Tas nekas, viņš mierinaja. Pastastisi, kad būsi tam gatava.
Tad Malonem kaut kas ienaca prata, un viņš teica Torvaldsenam: Kas ir ar abiem pedejiem medaljoniem, kas atrodas Eiropa? Dzirdēju, ka tu jautāji Viktoram par tiem. Viņš droši vien jau devies tos meklēt.
Tur mēs esam viņu apsteiguši.
kāds jau ir tos atradis?
Torvaldsens ieskatijas pulksteni. Ceru, ka tagad jau vismaz vienu.
23 AMSTERDAMA
Stefānija izgaja no kafejnīcas, alkal nokļūstot lietū. Velkot pari galvai kapuci, viņa samekleja austiņu un ierunājās zem meteļa pasleptaja mikrofona.
Tikko iznaca divi vīrieši. Pie viņiem ir tas, ko man vajag.
Piecdesmit metrus uz priekšu, dodas uz tilta pusi, atskanēja atbilde.
Apturiet viņus.
Viņa aizsteidzas tumsa.
Stefānija bija paņēmusi līdzi divus slepena dienesta aģentus no prezidenta Denija Danielsa ārzemju vienības. Pirms mēneša prezidents lika Stefanijai pavadīt viņu uz ikgadējo Eiropas ekonomikas samitu. Valstu vaditaji pulcējas četrdesmit judz.es uz dienvidiem no Amsterdamas. Šovakar Danielss piedalijas oficiālas vakariņas droša vieta Maga, tāpēc Stefānija varēja aizņemties divus pavadoņus. Tikai drošības pec, viņa tiem paskaidroja un apsolīja velak uzcienāt ar vakariņam viņu izvēlētā vieta.
Viņi ir bruņoti, ausi ierunājās viens no aģentiem.
Kafejnīca bija naži, viņa atbildēja.
Te ir pistoles.
Stefanijai parskreja drebuļi. Jo talak, jo trakak. Kur viņi ir?
Pie gājēju tiltiņa.
Viņa izdzirdēja šāvienus un izņēma no kabatas Magelana nodaļas Reretta.
Vel šāvieni.
Viņa nogriezās ap stūri.
Garamgājeji bija metušies bēgt. Gaišais un tumsnejais uz tiltiņa bija paslepušies aiz krušu augstuma dzelzs margam un šava uz slepena dienesta aģentiem, kuri atradas katrs savā kanāla krasta.
Nošķindeja stikli, lodei ietriecoties kāda bordeļa loga.
Atskanēja sievietes kliedziens.
Stefānijai garam aizskrēja vēl daži pārbiedēti cilvēki. Viņa nolaida ieroci un paslēpa to gar sāniem. Jāpārtrauc apšaude, viņa teica mikrofona.
Pasakiet to viņiem, atbildēja aģents.
Pagajušaja nedēļā, piekrītot izpalīdzēt Kasiopejai, viņa nedomāja, ka uzdevums bus bīstams, tomēr vakar nolēma, ka jāsagatavojas. Sevišķi tāpēc, ka draudzene bija teikusi, ka arī Torvaldsens bus viņai pateicīgs. Ja viņš bija iesaistīts, tad droši vien draudēja nepatikšanas.
No tilta atkal atskanēja šāvieni.
jūs netiksiet projām no turienes, viņa iesaucas.
Gaišais apsviedas apkārt un pavērsa ieroci pret viņu.
Stefānija paslepas kāda sienas niša. Lode atsitas pret ķieģeļiem dažu pedu attaluma. Pieķerusies pie kāpnēm, viņa atkal pieceļas kājas. Ūdens plūda pa pakapieniem, samērcējot viņas drēbēs.
Viņa divreiz izšāva.
Tagad abi svešinieki atradas trīsstūra centra. Viņiem nebija, kur bēgt
Tumsnejais izkustējās, cenzdamies atrast labāku slēptuvi, bet viens no aģentiem iešava viņam krūtis. Vīrietis sagrīļojās, bet nakamais šāviens atsvieda viņu pret tilta margam, viņš parsliga tam pari un smagi iegāzās ūdeni.
Lieliski. Tagad bus arī līķi.
Gaišais pieskrēja pie margam un meģinaja paraudzīties tam pari. Izskatijas, it ka viņš gribētu lekt ūdeni, bet šāvieni viņu apturēja. Vīrietis atkal izslējās un skrēja uz tilta otru pusi, juceklīgi atšaudīdamies. Pretejā krasta stavošais aģents atbildēja ar uguni, bet Stefānijas krasta esošais metas uz. priekšu un nogāza svešinieku ar trim šāvieniem mugura.
Iekaucas sirēnas.
Stefānija piecēlās un uzskrēja uz tilta. Gaišais gulēja uz bruģakmeņiem, un lietus aizskaloja no viņa ķermeņa plūstošās asinis. Stefānija pamaja aģentiem, saucot tos tuvāk.
Abi viri piesteidzās.
