Viņa bija bezsamaņa.
Pie viņas pleca bija piesprādzēts loks un bultu maks. Droši vien kāds iespaidīgs piedzīvojums, viņš nodomāja. Viņš pagrieza sievieti uz sāniem. Spļauj ara!
Viņa, šķiet, neko nedzirdēja.
Viņš uzsita slīcējai pa muguru. Klepo!
Mokoši rīstidamas, viņa saka spļaut ārā ūdeni, tomēr vismaz elpu bija atguvusi.
Stefānija ierāpās laiva.
Viņa ir apdullusi. Bet labi, ka nav sašauta.
-C.ruti trāpīt tumsa no ļodzīga laivas klaja.
Viņš vēl dažas reizes viegli uzsita Kasiopejai pa muguru, un viņai no mutes izšļācās vēl ūdens. Viņa saka atgūt samaņu.
Ka juties? viņš jautāja.
Viņas acis pamazam atgriežas dzīvība. So skatienu Malone pazina. Viņai kāds bija iesitis pa galvu.
Koton? viņa izdvesa.
kaikam lieki būtu jautat, Kāpēc tev ir loks un bultas?
Kasiopeja paberzēja pieri. Tas draņķis…
Kas viņš bija? jautāja Stefānija.
Stefanij? Ka tu te gadījies? Kasiopeja pastiepa roku un pieskaras draudzenes slapjajam drēbēm. Tu mani izvilki?
Biju tev pakalpojumu parada.
Malone tikai nedaudz bija dzirdējis par to, kas notika pagajušaja rudeni Vašingtona, kamēr viņš atradas Sinaja, bet laikam šie pārdzīvojumi satuvinājuši abas sievietes. Taču pašlaik viņam bija jānoskaidro svarigakas lietas. Cik līķu ir Torčello muzeja?
Neklausīdamas viņa, Kasiopeja pasniedzas aiz muguras un kaut ko mekleja. Tad viņas roka paradijas Glock pistole. Viņa izpurināja no stobra ūdeni. Malone pats no savas pieredzes bija pārliecinājies par Glock priekšrocību tas bija gandrīz pilnīgi ūdensdrošas.
Viņa piecēlās kājas. Jabrauc.
Vai laiva kopa ar tevi bija Viktors? Malone pikti noprasīja.
Taču Kasiopeja bija jau pietiekami atguvusies, un viņas acis
iekvelojas dusmas. Ijau teicu, ka tas uz tevi neattiecas. Ta nav tava ciņa.
-Ja, protams. Te notiek tadas speles, par ko tev nav ne jausmas.
Es zinu, ka tie nelieši Āzijā nogalināja Eli pēc Zovastinas pavēles.
Kas ir Eli? jaulaja Stefānija.
Pārāk ilgi jastasta, atbildēja Malone. Un pašlaik visiem viņa deļ ir lielas nepatikšanas.
Kasiopeja atkal papurinaja galvu, lai noskaidrotu domas, un izkratīja vēl ūdeni no ieroča stobra. Mums jābrauc.
Vai tu kādu nogalināji? viņš noprasīja.
Uzcepinaju vienu no viņiem ka kartupeli.
To tu velak nožēlosi.
Paldies par padomu, psiholog. Hraucam!
Gribēdams viņu aizkavēt, Malone jautāja: Uz kurieni Viktors devas?
Kasiopeja noņēma no pleca loku.
To tev atsūtīja Henriks? viņš jaulaja, atceredamies restorānā saņemto auduma maisu.
Ka jau teicu, Koton, tas uz tevi neattiecas.
Stefānija pienaca pie viņiem. Kasiopeja, es neko daudz nezinu par to, kas šeit notiek, tomēr saprotu, ka tu nedoma skaidri. Ka tu pati man teici pagajušaja rudenī doma ar galvu. Ļauj mums palīdzēt. Kas notika?
Tu ari, Stefanij, neiejaucies. Es jau divus menešus gaidīju, kad tikšu klat tiem neliešiem. Beidzot šovakar viņi man bija pa ķērienam. Vienu es novācu. Jadabu arī otrs. Un, ja, tas ir Viktors. Viņš bija klat, kad nogalināja Eli. Viņu sadedzinaja dzīvu. Par ko? Viņa vairs nespēja valdīties. Man jazina, Kāpēc viņu noslepkavoja.
Nu tad noskaidrosim, atbildēja Malone.
Kasiopeja spēra dažus nedrošus soļus uz. klaja. Pašlaik viņa bija ieslodzīta uz šīs laivas, nekur netika un laikam bija pietiekami gudra, lai saprastu, ka draugi nedoma atkapties. Atbalstījusies ar plaukstam pret laivas bortu, viņa dziļi ievilka elpu. Beidzot viņa atzina: Nu labi. kabi. Jums taisnība.
Malone iedomājās, vai ta nav tikai manīga mierinašana.
Kasiopeja palika stāvot. Tie ir personiski rēķini. Vairak neka jūs varat iedomāties. Viņa uz mirkli apklusa. Runa nav tikai par Eli.
