Kaut kas bija jadara.
Tāpēc viņš, sekojot uzbrucējas piemēram, izšāva uz logiem ēkas sētas pusē.
Kasiopeja izdzirdēja balsis pa kreisi, no restorāna un viesnīciņas puses. Šāvieni bija piesaistījuši viesu uzmanību. Viņa pamanīja tumšus ļaužu stāvus skrienam pa celiņu no ciemata puses un ātri atkapas no laukuma, paslēpjoties pie bazilikas ieejas. Viņa bija izšāvusi otro bultu cerība, ka aizdegsies arī otrais stāvs. Viņa nekļūdīgi pazina loga liesmu apspīdēto Viktora seju.
Sanāca cilvēki. kāds vīrs zvanīja pa mobilo tālruni. Uz. salas nebija policijas iecirkņa, tāpēc viņai atlika vairak laika, turklāt viņa nedomaja, ka Viktors sauks palīga sanakušos ļaudis. Tie uzdotu parak daudz jautājumu par līķi pirmaja stava.
Tāpēc Kasiopeja nolēma doties projām.
Viktors raudzījās pari šaurajiem deļiem uz. grieķu uguns maisījuma paku, kas gulēja uz grīdas. Viņš nosprieda, ka vislabak ir rīkoties strauji, tāpēc uzmanīgi spēra soli, paķēra maisiņu un metas pie tikko sašauta loga.
Gndas dēļi turējās.
Viņš nolika paku ārpuse pari C burta forma izveidotajiem kaltas dzelzs režģiem.
Grīdas dēļi zāles vidu bīstami iekrakšķejās.
Viņš atcerējās apakšstāva šķerssijas, tomēr arī tas droši vien ilgi neizturēs. Paspēris vēl dažus soļus, viņš sasniedza siena iešauto bultu un izrava to. Ap uzgali aptītas lupatas joprojām dega. Viņš metas skriet uz kāpņu pusi, pa ceļam sviežot bultu vaļēja loga. Ta nokrita uz degmaisijuma pakas, liesmām zibsnījot likai paris collu no plastmasas iepakojuma. Viņš zinaja, ka maisiņš izkusis viena mirkli.
Viņš patveras kāpnes.
Uguns viņam aiz muguras iešņācās un uzliesmoja.
Paraudzījies ap stūri, viņš redzēja, ka deg dzelzs režģi, Par laimi, lielakais degvielas daudzums atradas ārpuse. Loga rāmis vēl nebija aizdedzies.
Otrais stāvs iebruka, aizraujot sev līdzi vitrīnu ar otru degmaisijuma paku. Ta uzliesmoja, izplatot visapkārt zvērojošu karstuma mākoni. Torčello muzeja pēdējais brīdis bija klat.
Viktors pieskrēja pie vaļēja loga.
Sataustījis karnīzi vīrs loga, viņš meklēja vietu, kur pieķerties, un ar kājam triecas pret degošajiem režģiem.
Tie nekustejas.
Vēlreiz pievilcies, viņš atkal spēra pa restem, adrenalīna uzpludos juzdams, cik grūti kļūst elpot karstuma.
Režģi mazliet padevās.
Vēl daži spērieni, un viens stūris bija atbrīvots no ārsienā iestiprinātās skrūves.
Vel divi belzieni, un režģi izlidoja ārā.
Sabruka vēl daļa grīdas.
Vel viena vitrīna un kolonnas gabali nogāzas apakšstava, izšķīstot liesmu elles katla.
Viņš paraudzījas pa logu.
Līdz zemei bija trīs vai četri metri. Pa pirmā stāva logiem gāzās ārā liesmas.
Viņš leca.
Malone stūrēja laivu uz ziemeļaustrumiem, cik ātri spēdams, steidzas uz Torčello. Viņš pamanīja pie apvaršņa liesmu atblāzmu.
Ugunsgrēks.
Melnu dumu mākoņi ceļas pret debesim, sajaucoties ar mitro nakts gaisu. vēl bija jābrauc vismaz desmit, piecpadsmit minūtes.
Laikam esam nokavējuši, viņš teica Stefānijai.
Viktors turējās muzeja sētas pusē. Viņš dzirdēja skaļas balsis aiz dzīvžoga, kas atdalīja pagalmu no dārziem starp ekam un kanālu, kur bija pietauvota viņa laiva.
Izlauzies cauri dzīvžogam, viņš nokļuva darza.
Par laimi, tik agra pavasari tas vēl nebija īsti sakuplojis. Viņš atrada taku un devas taisni uz betona piestātni.
leleca laiva.
Atraisījis tauvas, viņš atgrūda laivu no krasta. Neviens viņu nebija pamanījis un nesekoja, kaiva ieslideja upei lidzigaja ūdensceļa, un straume nesa to garam muzejam un bazilikai, atpakaļ uz lagūnas ziemeļu ieeju. Nogaidījis, kamēr laiva ir droša attaluma no piestātnes, viņš iedarbinaja motoru. Liekot tam darboties klusi, viņš leni apgrieza laivu, neieslēgdams gaismas.
