Viņa nopētīja abas zem altara redzamas akmens sarkofaga daļas. Virsēja daļa bija tikai bezveidīgs akmens bluķis, bet apakšēja izkalta gluda taisnstūra forma ar uzrakstu CORPVS DIVI MĀRCI EVANGEE1STAE. Ilk daudz viņa latīniski saprata. Dievišķā Svēta Marka ķermenis. Vaka bija iestiprināti divi masīvi dzelzs aķi, kas sākotnēji laikam kalpojuši smaga akmens nolaišanai. Tagad caur tiem bija izvērti resni dzelzs stieņi, kas abos galos bija pieskrūvēti pie hidrauliskajiem pacelājiem.
Šis ir grūts uzdevums, paskaidroja Mišeners. Zem altara ir parak maz vietas. Protams, ar smago tehniku vieglāk varētu atvērt šķirstu, bet to neļauj ne laiks, ne slepenība.
Viņa paraudzījās uz vīriem, kas gatavoja pacelajus. Priesteri?
Nuncijs pamaja ar galvu. Norīkoti pailga. mēs gribējām tikt gala pašu spēkiem.
Vai jūs zināt, kas ir tur iekšā? viņa jautāja.
-Jus droši vien gribat jautat, vai atliekas ir mumificetas. Mišeners paraustīja plecus. Kopš iepriekšejās atvēršanas pagājuši vairak neka simt septiņdesmit gadi. Neviens droši nezina, kas ir tur iekšā.
Zovastinu kaitinaja viņa pašapmierinatais tonis, l'tolemajs izmantoja Eimeneja blēdību, gūstot ar šķietama Aleksandra mūmijas palīdzību visus iespējamos politiskos labumus. Viņa nevareja zināt, vai tas, kas tuht atklasies skatienam, sniegs kādas derīgas atbildes, tomēr noskaidrot vajadzēja.
Mišeners pamaja vienam no priesteriem, un tas iedarbinaja hidrauliskos pacelajus. Dzelzs gredzeni uz šķirsta vaka mazliet pastiepas garuma, tad smagais akmens bluķis milimetru pa milimetram saka celties augšup.
Jaudīgi mehānismi, uzslavēja Mišeners. Nelieli, bet spēj no apakšas pacelt veselu maju.
Tagad vaks bija pacelts par diviem centimetriem, bet sarkofaga iekšiene joprojām grima ena. Viņa paraudzījās uz augšu, pari baldahīnam, uz Kristus zelta mozaīku spoži apgaismotaja apsīdas velvē.
Četri pieaicinātie palīgi bija apturējuši pacelajus.
Sarkofaga vaks karajas apmēram četrus centimetrus vīrs apakšdaļas, bet dzelzs stieņi bija viena līmeni ar altara virsmas apakšu.
Augstāk vairs nebija, kur celt.
Mišeners pamaja viņai, aicinot atkapties pie ikonostasa, talak no altara, un čukstēja: Svētais Tēvs ir ar mieru izpildīt jūsu lugumu cerība, ka jūs atbildēsiet ar to pašu. Taču jaskatas patiesībai acis. jūs nemaz nedomājat pildīt savu solījumu.
Neesmu radusi uzklausīt apvainojumus.
Bet Svētais Tevs nav radis uzklausīt melus.
Garīdznieks šķita atmetis visu liekuļoto laipnību. Ka jau
teicu, jums atļaus darboties Federācijā.
mēs veļamies vairak.
Tagad viņa saprata. Šis melnsvārcis bija tīši nogaidījis līdz vaka pacelšanai. Viņa dusmojas uz sevi, tomēr citas izvēles nebija Karinas deļ, Aleksandra Liela deļ, diža noslēpuma atklašanas varda.
Ko jūs vēlaties?
Mišeners pasniedzas jakas iekškabata un izņēma vairakas salocītas papīra lapas. mēs esam sagatavojuši baznīcas un Federācijās konkordātu. Rakstisku apstiprinājumu atļaujai darboties. Ņemot vera jūsu vakar izteikto velmi, mēs atstajam Federācijai tiesības apstiprinat dievnamu celtniecību.
Zovastina atlocīja papīrus un ieraudzīja, ka dokuments sagatavots kazahu valoda.
mēs domājām, ka dzimtaja valoda jums bus vieglāk visu saprast.
jūs domājāt, ka mana dzimtaja valoda bus vieglāk to izplatīt. Mans paraksts ir jūsu apdrošinašana. Tad es nevarešu noliegt saistību ar jums.
Viņa icskatijas dokumenta. Taja bija aprakstīta Romas katoļu baznīcas un Centralazijas Federācijas sadarbība ar mērķi "kopīgi veicināt un attīstīt brīvu reliģijas praktizēšanu ar neierobežoti atļauta misionāru darba starpniecību". Nakamajos paragrafos bija izteikti apliecinājumi, ka netiks pieļauta varmācība pret baznīcas pārstāvjiem un vainīgie tiks sodīti. Citos nosacījumos tika garantēta neierobežota vizu izsniegšana baznīcas personālām un apliecināts, ka netiks pieļautas nekādas represijas pret katoļticība pārgājušajiem iedzīvotājiem.