Tadu mājienu viņa deva jau otro reizi. Varbūt tomēr pateiksi, kas ir uz. speles?
Varbut tomēr ne.
Malone izmisīgi ilgojas palīdzēt viņai, bet strīdēties nebija jēgas. Tāpēc viņš paraudzījās uz, Stefāniju, un viņa saprata neizteikto jautājumu.
Stefānija pamaja ar galvu.
Piegājis pie stūres, Malone iedarbināja motoni. Uz Torčello aiztraucas vēl dažas policijas laivas. Viņš pagrieza laivu uz Venecijas pusi, sekojot taluma saredzamajam Viktora laivas gaismam.
Neraizējies par līķi muzeja, ieminējās Kasiopeja. No ta nekas nebūs palicis pari.
Malone gribēja kaut ko noskaidrot. Stefanij, vai par Naomi kaut kas ir dzirdēts?
Kopš vakardienas neka. Tāpēc arī es atbraucu.
Kas ir Naomi? Kasiopeja gribēja zināt.
Tā ir mana darīšana, viņš atbildēja.
Kasiopeja neuzstāja. Tikai apjautājas: Uz kurieni mēs braucam?
Viņš ieskatijas pulksteni. Spīdošie cipari radīja 00:45. Ka jau teicu, te notiek dažadas speles, un mēs lieliski zinām, uz kurieni dodas Viktors.
49 SAMARKANDA 4:50
Vincenti par muguru pārskrēja drebuļi. Viņš jau iepriekš bija pavēlējis nogalinat cilvēkus, pedejo vēl vakar, tomēr šoreiz bija citādi. Viņš bija uzsācis riskantu pasakumu. Tādu, kas viņu ne tikai padarīs par bagatako cilvēku pasaule, bet arī iemūžinās vēsturē.
Lidz rītausmai bija atlicis mazliet vairak par stundu. Viņš sēdēja auto aizmugures sedekli, bet O'Koners kopa ar vēl diviem vīriem bija piegājis pie kuplu, ziedošu kastaņu ieskautas mājas, kas slepas aiz augstas metala sētas, Irinas Zovastinas īpašuma.
O'Koners pienaca pie auto, un Vincenti atvēra logu.
Abi sargi ir pagalam. Novācām viņus bez grūtībām.
Signalizācija ir?
Nav. Šo maju Zovastina parak stingri nesarga.
Tāpēc, ka, viņasprat, ta nevienu neintereseja. Vai esam gatavi?
māja ir tikai sieviete, kas rūpējas par viņu.
Tad iesim iekša un paraudzīsimies, cik atsaucīgas viņas ir.
Vincenti iegāja pa galvenajam durvīm. Abi šīvakara darbam nolīgtie viri bija sagrābuši Kannas Valdes kopēju nopietnu, pavecu sievieti rītakleita, ar čībām kājas. Viņas aziatiska seja pauda izbailes.
Cik man zināms, Vincenti uzrunaja sievieti, jūs esat Valdes kundzes kopēja.
Sieviete pamaja ar galvu.
Un jums nepatīk premjerministres kundzes attieksme pret viņu.
-Ta ir briesmīga.
Vincenti nopriecājās, ka spiegu piegādātās ziņas apstiprinas. Ka noprotu, Karina cieš lielas mokas. Viņas stāvoklis arvien pasliktinās.
Bet ministres kundze nedod viņai mieru.
Viņš pamaja, un abi viri atlaida sievieti. Viņš piegāja tuvāk un paziņoja: Es esmu ieradies, lai atvieglotu viņas ciešanas. Bet man ir vajadzīga jūsu palīdzība.
Viņas skatiena pazibēja aizdomas. Kur ir sargi?
Miruši. Pagaidiet šeit, kamēr es ieiešu pie viņas. Viņš noradīja ar roku. Vai pa to gaiteni?
Kopēja atkal pamāja ar galvu.
Iesledzis naktslampu pie gultas, viņš noraudzījās uz. izvārgušo slimnieci, kas gulēja, apsegusies ar bali rožainu segu.
Karina Valde ar masku uz sejas elpoja skābekli no balona. Viena roka bija iedurta intravenozas sistēmas adata. Vincenti izņēma šļirci, iedūra tas adatu viena no sistēmas atverēm un atstaja ka rājāmies.
Sieviete atvēra acis.
Mostieties, viņš to uzruna ja.
Sieviete samirkšķināja acis, pulēdamas aptvert, kas notiek. Tad viņa uz. elkoņiem pieslejas no spilvena. Kas jūs esat?
Es zinu, ka tam gmti noticēt, tomēr esmu draugs.
Vai es jūs pazīstu?
Viņš papurināja galvu. Tas nav vajadzīgs. Bet es pazīstu jus. Sakiet, ka ir mīlēt Irinu Zovastinu?
Ļoti dīvains jautājums, ja to uzdod svešinieks, kas pēkšņi ieradies nakts vidu, bet sieviete tikai paraustīja plecus. Vai jums nav vienalga?