Kāpēc šis izmēģinājums bija vajadzīgs?
-Jūs gribējāt jaunu vīrusu. Man vajadzēja pārliecināties, vai ta pārveidojumi darbojas. Lindsijs pasmaidīja. Un, ka jau teicu, bija japarbauda pretlīdzeklis.
Kad es dabušu jauno vīrusu?
Varat ņemt jau šodien. Tāpēc arī jūs aicinaju.
Zovastinai nepatika parvadat vīrusus, bet viņa vienīgā zinaja
šis laboratorijas atrašanas vietu. Viņas darījums bija noslēgts ar Vincenti. Abpusēja personiska vienošanas. Viņa neparko negribēja uzticēt vēl kadam ši darījuma augļus. Turklāt ķinieši nekad neaptures viņas helikopteru.
Sagatavojiet vīrusu, viņa pavēlēja.
Viss sasaldēts un iesaiņots.
Viņa noradīja uz ekrānu. Un kas notiks ar šo?
Zinātnieks paraustīja plecus. Viņu inficēs atkartoti. Rit viņa jau bus mirusi.
Zovastinas nervi joprojām bija ka uzvilkti. Sabradajot ar zirga pakaviem neveiksmīgo slepkavu, viņa bija izgāzusi dusmas, tomēr palika parak daudz neatbildētu jautājumu saistība ar šo atentata mēģinājumu. Ka Vincenti zinaja? Varbūt viņš pats bija to pasūtījis? Grūti spriest. Tomēr viņa bija pārsteigtā nesagatavota. Vincenti bija viņai soli priekša. Un tas viņai nepatika.
Tāpat ka Lindsijs.
Viņa atkal norādīja uz ekrānu. Sagatavojiet viņu transportēšanai. Nekavējoties.
Vai tas ir prātīgi?
-Toatstājiet mana ziņa.
Lindsijs pasmaidīja. Gribat papriecāties?
Vai gribat atbraukt līdzi un paskatīties?
Ne, paldies. Man labak patīk šeit, aiz. Ķīnas robežas.
Zovastina piecēlās. Un es jums ieteiktu te arī palikt.
19 DĀNIJA
Malone turēja ieroci gatavība, kamēr Torvaldsens mnaja ar Viktoru.
Varam veikt apmaiņu tepat, viņš piedavāja. Rit.
-Jus neizskatāties pēc cilvēka, kuram vajadzīga nauda, ieminejas Viktors.
Manuprat, tas nekad nevar būt par daudz.
Malone apslēpa smaidu. Patiesība viņa dāņu draugs izdaļaja miljoniem eiro dažadiem labdarības merķiem visa pasaule. Viņam bieži ienaca prata, vai tikai viņš pats arī nav viens no labdarības ziedojumu saņēmējiem, jo pirms diviem gadiem Torvaldsens speciāli lidoja uz. Atlantu, lai piedāvātu Malonem sākt jaunu dzīvi Kopenhāgenā. Viņš pieņema šo izdevību un nenožēloja ne mirkli.
Tikai ziņkāres pec, iejautājas Viktors. Viltojuma kvalitate ir izcila. Kas to darinajis?
kāds talantīgs cilvēks, kas lepojas ar savu darbu.
Nododiet manu atzinību.
Daļa jūsu naudas nonāks pie viņa. Torvaldsens bridi klusēja. Tagad man ir jautājums. Vai jūs meklesiet abus pēdējos šeit, Eiropā, atlikušos medaljonus?
Un ka jūs domājāt?
Un trešo, kas ir Samarkanda?
Viktors neatbildēja, bet Torvaldsens bija skaidri licis saprast: man jūsu plāni ir labi zināmi.
Viktors gatavojas iet projām. Es rit piezvanīšu.
Torvaldsens palika sēžot, kamēr viesis izgaja pa durvīm. C laidīšu jūsu zvanu.
Ārdurvis atveras un atkal aizveras.
Koton, Torvaldsens ierunājās, izņemdams no kabatas papīra maisiņu. Mums ir maz laika. Uzmanīgi ieslidini taja kārbiņu ar medaljonu.
Malone saprata. Pirkstu nospiedumi? Tāpēc lu ļāvi viņam paņemt roka medaljonu.
Tu taču redzēji, ka viņš šeit nekam nepieskaras. Bet medaljons viņam bija japaņem, lai varētu tos apmainīt.
Malone ar ieroča stobru iebīdīja plastmasas kārbiņu papīra maisiņa, uzmanīgi raugoties, lai ta novietotos guļus. Aizlocija maisiņa galu, atstajot iekša gaisa "kabatu". Viņš zinaja kartību. Atšķirība no televīzijas filmas radīta, lietiskos pierādījumus ar pirkstu nospiedumiem vislabak glabat papīra, nevis plastmasas maisiņos. Mazak iespēju tiem izsmēreties.
