Выбрать главу

Un lielākā ķeza, turpinaja Danielss, ir tada, ka tauta tie­šam mii savu vadoni. Viņa ir tūkstoškārt paaugstinajusi dzīves līmeni. Pirms viņas sešdesmit četri procenti cilvēku dzīvoja na­badzība. Tagad tikai nepilni piecpadsmit procenti. Tas ir tikpat labs rādītājs ka mums. Viņa iegulda līdzekļus visas jomas. Hidroelektrostacijas, kokvilna, zelts virsvērtība itin visur. Federāci­jā atrodas izcili izdevīga ģeoekonomiska pozīcijā. Tieši vidu starp Krieviju, Ķīnu un Indiju. Ši dama ir gudra. Viņas rīcība ir vieni no pasaule lielākajiem naftas un dabas gaz.es krājumiem, kas agrak bija pilnīga krievu kontrole. Tie joprojām ir noskaitušies par neatkarību, tāpēc viņa noslēdza darījumu un pārdod tiem naftu un gāzi zem tirgus cenām, šadi pielabinot Maskavu.

Stefāniju parsteidza Danielsa plašas zināšanas par šo reģionu.

Pirms dažiem gadiem, turpinaja prezidents, viņa noslē­dza ilgtermiņa nomas līgumu ar krieviem par Haikonuras kos­modromu. Šis krievu kosmosa lidojumu centrs atrodas paša biju­šas Kazahstanas centra. Seši tūkstoši kvadratjudžu tagad nodoti Krievijas ekskluzīva lietošana līdz 2050. gadam. Apmaiņa pret to krievi viņai atlaida daļu paradu. Pec tam viņa pielabinajas ķinie­šiem, atrisinot gadsimtiem senu robežu strīdu. Nav slikti panakumi ekonomistei, kas uzaugusi bērnu nama.

Vai mums ir kadi sarežģījumi ar Zovastinu? jautāja Stefānija. Atkal neviens no vīriešiem neatbildēja, un viņa mainīja te­matu. Kas Enriko Vincenti kopīgs ar to visu?

Zovastina ir saistīta ar Vincenti, paskaidroja Danielss. -Ar Venecijas Ligas starpniecību. Viņi abi ir tas biedri. Pavisam to ir pari četriem simtiem. Liela nauda, lieli centieni un godkārīgi plāni, taču ši Liga neveļas mainīt pasauli viņi tikai grib, lai tiem liek mieru. Viņi necieš valdību, ierobežojošus likumus, tarifus, no­dokļus, mani un visus pārējos, kas viņus iegrožo. Viņu taustekļi stiepjas daudzas valstis…

Stefānija saprata, ka Danielss uzminējis viņas domas. Seit ne. Nav ta ka toreiz. mēs pārbaudījam. Visvairak viņus interese Centralāzijas Federacija.

Deiviss piebilda: Visas mazas valstiņas bija iekļuvušas lie­los ārējos parados padomju varas mantojuma deļ un arī centie­nos pēc neatkarības. Zovastinai jaunas pārrunās izdevās mainīt šis saistības ar daudziem valdības kreditoriem un liela daļa šo paradu ir atlaista. Tomēr jauna kapitala ieplūde labi noderetu. Ne­kas ta neveicina progresu ka ilgtermiņa parads. Viņš apklusa. Iris, komats, sešu miljardu dolāru depozīti dažadas bankas visa pasaule ir saistīti ar Venēcijas Ligas biedriem.

Likme liela mēroga pokera spēlē, ieminējās Danielss.

Stefānija saprata, ka tas tiešam ir nopietni, jo prezidenti nemedz celt trauksmi uz apšaubamu aizdomu pamata. Un spēle kuru katru bridi var sākties?

Danielss pamaja ar galvu. Pagaidam kāda Centralazijas Fe­derācijā dibinātā akciju sabiedrība ir nopirkusi vai pārņēmusi gandrīz astoņdesmit uzņēmumus visa pasaule. Farmācija, infor­mācijās tehnoloģijas, smago un vieglo automobiļu ražošana un telekomunikācijas ir tikai dažas no darbības jomam. Vai varat no­ticēt viņi iegādājās arī pasaule lielāko tējas maisiņu ražošanas uzņēmumu! Goldman Sachs paredz, ka, šai tendencei turpinoties, Federācija var kļūt par trešo vai ceturto lielāko ekonomiku pasaulē aiz mums, Ķīnas un Indijas.

Tas ir bīstami, piekrita Deiviss. Sevišķi tāpēc, ka šie darī­jumi tikpat ka nemaz netiek afišēti. Parasti akciju sabiedrības medz platīties ar saviem jaunieguvumiem. Šoreiz ne. Viss notiek slepenība.

Danielss pacēla roku. Zovastinai nepieciešams pastavigs kapitala pieplūdums, lai varētu griezties valdības riteņi. Mums ir nodokļi, viņai ligas atbalsts. Federācija ir bagata ar kokvilnu, zeltu, urānu, sudrabu, varu, svinu, cinku…

Un opiju, piebilda Stefānija.

