Aizturēšanas kameras durvis atveras, un ienaca kalsns vīrs ap sešdesmit, ar garenu seju, asiem vaibstiem un kupliem, sirmiem matiem. Edvīns Deiviss. Prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks. Nelaiķa Herija Deilija amata pārņēmējs. Pavisam atšķirīgs. Deiviss bija pārcelts no Valsts departamenta, karjeras ierednis ar diviem doktora grādiem Amerikas vēsturē un starptautiskajas attiecības, ka arī ar lieliskam organizatora spējam un iedzimtu diplomātā talantu. Viņa izturēšanas bija pieklājīgā un vienkāršā, līdzīgi ka pašam prezidentam Danielsam, ko cilvēki bieži pienācīgi nenoverteja. Viņš bija palīdzējis trim valsts sekretāriem ieviest kartību departamenta darba. Tagad Deiviss stradaja Baltajā nama, palīdzot prezidenta administrācijā pavadīt otra termiņa pēdējos trīs gadus.
Es vakariņoju ar prezidentu. Hagā. Starp citu, burvīga pilsēta! Baudīju vakaru. Ēdiens bija lielisks, lai gan es ar gardēžu priekiem parak neaizraujos. Un tad man atnes zirnīti, taja rakstīts, kur jūs esat, un es saku sev: noteikti taču ir kāds loģisks izskaidrojums, Kāpēc Stefānija Nelle nokļuvusi holandiešu policija, aizturēta ar ieroci roka, lietu, uz tilta blakus līķim.
Stefānija gribēja kaut ko teikt, bet Deiviss viņu apturēja.
Tas vēl nav viss.
Viņa klusēdama sēdēja joprojām slapjajas drebēs.
Kamēr es gudroju, ka lai atstaju jūs tepat, jo puslīdz droši biju pārliecināts, ka neveļos zināt, Kāpēc devāties uz Amsterdamu, pats prezidents paaicinaja mani un lika ierasties šeit. It ka esot bijuši iesaistīti arī divi slepena dienesta aģenti, bet viņi nelika aizturēti. Viens no viņiem bija viscaur slapjš pēc peldes kanāla, lai sadabutu šo.
Stefānija noķēra pasviesto priekšmetu un ieraudzīja, ka tas ir ziloņu medaljons, joprojām kārtīgi iesaiņots plastmasas apvalka.
Prezidents sazinajas ar holandiešu varasiestadēm. jūs esat brīva, varat iet.
Stefānija pieceļas. l'irms dodamies projām, man jazina par tiem nošautajiem vīriem.
Ta ka jau paredzeju, ka jūs to jautasiet, es uzzināju, ka viņiem abiem bija Centralāzijas Federācijas pases. mēs pārbaudījam. Viņi bija premjerministres Irinas Zovastinas personiska drošības dienesta darbinieki.
Viņa kaut ko pamanīja Deivisa skatiena. Atšķirība no Deilija, ši vira domas varēja vieglāk nolasīt. Tas jūs nepārsteidz.
Gandrīz nekas vairs mani nepārsteidz. Pieklusinājis balsi, viņš čukstus paziņoja: Stefanij, mums ir problēma, un tagad, atkarība no jūsu viedokļa par laimi vai diemžēl, arī jūs esat taja iesaistīta.
Viņa sekoja Deivisam viesnīcas apartamentos. Prezidents Denijs Danielss bija atlaidies uz divana, ietinies peldmētelī, uzcēlis basās kājas uz stikla galdiņa ar zeltītiem rotājumiem. Viņš bija slaids, gara auguma vīrs ar kupliem gaišiem matiem, skaļu balsi un sirsnīgu izturēšanos. Lai gan Stefānija bija pie viņa nostrādājusi jau piecus gadus, vislabak viņa iepazina prezidentu pagajuša gada rudeni, līdz ar nodevību saistība ar pazudušo Aleksandrijas bibliotēku. Toreiz prezidents atlaida Stefāniju, bet pēc tam pieņema atpakaļ. Danielss zvilnēja ar dzeriena glāzi vienā, televizora pulti otra roka.
Neka nav ko skatīties, kas nebulu ar subtitriem vai nesaprotama valoda. Un es vairs nespēju paciest BBC ziņas vai CNN International. Viņi visu laiku maļ vienu un to pašu. Danielss izslēdza televizoru un nosvieda pulti. Iemalkojis dzerienu, viņš uzrunāja Stefāniju: Dzirdēju, ka jūs atkal esat iekulusies kartēja skandālā.
Viņa pamanīja smieklu dzirksti prezidenta acis. Tads laikam ir mans ceļš uz panakumiem.
Danielss pamaja, aicinot Stefāniju apsesties. Deiviss nostājās mala.