Tumsneja līķis uz. mutes peldēja kanāla.
Piecdesmit jardu attaluma iemirdzejās sarkanas un zilas ugunis, strauji tuvojoties tiltam. Trīs policijas mašīnas.
Viņa noradīja uz vienu aģentu. Jums jālec ūdeni un japaņem no la vira kabatas medaljons. Plastmasas apvalka, ar ziloni. Kad dabūsiet to, peldiet projām un neļaujiet sevi noķert.
Aģents ielika pistoli maksti un parleca pari margam. Tas Stefanijai patika slepena dienesta aģentos. Neuzdot jautājumus, uzreiz rīkoties.
Policijas mašīnas strauji nobremzēja.
Viņa norausa no sejas lietus lāses un paraudzījās uz otru aģentu. Pazūdiet un sagādajiet man diplomātisko palīdzību.
Kur jūs busiet?
Stefānija atcerējas pagajušo vasaru. Roskilde. Viņa un Malone.
Aresteta.
24 KOPENHĀGENĀ
Malkojot vīnu, Kasiopeja vēroja, ka Malone apdoma viņas un Torvaldsena stāstīto.
Koton, viņa turpinaja, tagad es paskaidrošu par saistību, kas mus ieinteresēja. mēs jau tev pastāstījām par rentgena staru fluorescenci, šis metodes pamatlicējs bija kāds Samarkandas muzeja zinātnieks, bet Eli ierosināja izpētīt viduslaiku bizantiešu tekstus. Un tur viņš atrada uzrakstus molekulārā līmeni.
Atkārtoti izmantotu pergamentu sauc par palimpsestu, paskaidroja Torvaldsens. Visai aspratigs izgudrojums. Pēc tam, kad muki bija nokasījuši veco tinti un uzrakstījuši uz tīrajam lappusēm jaunu tekstu, viņi lapas sagrieza un izveidoja no tam kaut ko līdzīgu musdienu grāmatam.
Protams, piebilda Kasiopeja, šadas sagraizīšanas rezultātā liela daja sākotnējā pergamenta iet zuduma, jo reti kad visas ta daļas paliek kopa. Tomēr Eli atrada vairakus salīdzinoši neskartus. Viena viņš atklaja dažas pazudušas Arhimeda teorēmas. Apbrīnojami, jo gandrīz nekas no Arhimeda rakstiem nav saglabajies līdz mūsdienām. Viņa ieskatijas Malonem acis. kāda cita viņš atrada grieķu uguns formulu.
Un kam viņš par to pastastija? jautāja Malone.
Irinai Zovastinai, atbildēja Torvaldsens. Centralazijas Federācijas premjerministrei. Zovastina pavēlēja turēt šo atklājumu noslēpumā. Vismaz uz neilgu laiku. Ta ka viņa bija muzeja finansetaja, grūti bija viņai atteikt. Viņa arī mudinaja Eli turpināt muzeja manuskriptu analīzi.
Eli saprata, turpinaja Kasiopeja, Kāpēc jāievēro slepenība. Ši metode vēl bija pavisam jauna, un vajadzēja pārliecināties, vai atradumi tiešam ir autentiski. Viņš velējās izpētīt pēc iespējas vairak manuskriptu, pirms izpaust to atklatiba.
-Tomēr tev viņš pastastija, ieminejās Malone.
Viņš bija sajūsmas pārņemts un gribēja dalīties ar kadu. Viņš zinaja, ka es to paturēšu pie sevis.
Pirms četriem menešiem, turpinaja Torvaldsens, Eli kāda palimpsesta uzgaja kaut ko pārsteidzošu. Kardijas Hieronima "Vēsturi". Hieronims bija Eimeneja viena no Aleksandra Liela ģenerāļiem tautietis un draugs. Limenejs bija arī Aleksandra personiskais sekretārs. Saglabajušies tikai Hieronima darbu fragmenti, kas gan tiek uzskatīti par visai ticamiem. Eli atklaja pilnīgu Aleksandra laiku vēstures hroniku, ko pavēstījis uzticams aculiecinieks. Torvaldsens mirkli klusēja. Tas tik ir stāsts, Koton. Pu jau izlasīji daļu no ta par Aleksandra nāvi un zalem.
Kasiopeja zinaja, ka Malone ir ieintriģets. Brīžiem šis vīrietis viņai atgadinaja Eli. Viņš arī mēdza pajokot par draudīgu realitati, izvairīties no jautājuma, sagrozīt argumentu vai dažkart kaitinoši paglabties no iesaistīšanas. Tomēr atšķirīgais bija tas, ka Maloni vairak raksturoja fizisks spēks un pašpārliecinātībā, kas ļava būt situācijās noteicējam, bet Eli iekaroja cilvēku labvēlību ar smalku intelektu un dziļu iejutību. Cik neparasts paris viņa, tumšadaina, tumšmataina spāņu izcelsmes musulmaniete, viņš bals skandinavs, protestants. Tomēr viņai ļoti patika būt kopa ar Eli.