Zovastina arī to ir pavērsusi sev par labu, paskaidroja Dei­viss. Federācijā tagad ir trešaja vieta pasaule opiatu konfiscēša­nas apjoma ziņa. Viņa apturējusi narkotiku tranzītu caur savu val­sti, un eiropieši ir viņai par to pateicīgi. Šaja Atlantijas okeāna puse nedrīkst teikt par viņu neko ļaunu. Protams, viņa daudziem eiropiešiem arī leti pārdod naftu un gāzi.

Vai apzinajaties, Stefānija atgādināja, ka Naomi droši vien ir nogalinata ta visa deļ. No šis domas sažņaudzās sirds. Aģenta zaudējums ir visļaunakais, ko viņa spēja iedomāties. Par laimi, tas notika reti. Bet, ja tas noticis, bija grūti parvaret dusmas un saglabat savaldību.

mēs to apzinamies, atbildēja Danielss. Un tas nepaliks nesodīts.

Viņai bija labas attiecības ar Kotonu Maloni. Viņi Magelana nodaļa daudzreiz stradaja kopa. Laba komanda. Viņu tas ļoti apbedinas.

Un tas ir vēl viens iemesls, Kāpēc jūs esat šeit, paziņoja prezidents. Pirms dažām stundām Kotons bija iekļuvis uguns­grēka Grieķu un romiešu mākslās muzeja Kopenhāgenā. Muzejs pieder Henrikam Torvaldsenam, bet Kasiopeja Vita palīdzēja Malonem izkļūt no liesmām.

-Jus gan labi zināt jaunumus.

Tas pieder pie maniem darba pienākumiem, taču man tas sak arvien vairak nepalikt. -Danielss pacēla medaljonu. Muzeja bija viens no šiem.

Stefānija atcerejas Klausa Dira vārdus. Tikai astoņi.

Deiviss ar kaulainu pirkstu noradīja uz monētu. To sauc par ziloņu medaljonu.

Svarīgs? jautāja Stefānija.

-Acīmredzot, atbildēja Danielss. Bet mums vajadzīga jūsu palīdzība, lai uzzinātu ko vairak.

28 KOPENHĀGENĀ PIRMDIENA, 20. APRĪLIS 00:40

Malone paņēma segu un devas uz otru istabu gulēt uz dīvā­nā. Pagājušā gada rudeni pārbūvējot māju pēc ugunsgrēka, viņš bija dzīvoklī nojaucis dažas sienas un pārvietojis citas; tagad ce­turtais stāvs vīrs grāmatveikala bija padarīts mājīgāks un dzīvo­šanai piemerotaks.

Man patīk mēbeles, uzslavēja Kasiopeja. Piestāv tev.

Malone bija atteicies no dāņu vienkāršā dizaina un pasūtījis

visu no 1.ondonas. Dīvānu, dažus krēslus, galdus un lampas. Daudz koka un adas, silta un ērta noskaņa. Viņš bija ievērojis, ka telpu iekārtojumā gandrīz, nekas nemainas, tikai laiku pa laikam to papildinaja kāda no veikala uznesta grāmata vai pa e-paslu atsūtīta Gerija fotogrāfija. Viņš piedavaja Kasiopejai parnakšņot šeit, lai nebūtu jabrauc līdzi Torvaldsenam uz Kristiangādi, un viņa bija ar mieru. Vakariņu laika viņš bija uzklausījis dažadus izskaidrojumus, ņemot vera to, ka spriedumus par notiekošo ietek­me Kasiopejas personiska ieinteresētība.

Bet tas nebija labi.

Viņš pats arī nesen ta jutas, kad bija apdraudēts Gerijs.

Kasiopeja apsēdas uz gultas malas. Dekoratīvas naktslampas blāvi apgaismoja sinepju krasas sienas. Henriks teica, ka man, iespējams, bus vajadzīga tava palīdzība.

-Tu nepiekriti?

Nezinu, ko tu par to doma.

Vai tu mīlēji Eli?

Viņš pats bija pārsteigts, ka uzdevis šo jautājumu, un Kasio­peja uzreiz neatbildēja.

-Grūti pateikt.

Ta nav nekada atbilde. Viņš laikam bija neparasts cilvēks.

Eli bija brīnišķīgs. Gudrs. Dzīvespriecīgs. Asprātīgs. Ja tu būtu redzejis, ka viņš iedegas, kad bija atradis tos senos tekstus. It ka būtu atklajis veselu kontinentu.

Cik ilgi jūs satikaties?

Ar pārtraukumiem trīs gadus.

Viņas skatiens atkal aizklīda taluma, tāpat ka muzeja uguns­grēka laika. Viņi bija tik līdzīgi. Abi prata slēpt jutas. Tomēr kat­ram ir savas robežas. Viņš vēl joprojām pūlējās aptvert, ka Gerijs nav viņa īstais dēls, bet gan bijušas sievas jaunības dēkas auglis. Viņa skatiens pievērsās Gerija fotogrāfijai uz viena no naktsgal­diņiem. Viņš bija nospriedis, ka geniem nav nekādās nozīmes. Zēns bija viņa dels tāpat ka agrak. Un viņš bija salīdzis mieru ar bijušo sievu. Bet Kasiopeja, šķiet, vēl cīnījās ar savu dēmonu. Vislabak bija runāt bez. aplinkiem. Ko tu doma dant?