Man ir arī citas ļaunas ziņas, turpinaja prezidents. Pazudusi musu aģente Venēcijā. Jau divpadsmit stundas nav nekādu ziņu no viņas. Kaimiņi eka, kur bija viņas postenis, šorīt agri no rīta ziņoja par troksni. Četri viri. Durvis izgāztās. Protams, oficiāli neviens neatzīst, ka būtu ko redzējis. Ka jau itālieši. Prezidents ka atgaiņājoties pacēla roku. Dieva deļ, tikai neiesaistiet mani! Viņš sadrumis apklusa. Tas viss man nemaz nepatīk.
Stefānija bija nosūtījusi Naomi Džonsu palīga Maltajam namam novērot kādu interesējošu personu Enriko Vincenti, starptautisku finansistu, kas bija iesaistīts organizācijā ar nosaukumu Venecijas kiga. Stefānija zinaja par šo grupējumu. Viens no daudzajiem karteļiem, kadi plauka visa pasaule. Naomi jau daudzus gadus stradaja Stefānijas vadība, un tieši viņa bija ievākuši ziņas par Leriju Deiliju. Pagajušaja gada Naomi bija pārgājusi uz Magelana nodaļu, bet pēc tam atkal atgriežas, iepriecinot Stefāniju. Viņa bija laba aģente. Novērošana Venēcijā nešķita riskanta. Tikai jāfiksē, ar ko objekts tiekas un kontaktējas. Stefānija pat bija ļāvusi aģentei pēc uzdevuma izpildes dažas dienas atpūsties Itālijā.
Tagad viņa varbūt jau bija minisi.
Kad es piekritu šim uzdevumam, jūsu ļaudis teica, ka ta esot tikai informācijas ievākšana.
Viņa paraudzījās uz abiem vīriešiem, bet tie klusēja.
Danielss jautāja: Kur ir medaljons?
Stefānija pasniedza to viņam.
Vai nevēlaties man par to pastastīt?
Viņa jutas netīra. Visvairak viņa ilgojas pēc dušas un atpūtas, taču saprata, ka uz to nav ko ceret. Viņai nepatika pratinašana, bet, ta ka iztaujatajs bija pats Savienoto Valstu prezidents, kurš paglabis viņu no nepatikšanām, Stefānija izstastija par izpalīdzēšanu Kasiopejai un Torvaldsenam. Prezidents neparasti uzmanīgi noklausījās visu, tad teica Deivisam: Paslastiet viņai, Edvin.
Ko jūs zināt par premjerministri Zovastinu?
Pietiekami daudz, lai nepieskaitītu viņu pie musu draugiem.
Nogurusi Stefānija pūlējās atsaukt atmiņa Zovastinas biogrāfiju. Dzimusi strādnieku ģimene Kazahijas ziemeļos, vectēvs kritis kara, Staļina vadība cīnoties pret nacistiem, pēc tam sešdesmito gadu sakuma zemestrīcē gaja boja tēvs, mate un citi tuvākie radinieki. Irina uzauga bērnu nama, līdz viņu pieņēma attāli mātes radi. Ļeņingradas institūta viņa izmācījās par ekonomisti, jau agri iestājās Komunistiskajā partija un kļuva par vietejas strādnieku pārstāvju komitejas vaditaju. pēc tam viņai pieversa uzmanību Kazahijas Centrālkomitejā, un sakas strauja karjeras izaugsme līdz Augstakajai Padomei. Vispirms viņa veicinaja zemes reformu un citas ekonomikas reformas, bet velak saka kritizēt Maskavu. pēc neatkarības iegūšanas no Krievijas viņa bija viena no sešiem partijas biedriem, kuri kandidēja uz Kazahstanas prezidenta amatu. Kad neviens no diviem kandidātu līderiem nespēja iegūt vairakumu, saskaņa ar valsts konstitūciju abi lika noraidīti un vēlēšanu otra ja karla uzvarēja Zovastina.
Es jau sen esmu kaul ko sapratis, ieminējās Danielss. Ja kāds tik uzstājīgi apliecina savu draudzību, tad skaidrs, ka attiecības kaut kas nav kartība. Ši sieviete uzskata mus par muļķiem. Mums nav vajadzīgi tādi draugi ka viņa.
Tomēr ir japielabinas viņai.
Danielss iedzēra vēl malciņu. Diemžēl.
Centralazijas Federāciju nedrīkst novērtēt par zemu, -atgadinaja Deiviss. Tur dzīvo stipri cilvēki ar labu atmiņu. 1 divdesmit astoņi miljoni karaklausībai pakļautu vīriešu un sieviešu. Divdesmit divi miljoni no tiem veseli un gatavi dienestam. Apmēram pusotrs miljons jaunu iesaucamo katni gadu. Tas ir iespaidīgs kaujas spēks. Pašlaik Federācija tērē vienu, komats, divus miljardus dolāru gada aizsardzībai, neskaitot mūsu ieguldījumus, kas ir divreiz lielāki.