Viņas kakls un rokas saspringa. Dzīvot talak.
Vai tas viss ir Eli deļ?
Vai nav vienalga?
Sava ziņa viņai taisnība. Tam nebtitu lielas nozīmes. Ta bija viņas ciņa. Nevis viņa. Tomēr viņš juta, ka ši sieviete viņu pievelk, par spīti tam, ka viņas sirds laikam pieder citam vīrietim. Tāpēc viņš izmeta šadas domas no galvas un jautāja: Ko uzzinājāt no Viktora pirkstu nospiedumiem? Pie vakariņam neviens par to neieminējās.
Viņš strada pie premjerministres Zovastinas. Viņas privātās apsardzes vaditajs.
Vai kāds to būtu pateicis arī man?
Viņa paraustīja plecus. Gan jau. Ja tu vēlētos to zināt.
Viņš apvaldīja dusmas, saprotot, ka tas ir tikai draudzīgs joks. Tu doma, ka Centralazijas Federācijā tur ir tieši iesaistīta?
Neviens nav aizticis ziloņu medaljonu Samarkandas muzeja.
kaba doma.
Eli atrada pirmo reālo liecību par Aleksandra Lielā zudušo kapu gadsimtu laika. Es zinu, ka viņš to atklaja Zovastinai, jo viņš stastija man, ka viņa to uzņēma. Viņa ir gluži apsēsta ar grieķu vēsturi un Aleksandru. Samarkandas muzejs saņem tik labu finansējumu tieši tāpēc, ka viņa aizraujas ar helēnisma laikmetu. Kad Eli atklaja Ptolemaja miklu par Aleksandra atdusas vietu, Zovastina bija sajūsma. Kasiopeja bridi vilcinājās. Viņš nomira tikai nepilnu nedeļu pēc tam.
Tu doma, ka viņu nogalināja?
Viņa māja nodega līdz pamatiem. Neka daudz nepalika pari ne no tas, ne no viņa paša.
Viss saskanēja. Grieķu uguns. Kas notika ar viņa atrastajiem manuskriptiem?
mēs lūdzam dažus zinātniekus apjautaties. Muzeja neviens neko nezinaja.
Un tagad atkal nodeg ēkas un atkal pazūd medaljoni.
Tā nu tas ir.
Ko mēs darīsim?
vēl neesmu izlēmusi, vai man ir vajadzīga tava palīdzība.
Ir vajadzīga.
Kasiopeja aizdomīgi nopētīja viņu. Ko tu no vēstures liecībām zifli par Aleksandra kapu?
Ptolemajs viņu guldīja kapenes Memfisa, Ēģiptes dienvidos, apmēram gadu pēc nāves. Pēc tam Ptolemaja dels pārvietoja mirstīgas atliekas uz ziemeļiem, uz Aleksandriju.
Pareizi. Tas notika laika no 283. gada p.m.e., kad nomira Ptolemajs, līdz 274. gadam p.m.e. Tika uzbūvēts mauzolejs pilsētas jaunaja kvartala, kur krustojas divi galvenie ceļi, kas veda uz valdnieka pili. Velak to nosauca Soma grieķu valoda tas nozīmē ķermenis. Visgreznākās kapenes talaika dižakaja pilsēta.
Ptolemajs bija gudrs, Malone turpināja. Viņš nogaidīja, līdz visi Aleksandra mantinieki bija miruši, un tad pasludināja sevi par faraonu. arī viņa mantinieki bija gudri. Viņi parveidoja Ēģipti par Grieķijai līdzīgu karaļvalsti. Kamēr parejie ciņu biedri neveiksmīgi parvaldija savas impērijas daļas vai zaudēja tas, Ptolemaji savu noturēja trīssimt gadus. Aleksandra mauzolejs bija ļoti spēcīgs politisks arguments.
Kasiopeja pamaja ar galvu. Apbrīnojami. Aleksandra kapenes kļuva par svētceļojumu vietu. Cezars, Oktavians, Adrians, Kaligula un daudzi citi imperatori ieradās apliecināt viņam cieņu. Mauzolejs laikam bija tiešam iespaidīgs. Ar zeltu pārklātā mūmija, zelta kroni galva, zelta sarkofaga, zeltaina medus ieskauta. Pusotru gadsimtu Aleksandrs netraucēti gulēja, līdz Ptolemajs IX nonaca naudas grūtības. Viņš noplēsa no mūmijas visu zeltu un izkausēja šķirstu, nomainot to ar stikla zārku. pēc tam mauzolejs nostāvēja vēl sešsimt gadus. Pēdējas ziņas par ta esamību atrodamas musu eras 391. gada.
Pārējo Malone zinaja. Ēka un Aleksandra Liela mirstīgas atliekas pazuda. Pētnieki tas mekleja tūkstoš sešsimt gadus. Taču senas pasaules dižakais iekarotājs, cilvēks, kurš savas dzīves laika tika pielūgts ka dievs, bija pazudis.
