Mišeners pamaja ar galvu. kāds mans draugs slrada bazilika. mēs esam par to runājuši.
Zovastina zinaja šo stāstu. Marku, vienu no Kristus divpadsmit mācekļiem, ko Pēteris bija iecēlis par Aleksandrijas bīskapu, m.e. 67. gada pagani nomocīja līdz nāvei. Kad tie meģinaja sadedzinat Marka līķi, vētra apdzēsa liesmas, ļaujot kristiešiem to nozagt. Marka ķermenis tika mumificēts un slepeni guldīts kapenes, kur tas palika līdz ceturtajam gadsimtam. Kad kristieši atkal bija atguvuši Aleksandriju, tie uzcēla greznas kapenes, kas kļuva par īpaši svētu vietu, kur iesvetija amata jaunos Aleksandrijas patriarhus. Šis kapenes pardzivoja gan islama varu, gan septītā gadsimta persiešu un arabu iebrukumus.
Bet 828. gada Venēcijas tirgoņu grupa nolaupīja Marka ķermeni.
Venecijai bija nepieciešams pārliecinošs politiskas un ekonomiskas neatkarības arguments. Romai bija Svētais Pēteris, Venecijai bus Marks. Taja paša laika Aleksandrijas garīdznieki bija ļoti noraizējušies par pilsētas svētajām relikvijām. Islama vara saka izturēties arvien naidigak. Iznicināja svētnīcas un dievnamus. Tāpēc Svēta Marka mirstīgas atliekas tika nozagtas ar kapeņu sargataju palīdzību.
Zovastinai patika ši notikuma detaļas.
Lai slēptu zādzību, Marka ķermenis tika nomainīts ar turpat netālu gulejušo Svēta Klaudiana līķi. Lai noslēptu balzamēšanas līdzekļa spēcīgo aromatu un atturētu varas pārstāvjus no kuģa parmeklešanas, ķermenis tika aptīts ar kāpostu lapu kartam un apkrauts ar cūkgaļas gabaliem. Tas iedarbojas musulmaņu ierēdņi, ieraugot cukgaju, šausmas aizbēga. Tad ķermeni ietina brezenta un uzcēla uz rajas gala. Nostāsts vesta, ka ceļojuma laika Svēta Marka gars izglaba kuģi no bojāejas vētra.
828. gada janvari Marka ķermenis Venecija tika pasniegts dodžam, turpinaja Zovastina. Tas paslēpa svēta mirstīgas atliekas pili, bet velak tas pazuda un atkal atradas 1094. gada, kad lika oficiāli iesvetita tikko uzcelta Svēta Marka bazilika. Svēta mocekļa mirstīgas atliekas tika guldītas kapenes zem baznīcas, bet deviņpadsmitaja gadsimtā tas pārvietoja zem liela altara, kur atrodas vēl joprojām. Ši līķa vēsturē ir daudz mīklainu robu, vai piekrītat?
Ar relikvijām ta medz but.
Vispirms četrsimt gadus Aleksandrija, pēc tam gandrīz trīs gadsimtus Venēcijā Svēta Marka ķermenis bija pazudis bez pēdām.
Nuncijs paraustīja plecus. Ticība, ministres kundze.
Aleksandrija ta arī nepiedeva šo zādzību, viņa turpinaja. Jo vairak tāpēc, ka Venēcija gadsimtiem ilgi cildinaja to ka svētu misiju. mēs taču saprotam, ka ta bija politiska nciba. Venēcieši zaga visa pasaule. Liela mēroga izlaupitaji, kas pievaca visu, kam tika klāt, lai izmantotu to sava laba. Svēto Marku, iespējams, var saukt par viņu vērtīgāko ieguvumu. līdz pat šai dienai viņš ir galvenais pilsētas simbols.
Kāpēc tad viņi atver kapu?
Koptu un etiopiešu baznīcu bīskapi un augstmaņi veļas atgūt Svēto Marku. 1968. gada jūsu pāvests Pavils VI uzdavinaja
Aleksandrijas patriarham dažas relikvijas, lai viņu nomierinātu. Taču tas nāca no Romas, nevis no Venecijas, tāpēc manevrs neizdevās. Viņi grib atgul Svēta Marka ķermeni un sen jau apspriežas par to ar Romu.
Esmu strādājis par sekretāru pie pavesta Klementa XV. Es zinu par šim sarunam.
Zovastina sen jau nojauta, ka šis vīrs nav tikai vienkāršs nuncijs. Acīmredzot jaunais pavests ļoti rūpīgi izvēlējās savus sutņus. Tad jau jūs zināt, ka baznīca nekad neatdos šo ķermeni. Taču Venecijas patriarhs ar Romas atbalstu piekritis kompromisam jūsu afrikaņu pāvesta pasaules samierinašanas programmas ietvaros. Tiks atdota tikai daļa no kapa guļošās relikvijas. Šādi bus apmierinatas abas puses. Taču jautājums ir delikāts, sevišķi veneciešiem. Kas drīkst aiztikt viņu svēto! Viņa pašūpoja galvu. Tāpēc kapu atvērs slepeni, rītnakt. Izņems daļu svētā atlieku, pēc tam atdusas vietu atkal noslēgs. Neviens neka neuzzinās līdz oficiālām paziņojumam par dāvinājumu pēc dažām dienām.
