Выбрать главу

Viktors un Mišeners izgaja no prezbiterija un devas projām pa tumšo baznīcas jomu.

Vai iesim? Zovastina atkal pieversās Kasiopejai. Ceru, ka uzved īsieties labi?

It ka man būtu izvele.

Priesteris bus jums pateicīgs.

Viņas atstaja prezbiteriju.

Malone pievērsās Torvaldsenam. Vai tiešam mēs tik vienkārši ļausim viņam aiziet?

Ta vajag, atbildēja Stefānija, iznakdama no dienvidu transepta kopa ar kādu kalsna auguma vīrieti. Viņa iepazīstināja ar to Edvīns Deiviss, nacionalas drošības padomnieka vietnieks, ar kuru Malone nesen bija runājis pa telefonu. Viss viņa izskats pauda atturīgu eleganci no rūpīgi izgludinātajam biksēm un iecietinata kokvilnas krekla līdz šaurajam, spīdīgajam smalkadas kurpēm. Nepievēršot uzmanību Deivisam, Malone noprasīja Ste­fanijai: Kāpēc ta vajag?

Viņas vieta atbildēja Torvaldsens: mēs īsti nezinājām, kas no­tiks. mēs tikai cenšamies panakt, lai kaut kas notiktu.

jūs gribējāt, lai Kasiopeju saņem par ķilnieci?

Torvaldsens papurinaja galvu. Es ne. Bet laikam viņa pati to

gribēja. Es to redzēju viņas acis, tāpēc izmantoju izdevīgu bridi, lai palīdzētu. Tāpēc ludzu tevi nomest ieroci.

Prātu esi izkūkojis?

Torvaldsens pienāca tuvāk. Koton, pirms trim gadiem es iepa­zīstināju Eli un Kasiopeju.

kāda tam nozīme tagad?

Jaunība Eli vieglprātīgi niekojās ar narkotikam. Neuzmanīgi rīkojoties ar adatam, viņš inficējās ar HIV. Viņš diezgan labi spēja savaldīt šo slimību, lietojot dažadus zaļu kokteiļus, tomēr izre­dzes nebija labas. Lielākā daļa HIV inficēto agrak vai velak sa­slimst ar AIDS un mirst. Viņam paveicas.

Malone gaidīja, kas sekos talak.

Kasiopeja arī ir inficēta.

Vai viņš neparklausijas?

No asins pārliešanas pirms desmit gadiem. Viņa lieto simptomātiskos medikamentus un arī labi tiek gala ar slimību.

Malone bija satriekts, tomēr tagad viņš saprata dažus no Kasi­opejas izteikumiem. Ka tas var but? Viņa ir tik stipra un aktīva.

-Ja katru dienu lieto zāles, tas ir iespējams, protams, ja vīruss nav parak spītīgs.

Viņš pārsteigts raudzījās uz Stefāniju. Tu zināji?

Edvīns man pastastija pirms nakšanas šurp. Viņam to bija pateicis Henriks. Viņš ar Henriku gaidīja mus. Tāpēc arī Miše­ners aicinaja mani parunat divata.

Un kas tad bijām mēs ar Kasiopeju? Mazvērtīgie? Tadi, no kuriem var atteikties? viņš noprasīja Deivisam.

Apmēram ta. mēs nezinājām, ko Zovastina gatavojas darīt.

Maitasgabals nelaimīgais! Malone draudīgi tuvojas Deivi­sam.

Koton, iejaucas Torvaldsens. Es tam piekritu. Dusmojies uz mani.

Malone apstajas un paraudzījās uz veco viru. Kas tev deva tadas tiesības?

Kad tu ar Kasiopeju atstaji Kopenhāgenu, man piezvanīja prezidents Danielss. Viņš pastāstīja, kas Amsterdama notika ar Stefāniju, un jautāja, ko mēs zinām. Es izstāstīju. Viņš man lika saprast, ka esmu vajadzīgs šeit.

Kopa ar mani? Tāpēc tu meloji, ka Stefānija nokļuvusi bries­mas?

Torvaldsens paraudzījās uz Deivisu. Vispār tas man mazliet darīja raizes. Es pateicu tev tikai to, ko viņi pavēstīja man. kaikam prezidents gribēja, lai mēs visi iesaistāmies.

Malone pievērsās Deivisam. Man nepatīk jūsu darba stils.

-Atklātā runa. Tomēr man jadara tas, kas jadara.

Koton, ieminējās Torvaldsens, mums bija parak maz lai­ka visu apdomat. Es tikai improvizēju.

Tiešam?

Taču es neticēju, ka Zovastina pastradas kaut ko neapdomī­gu šeit, bazilika. To viņa nedrīkstēja. Turklāt viņa lika pārsteigtā pilnīgi nesagatavota. Tāpēc atļāvos viņu izaicinat. Kasiopejai gan bija pavisam citada attieksme. Viņa nogalina ja divus cilvēkus.

Un vēl vienu Torčello sala. Malone pulējas nezaudet mod­rību. Ko tas viss īsti nozīmē?