Abas puses līdz krastam bija vismaz piecdesmit metri galvenokārt dubļi, seklumi un niedrāji. Viņš ieskatijas pulksteni divdesmit pari vienpadsmitiem.
Pie kanāla ieejas lagūna viņš iedarbinaja motoru straujak un iegrieza laivu nemierīgajos ūdeņos. Beidzot viņš ieslēdza arī laivas gaismas un noteica kursu apkārt Torčello uz galveno kanālu, kas aizvedis uz. Veneciju un Svēta Marka laukumu.
Sadzirdējis kādu skaņu, viņš pagriežas.
No pakaļgala kajītes iznaca sieviete.
Ar ieroci roka.
44 SAMARKANDA 2:30
Vincenti pievilka krēslu tuvāk pie galda, uz kura viesmīlis tikko bija novietojis ēdiena šķīvjus. Lielākā daļa pilsētas viesnīcu bija drūmas bedres ar nožēlojamu apkalpošanas līmeni. Intercontinmtal bija citada ta piedavaja pieczvaigžņu Eiropas līmeņa servisu apvienojuma ar izslavēto Āzijas viesmīlību. Pēc ilga lidojuma no Venecijas Vincenti bija izsalcis, tāpēc pasūtīja sev un viesim maltīti numura.
Pasakiet Ormandam, viņš pavēlēja viesmīlim, ka man nepatīk pusstundu gaidīt uzkodas, jo vairak tāpēc, ka biju jau zvanījis iepriekš. vēl labak lieciet Ormandam pašam uznākt augša, kad mēs būsim beiguši vakariņot, lai es varētu viņam visu pateikt.
Viesmīlis piekrītoši pamaja ar galvu un aizgāja.
Pretī sēdošais Arturs Benua izklaja klēpi auduma salveti. Vai tiešam vajadzēja ta dusmoties?
Ši ir tava viesnīca. Kāpēc tu pats nesadevi viņam pa kaklu?
-Jo es nemaz neuztraucos. Viņi pagatavoja ēdienus tik atri,
cik varēja.
Vincenti bija vienalga. Viņš bija sapīcis daudz nopietnāku iemeslu deļ. O'Koners bija devies pārliecināties, ka viss ir sagatavots. Vincenti bija nolēmis paēst, mazliet atpūsties un pie reizes naksnīgas maltītes laika noslēgt kādu darījumu.
Benua paņēma dakšiņu. Ka noprotu, tu mani neaicinaji tikai draudzīgi papļapat. Varbūt, Enriko, iztiksim bez. aplinkiem. Ko tu gribi?
Vincenti ķeras pie ēšanas. Man vajag naudu, Artur. Vai, pareizak sakot, ta vajadzīga Philogett Pharmaceutique.
Benua nolika dakšiņu un iemalkoja vīnu. Kamēr man vēl nav apsapejies veders cik tev vajag?
Miljardu eiro. Varbūt pusotru.
-Tikai?
Vincenti pasmaidīja par šo ironiju. Benua bija sarausis bagatibu bankas, kas viņam piedereja visa Eiropā un Āzija. Viņš bija daudzkārtējs miljardieris un ilggadējs Venēcijas Ligas biedrs. Viesnīcas bija viņa vaļasprieks, un Intercontinental viņš bija uzcēlis nesen, lai nodrošinātu pienācīgu apmešanas vietu parejiem Līgas biedriem un citiem bagatiem ārzemju viesiem. Viņš bija viens no pirmajiem Venecijas Ligas biznesmeņiem, kas pārcēlās uz dzīvi Federācijā. Visu šo gadu laika Benua vairakkart bija aizdevis naudu, lai veicinātu Philogen pārsteidzošo izaugsmi.
Ka noprotu, tu vēlies aizdevumu ar zemākiem procentiem.
Protams. Vincenti ar baudu košļā ja pildīta fazana kumosu.
Cik zemākiem?
Viņš saklausīja skeptisko toni. Par diviem punktiem.
Tāds nieks vien ir, vai ne?
-Artur, es esmu no tevis aizņemies miljardus un vienmēr esmu atdevis visu līdz pēdējam centam, ar visiem procentiem. Tāpēc ja, es vēlos privileģētu attieksmi.
Cik man zināms, tev pašlaik jau ir vairaki kredīti manas bankas. Diezgan ievērojami.
Visi tiek atmaksati.
Vincenti redzeja, ka arī baņķieris to zina.
kāds man būtu labums no šadas vienošanās?
Ta jau bija cita runa. Cik daudz Philogen akciju tev pieder?
-Simt tūkstoši. Nopirku pēc tava ieteikuma.
Vincenti uzdura uz dakšiņas vēl vienu kūpošas putna gaļas kumosu. Vai vakar skatījies biržas ziņas?