-Jus esat lieliski informēta.
Sis temats mani īpaši interesē. Kapa apglabatais nav Svēta Marka ķermenis.
-Kas tad?
-Teiksim ta Aleksandra Lielā mirstīgas atliekas pazuda no Aleksandrijas ceturtajā gadsimta, un gandrīz tieši taja paša laika atkal paradijas Svēta Marka ķermenis. Marks tika guldīts Aleksandra mauzolejam līdzīgas kapenēs un godināts tāpat ka pirms tam sešus gadsimtus Aleksandrs. Mani zinātnieki izpētījuši daudzus senos tekstus, dažus tādus, kas nekad nav parādījušies atklatiba…
Un jūs domājāt, ka Venēcijas bazilika ir apglabats Aleksandrs Lielais?
Es negribu sacīt neko citu, ka tikai to, ka mūsdienās ar ONS analīzi var noteikt rasi. Marks dzimis kibija, viņa vecāki bija arabi. Aleksandrs bija grieķis. Jabut ieverojamām hromosomu atšķiribam. Zinātnieki teica, ka daudz var uzzināt arī no dentina izotopu petījumiem, tomografijas un oglekļa datēšanas. Aleksandrs mira 323. gada p.m.e. Marks musu eras pirmaja gadsimta. arī to var zinātniski noteikt.
jūs gribat apgamt mirstīgas atliekas?
Ne vairak, ka to gatavojas darīt jusejie. Sakiet, ko viņi nogriezis?
Garīdznieks bridi apdomajas. Zovastina jau paša sākumā nojauta, ka šoreiz viņš ieradies Samarkanda ar daudz lielākām pilnvaram neka iepriekš. Laiks pārliecināties, vai ta tiešam ir. Man vajadzīgas tikai dažas minūtes vienatnē pie atvērta sarkofaga. Ja es kaut ko izņemšu, neviens to nepamanīs. Atlīdzība par to jūsu baznīcas pārstāvji drīkstēs brīvi pārvietoties pa visu Federāciju, lai pārliecinātos, cik kristiešu atsauksies viņu aicinājumam. Taču jebkādu eku būvniecībai bus nepieciešama valdības atļauja. G.an jusu, gan mūsu pašu drošībai. Neapdomīga dievnamu celšana var izraisīt vardarbīgus protestus.
jūs gatavojaties pati doties uz Veneciju?
Viņa pamaja ar galvu. Es vēlētos, lai jūsu Svētais Tevs nokārto man slepenu vizīti. Esmu dzirdējusi, ka baznīcai ir labi sakari Italijas valdība.
Ministres kundze, jūs taču saprotat, ka ar jūsu iespējamo atklajumu bus tāpat ka ar Turinas līķautu vai Marijas vīzijām. Viss atkarīgs no ticības.
Taču Zovastina zinaja, ka varētu būt arī konkrētāki pierādījumi. Ka bija teikts Ptolemaja mikla? Pieskaries zelta sapņa dziļākai būtībai.
-Tikai dažas minūtes vienatne. Tas ir viss, ko es ludzu.
Pavesta nuncijs klusēja.
Viņa gaidīja.
Es likšu Venēcijas patriarham atvēlēt jums šo laiku.
Zovastina bija uzminējusi pareizi. Viņš nebija atgriezies tukšam rokam. Vai tas ir vienkāršā nuncija vara?
-Trīsdesmit minūtes. Sakot no vieniem trešdienas nakti. mēs paziņosim Italijas varasiestādēm, ka jūs ieradisieties uz privātu pasakumu pēc baznīcas uzaicinājuma.
Viņa pamaja ar galvu.
Es nokārtošu, lai jūs ielaiž katedralē pa Ziedu vārtiem rietumu atrija. Tik veļa stunda galvenajā laukuma nebūs daudz cilvēku. Vai jūs būsiet viena?
Viņai bija apnikusi ši tincinašana. Ja tas ir tik svarīgi, tad varbūt labak aizmirsīsim visu.
Viņa redzeja, ka Mišeners ir pamanījis viņas dusmas.
Ministres kundze, ņemiet līdzi kādus pavadoņus vēlaties. Svētais Tevs tikai veļas, lai viss būtu jums pa pratam.
30 HAMBURGA 1:15
Viktors sēdēja viesnīcas bara. Rafaels augša, numura, gulēja. Viņi bija braukuši uz dienvidiem no Kopenhāgenas cauri Dānijai uz Vacijas ziemeļiem. Hamburga viņiem bija jatiekas ar diviem Svētas vienības biedriem, kuri bija devušies uz Amsterdamu pēc sestā medaljona. Viņiem jāierodas šonakt. Viktors un Rafaels bija labi tikuši gala ar pārejām zādzībām, taču saka pietrūkt laika, tāpēc Zovastina nosūtīja arī otru grupu.