Viens no musu merķiem, paskaidroja Stefānija, ir apturēt Zovastinu. Viņa plāno uzsākt neželīgu karu, un viņai ir visi līdzekļi, lai tas būtu ļoti postošs.

Viņa sazinajas ar baznīcas vadību, bet ta bridinaja mus, piebilda Deiviss. Tāpēc mēs esam šeit.

Varejat ta arī pateikt mums, Malone parmeta I_isam.

Ne, Malones kungs, nevarejam. Esmu lasījis jūsu dosje. jūs bijāt izcils aģents. jūsu sekmīgo misiju un apbalvojumu saraksts ir iespaidīgs. jūs nepavisam neizskatāties naivs. Lai nu kam, bet jums jasaprot, ka šo spēli spēlē.

Tieši par to ir runa, viņš atcirta. Es vairs nespēlēju.

Soļodams šurpu turpu, viņš pulējās nomierināties. Tad piega-

ja pie atvērtas koka kastes, kas gulēja uz grīdas. Zovastina uz­ņemas tadu risku, tikai lai paskatītos uz šiem kauliem?

-Ta ir problēmas otra puse, paskaidroja Torvaldsens. -Sarežģilaka. Tu izlasīji dažas lappuses no Eli atrasta manuskripta, kur bija rakstīts par Aleksandru Lielo un brīnumzālēm. Eli, var­būt muļķīgi, bija ieņemis galva, ka, spriežot pēc simptomu rak­sturojuma, šīs zāles varētu iedarboties uz. vīrusu patogēniem.

Piemēram, uz HIV? jautāja Malone.

Torvaldsens pamaja ar galvu. mēs zinām, ka daba koku miza, augu lapas, saknes ir atrodamas vielas, kuras spēj uzveikt baktērijas un vīrusus, varbūt pat dažus vēža veidus. Viņš cerēja, ka šis arī varētu būt tads līdzeklis.

Malone atcerejas manuskriptu. Nožēlas pārņemts un redzēdams Ptolemaja neviltoto attieksmi, Eimenejs atklāja slēptuvēs vietu talu kal­nos, kur skiti mācīja Aleksandram dzīves gudrības. Skiti iepazīsti­na ja Aleksandru ar šim zalem. Eimenejs raksta, ka Aleksandrs ap glabats tur, kur skiti macija viņam dzīves gudrības.

Pēkšņi viņam kaut kas ienaca prata. Viņš pievērsās Stefanijai: Vai tev ir kāds no tiem medaljoniem?

Stefānija pasniedza viņam monētu. No Amsterdamas. Atguvam to no Zovastinas rokaspuiša, kas meģinaja to nolaupīt. Mums teica, ka tas esot īsts.

Viņš pacēla dekadrahmu augstu pret gaismu.

Kareivja tērpa krokas paslēpti mazi burtiņi. Z! 1, paskaid­roja Stefānija. Sengrieķu valodā tas nozīme "dzīvība".

Vel daži teikumi no Kardijas Hieronima Vēstures. pēc tam Ptolemajs pasniedza man sudraba medaljonu, uz kura bija attēlots Alek­sandrs ciņa ar ziloņiem. Viņš pastastīja, ka licis izkalt monētas par go­du šim kaujam. Viņš arī lika man atgriezties, kad bušu uzminējis miklu. Taču jvc mēneša Ptolemajs jau bija miris.

Tagad viņš saprata. Monētas ir saistītas ar miklu.

Bez šaubām, atbildēja Torvaldsens. Bet ka?

To Malone vēl nebija gatavs izskaidrot. Neviens no jums ta arī neatbildēja man. Kāpēc jūs ļavat viņiem tik vienkārši doties projām?

Kasiopeja noteikti gribēja braukt līdzi Zovastinai, atgadinaja Torvaldsens. mēs abi pietiekami bieži pieminējām Eli, lai ministri ieintriģētu.

Tāpēc tu viņai zvanīji?

Torvaldsens pamaja ar galvu. Viņai bija vajadzīga informā­cijā. Man nebija ne jausmas, ko viņa gatavojas darīt. Koton, tev jasaprot Kasiopeja grib noskaidrot, kas notika ar Eli, un atbil­des meklējamas Āzija.

Šada apsēstība Malonem nepatika. Kāpēc? To viņš īsti nesa­prata. Tomēr nepatika. Tāpat ka viņas ciešanas. Un slimība. Pa­rak daudz visa ka. Pārāk daudz, emociju cilvēkam, kurš visiem spēkiem cenšas tas apspiest. Ko viņa gatavojas darīt, kad bus nonākusi Federācijā?

Torvaldsens paraustīja plecus. Man nav ne jausmas. Zovastina zina, ka viņas lielais plāns nav man noslēpums. To es skaidri liku saprast. Viņa zina, ka Kasiopeja ir saistīta ar mani. Viņa izmantos katru izdevību izdibināt no Zovastinas pēc iespējas vairak…

Pirms viņu nogalinas.

Koton, ierunājās Stefānija. Ta bija Kasiopejas brīva iz­vēlē. Neviens viņu nepiespieda.

Sirdssāpes pieņemas spēka. Ne. mēs tikai ļavam viņai do­ties projām. Vai tas priesteris ir iesaistīts?