Vai tu zini, kur atrodas viņa mirstīgas atliekas? viņš jautāja.
Eli doma ja, ka zina. Šie vārdi skanēja ka no lielas tālienes, it ka viņa sarunatos ar drauga regu.
Un tu doma, ka viņš nekļūdījās?
Viņa paraustīja plecus. Bus pašiem jāaizbrauc pārliecināties.
Uz. kurieni?
Viņa beidzot pievērsa Malonem nogurušu skatienu. Uz Veneciju. Bet vispirms jadabu pēdējais medaljons. 1as, kuram Viktors droši vien jau devies pa pedam.
Un kur tas ir?
kāda sagadīšanas arī Venēcijā.
29 SAMARKANDA 2:50
Zovastina uzsmaidīja pavesta nuncijam. Tas bija patīkama izskata vīrietis ar iesirmiem kastaņbruniem matiem un vērīgam acīm. Amerikānis. Monsinjors Kolins Mišeners. Viņš parstāvēja jauno Vatikanu, ko bija izveidojis gadsimtos pirmais afrikaņu izcelsmes pavests. Šis sūtnis jau divreiz, bija ieradies lugt atļauju katoļu baznīcai darboties Federācija, bet viņa to bija atraidījusi. Lai gan valsti dominējošā reliģija bija islams, Centralazijas pamatiedzīvotaji nomadi vienmēr vairak paļavas uz saviem likumiem, nevis uz islama šariatu. Ģeogrāfiskā izolācija veicināja sociālu neatkarību, pat neatkarību no Dieva, tāpēc Zovastina šaubijas, vai katoļus šeit uzņemtu labvēlīgi. Tomēr viņai vajadzēja ši baznīckunga palīdzību, tāpēc bija pienācis laiks patirgoties.
jūs laikam neesat naktsputns? viņa apjautājās, ievērojusi Mišenera seja nogurumu, ko viņš parak necentās slēpt.
Vai tad parasti nakts nav domata gulēšanai?
Mums abiem ir izdevīgāk, ja mus neredz kopa gaiša dienas laika. jūsu baznīca šeit nav parak liela cieņā.
-To mēs labprat mainītu.
Viņa paraustīja plecus. jūs gribat, lai cilvēki atsakas no gadsimtiem senam vērtībām. To nespēja panakt pat musulmaņi ar visu savu stingrību un morāles priekšrakstiem. jūs redzēsiet, ka reliģijas organizatoriska un politiska loma ir daudz pievilcīgāka neka garīgas priekšrocības.
Svētais Tevs negrib pārveidot jūsu Federāciju. Viņš tikai lūdz atļauju Baznīcai iepazīstināt ļaudis ar musu ticību.
Zovastina pasmaidīja. Vai esat bijis musu svētvietās?
Nuncijs papurināja galvu.
Iesaku tas apskatīt. Tur jūs redzēsiet daudz ko interesantu. Vīrieši skūpsta un berze svētos priekšmetus un riņķo ap tiem. Sievietes piekļaujas svētajiem akmeņiem, lai veicinātu auglību. Pietversiet uzmanību arī velmju kokiem un mongoļu stabiem, kas rotāti ar zirgu astru pušķiem un uzstādīti uz kapiem. Ļoti iecienīti ir amuleti un talismani. Cilvēki tic lietām, kam nav neka kopīga ar jūsu kristiešu Dievu.
-Šo ļaužu vidu paradas arvien vairak katoļu, baptistu, luterāņu un pat nedaudz budistu. Acīmredzot tomēr ir cilvēki, kuriem vajadzīga citada ticība. Vai viņiem nav tadu tiesību?
Vel viens iemesls, Kāpēc Zovastina bija nolēmusi beidzot piekrist pavesta sūtņa lugumam, bija Islama atdzimšanas partija. Lai gan jau pirms daudziem gadiem aizliegta, ta aktīvi darbojas pagrīde, sevišķi Ferganas ielejā, bijušaja Uzbekistana. Viņa bija likusi slepus inficēt galvenos nemiera cēlājus, taču arī pēc līderu nāves partiju neizdevās iznicināt. Liela ka konkurence reliģiju starpa, sevišķi, ja iesaistīsies tik ietekmīgs spēks ka Romas katoļu baznīca, liks islamistiem vērst savu naidu uz citiem ienaidniekiem, kas ir bistamaki par valdību. Tāpēc viņa paziņoja: Esmu nolēmusi atļaut Baznīcai ienākt Federācijā.
Priecājos, to dzirdot.
Ar nosacījumiem.
Smaids priestera laipnaja seja apdzisa.
Nav jau tik ļauni, mierinaja Zovastina. Man ir tikai viens neliels lugums. Rītvakar Venecija bazilika tiks atvērts Svēta Marka kaps.
Sūtņa seja pauda neizpratni.
jūs taču noteikti zināt Svēta Marka dzīvesstāstu un Kāpēc viņu apglabāja Venecija?