Torvaldsens pieceļas. Nac, ejam. Malone vēroja, ka draugs šļūcošiem soļiem šķērso istabu, noliecis galvu uz priekšu. Jāpasteidzas.
Viņš pamanīja, ka vecais vīrs dodas uz. mājas sētas pusi. Uz kurieni tu ej?
ārā no šejienes.
Viņš sekoja draugam, un abi izgaja pa virtuves durvīm, kas veda uz margam nožogotu terasi ar skatu uz, juru. Piecdesmit jardu attaluma akmeņainaja krastmala bija laivu piestātne, kur gaidīja motorlaiva. Debesis tagad bija apmakušas. Zemu vīrs apvaršņa samilzuši teraudpelēki mākoņi. Spirgts ziemeļvējš sacēla vilnīšus putaini brunaja ūdeni.
mēs braucam projām? Malone jautāja, kad Torvaldsens nokapa no terases.
Par spīti greizajai mugurai, vecais vīrs pārsteidzoši ātri soļoja talak.
Kur ir Kasiopeja? laujaja Malone.
Briesmas, atbildēja Torvaldsens. Bet šis ir musu vienīgais glābiņš.
Kasiopeja vēroja, ka svešinieks iznāk no mājas, iekāpj nomātājā auto un aizbrauc pa meža ceļu, kas ved uz šoseju. Viņa ieslēdza mazu LCP monitoru, kas ar radio signālu bija savienots ar divām videokamerām, ko viņa bija uzstādījusi iepriekšējā nedēļa vienu pie šosejas uzbrauktuves, otru augstu koka zaros piecdesmit metrus no mājas.
Mazaja ekrānā redzamais auto apstajas.
No meža iznira riepu griezējs. Vaditajs atvēra durvis un izkapa. Abi viri paskrēja dažus metrus pa ceļu atpakaļ uz mājas pusi.
Kasiopeja zinaja, ko viņi gaida.
Tāpēc viņa izslēdza displeju un steidzās projām no slēptuves.
Viktors gaidīja, lai pārliecinātos, ka viņam bijusi taisnība. Novietojis auto aiz cieta zemes ceļa tuvaka pagrieziena, viņš paslepas aiz koka stumbra un vēroja maju.
Viņi nekur projām netiks, paziņoja Rafaels. Divas riepas pušu.
Viktors zinaja, ka sieviete droši vien stāvēja sardze.
Es neko neizrādīju, atbildēja Rafaels. Izlikos, ka izturos piesardzīgi un neko nenojaušu.
Tieši tads bija Viktora rīkojums.
Viņš izņēma no kabatas nozagto medaljonu. Ministres Zovastinas pavele bija skaidra. Sameklēt un atgadat neskartus visus astoņus. Pieci jau bija atrasti. Atlikuši tikai trīs.
Ka viņi izturējās? jautāja Rafaels.
Neizprotami.
Ta arī bija. Viņi rīkojas tieši ta, ka Viktors bija paredzējis, gandrīz vai aizdomīgi vienkārši. Un tas viņam nepatika.
Graciozi ka lauvene no meža iznira slaida sieviete. Viņa noteikti redzēja riepu parduršanu un tagad steidzās ziņot saviem biedriem. Viktors nopriecājās, ka uzminējis pareizi. Bet Kāpēc viņa neapturēja postītāju? Varbūt viņas uzdevums bija tikai stavet sardze? Viņš pamanīja sievietes rokas kādu priekšmetu. Mazu un taisnstūrainu. Žel, ka viņš nebija paņēmis līdzi binokli.
Rafaels izņēma no kabatas talvadibas pulti.
Viktors viegli pieskaras viņa rokai. vēl ne.
Sieviete apstajas, aplūkoja riepas, tad aizsteidzas uz mājas ieejas durvīm.
lai viņa ieiet iekša.
Pirms trim stundām, tu līt pēc talruņa sarunas, viņi uzreiz brauca šurp. Pēc rūpīgas izpētes pārliecinājušies, ka māja neviena nav, viņi paslēpa grieķu uguns lādiņus zem augstajiem pamatiem un bēniņos. "Bruņurupuču" vieta viņi šoreiz izmantoja aizdedzināšanas ierīci ar tālvadību.
Sieviete iegāja māja.
Viktors klusi noskaitīja līdz desmit un sagatavojas noņemt plaukstu no Rafaela rokas.
Malone stāvēja laiva, Torvaldsens viņam līdzas.
Ka to saprast Kasiopeja ir briesmas?
māja ir pilna ar grieķu uguns lādiņiem. Viņi ieradas pirms mums un visu sagatavoja. Tagad, kad Viktors ir dabūjis medaljonu, viņam vairs nav nekādās vajadzības atstat mus dzīvus.