Viņa atkal paraudzījās uz altari. Sarkofaga apakšdaļa joprojām slīga ena. Pat no desmit metru attāluma taja nevareja ieskatīties.
jūs labi noderētu manā komandā, viņa uzslavēja.
Man patīk kalpot baznīcai.
Viņa ieskatījās pulkstenī, bez desmit viens. Viktors droši vien jau ir klat. Viņš nekad nekavēja. Ļoti uzticams. Viņa parlaida skatienu baznīcas jomam, rietumu atrija augšējai daļai, kur apgaismoti bija tikai zeltītie griesti. Tik daudz tumšu sturu, kur paslēpties. Vai vienos nakti, kad tiks atvēlētas solītas trīsdesmit minūtes, viņa tiešam šeit bus viena?
Ja ir parak sarežģīti parakstīt šo konkordatu, ieminejas Mišeners, tad varbūt aizmirsīsim visu.
Tie bija viņas izsmejigie vakardienas vardi.
Mus vien jāpieņem šis blefs.
Vai jums ir pildspalva?
48
Malone apmēram ceturtdaļjudzes atlaluma pamanīja sarkanas gaismas, kas dīvaini šūpojas vīrs tumša ūdens, it ka laiva būtu palikusi bez vadības.
Redzi tas? viņš jautāja Stefanijai.
Viņa stāvēja otra puse blakus stūrei. Tas ir ārpus apzīmēta kanāla.
Tas pats bija ienācis prata arī Malonem. Viņš vadīja laivu tālāk uz. priekšu. Tagad jau viņi bija tuvāk dreifējošajai laivai, varbūt parsimt jardu attaluma. Nebija šaubu, ka sveša laiva, kas pēc lieluma un veida līdzinājās šai, tuvojās sēkļiem. Tad neskaidraja stūres mājas gaisma viņi ieraudzīja kādu iekrītam ūdeni.
Paradijas vēl viens stāvs, un nakts klusuma norībēja trīs šāvieni.
Koton, izdvesa Stefānija.
Jau rīkojos.
Pagriezis stūri pa kreisi, viņš devas tieši pretī gaismam. Otra laiva šķita atdzīvojusies un strauji devas projām. Malone virzīja laivu šķērsam pari ūdens klajumam, saceļot viļņus pretī dziļi iegrimušajai svešajai laivai. Ūdens triecās pret laivas korpusu. Otra laiva pašlaik brauca garam piecdesmit jardu attaluma. Pie stūres paradijas neskaidrs cilvēka siluets ar ieroci izstiepta roka.
Slepies! viņš uzkliedza Stefanijai.
Viņa laikam pati bija pamanījusi briesmas, jo tūdaļ pieplaka pie slapja klaja. Malone metas viņai līdzas, tad uzreiz garam nospindza divas lodes, un viena no tam ietriecas pakaļgala kajītes loga.
Viņš pielēca kājas un atkal satvēra stūri. Otra laiva traucas uz Venecijas pusi. Vajadzēja sekot tai, tomēr nednksteja an aizmirst ūdeni iekritušo cilvēku.
-Sameklē lukturi, viņš pavēlēja, paleninadams laivas gaitu un virzīdams to tuvāk vietai, kur viņi pirmoreiz ieraudzīja svešo laivu.
Stefānija ieskrēja priekšgala kajīte un saka rakņāties pa visiem skapīšiem. Pēc brīža viņa paradijas ar lukturi roka.
Malone iesledza motoram tukšgaitu.
Stefānija parlaida luktura staru ūdens virsmai. Tālumā atskanēja sirēnas, un trīs laivas ar mirgojošam bākugunīm aizjoņoja uz Torčello pusi.
Itāliešu policistiem šonakt darba pilnas rokas.
Vai redzi kaut ko? viņš jautāja. Cilvēks iekrita ūdeni.
Bija jāuzmanas, lai neuzbrauktu virsu šim iekritušajam, bet tas
melnaja tumsa nebija viegli.
Tur! iesaucas Stefānija.
Pieskrejis viņai līdzas, Malone ieraudzīja kādu ķepurojamies viļņos. Jau pēc mirkļa viņš pazina Kasiopeju. Pirms viņš paguva attapties, Stefānija nometa lukturi un ielēca ūdeni.
Malone metas pie stūres un pagrieza laivu.
Kad viņš atkal nostājās pie pretēja borta, Stefānija un Kasiopeja jau bija tikušas tuvāk. Viņš pasniedzas, satvēra Kasiopejas roku un izvilka viņu no ūdens.
Noguldīja ļengano sievietes ķermeni uz klaja.