Eli ir HIV pozitīvs.
Šis fakts piesaistīja Kasiopejas uzmanību. Ka jūs to zināt?
Viņš pats man pateica. lis viņam šos divus mēnešus gādāju visus nepieciešamos medikamentus. Atšķirība no jums viņš man uzticas.
Kasiopeja zinaja, ka Eli nebutu nevienam stāstījis par šo infekciju. arī par viņas slimību zinaja tikai viņš un Henriks.
Tagad viņa bija apjukusi.
Tomēr radas jautājums.
Vai tads bija īstais mērķis?
Malone viegli aptaustīja sirds amuleta gludo virsmu, pārvelkot ar pirkstiem par iegravēta eģiptiešu feniksa simbola līnijām. Ptolemajs lika sadalīt feniksu.
Viņš sapurinaja figūriņu un ieklausijas.
Iekša nekas nekustējās.
Torvaldsens laikam saprata, ko Malone doma darīt. Šī lietiņa ir vairak neka divtūkstoš gadus veca.
Malonem bija vienalga. Kasiopeja bija briesmas, un drīz visai pasaulei draudēs bioloģiskais karš. Ptolemaja sacerētā mikla acīmredzot bija norāde uz Aleksandra Lielā izvēlēto mūžīgas atdusas vietu. Faraona goda tikušais grieķu kareivis laikam bija ieguvis ziņas no droša avota. Tāpēc, ja viņš teica sadali feniksu, tad Malone ta arī darīs, par spīti visam.
Viņš uzsita ar amuleta apakšpusi pa marmora grīdu.
Tas atlēca, un apmēram trešdaļa skarabeja figūriņas atdalijas gluži ka rieksta čaumala. Viņš savaca gabalus uz. grīdas un aplūkoja tos.
No atluzam kaut kas izbira.
Visi parejie notupas viņam līdzās.
Viņš noradīja uz amuletu. Iekšpuse bija izdobta, lai to varētu atvērt, un piepildīta ar smiltīm.
Pacēlis lielāko gabalu, viņš izbēra graudiņus.
Edvīns Deiviss norādīja: Skatieties.
Malone arī to pamanīja. Uzmanīgi norausis smiltis, viņš atsedza cilindrisku priekšmetu apmēram puscollas diametra. Bet tad viņš saprata, ka tas nemaz nav cilindrs.
Zelta strēmelīte.
Saritinata.
Uzmanīgi pagriezis mazo tīstokli, viņš ieraudzīja taja iegravētus burtus.
Grieķu, viņš noteica.
Stefānija pieliecas tuvāk. Un skaties, cik plana ir ši loksnīte. Ka koka lapa.
Kas tas ir? jautāja Deiviss.
Malone saka apjaust, ka pedejie mozaīkas gabaliņi nostājas savās vietas. Tagad laiks pievērsties Ptolemaja miklas nakamajiem vārdiem: Dzive ir mērs īstajam kapam. Bet piesardzīgs esi, jo iespēja dota tik viena. Pasniedzies kabata, viņš izņēma Stefānijas iedoto medaljonu. Taja ir paslēpti mikroskopiski burti. ZIT. Un mēs zinām, ka Ptolemajs lika izkalt šos medaljonus taja paša laika, kad sacereja miklu.
Viena monētas puse viņš pamanīja mazu simbolu un uzreiz saprata saistību. Tas pats simbols bija manuskripta, ko tu man radīji. Apakša, zem miklas. Tagad šie vārdi kļuva pilnīgi skaidri. Dzīve ir mers īstajam kapam.
Ka ziloņu medaljoni ir saistīti ar šo stremelīti? gribēja zināt Deiviss.
Lai to saprastu, jaciņa, kas ta ir.
Malone redzēja, ka Stefānija cenšas uzminēt viņa domas.
Un tu zini? viņa jautāja.
Viņš pamaja ar galvu. Es pilnīgi droši zinu, kas tas ir.
Izslēdzis motoru, Viktors ļava laivai slīdēt atpakaļ uz Svēta Marka krastmalas pusi. Viņš bija atvedis Mišeneru no bazilikas tieši uz šejieni, uz savu laivu, nospriedis, ka uz ūdens ir visdrošāk gaidīt Zovastinas aizlidošanu. Tur viņš arī uzkavējās, vērodams spoži apgaismotos kupolus un tornišus, balti rožaino dodža pili, zvanu torni, senu ēku rindas, cienīgas un augstas, rotātās ar balkoniem un logiem, kas grima naksnīga tumsa. Viņš tiešam priecāsies, kad beidzot bus licis projām no Italijas.
Seit viss bija izgājis greizi.
Mums laiks apranaties, paziņoja Mišeners.
Gaidīdams Zovastinas zvanu, viņš bija ieslēdzis priesteri
priekšgala kajīte, un tur tas visu laiku mierīgi sēdēja.
Kas tad mums ko runāt?
Kaut vai par to, ka jūs esat amerikaņu spiegs.
60 CENTRĀLĀZIJAS FEDERĀCIJĀ
Vincenti ļava Karinai Valdei apdomat dzirdēto. Viņš atcerejas, ka pats jutas, pirmoreiz apjaušot, ka atklajis zāles pret HIV.
Es jau pieminēju veco viru kalnos…
Vai tur jūs to atradat?
Pareizak būtu teikt atguvu.
Viņš vēl nevienam nebija par to stāstījis. Tas nebija iespējams. Taču viņš dedzīgi ilgojas visu izskaidrot. Ironiski, bet pašas vienkāršākās lietas spēj risināt sarežģītākās problēmas. 20. gadsimta sakuma Ķīna plosījās beriberi, nogalinot simtiem tukstošus cilvēku. Vai zināt, Kāpēc? kai risi pārdošanā labak izskatītos, tirgotāji saka pulēt graudus, kas līdz ar miziņu zaudēja tiaminu vitamīnu Br Tikko iedzīvotāju uztura pietrūka tiamina, saka izplatīties slimība. Partraucot risu pulēšanu, tiamms pats to apturēja. Klusa okeāna īves miza ir efektīvs pretvēža līdzeklis. Tas nespēj pilnība izārstēt vēzi, bet spēj palēninat ta gaitu. Vienkāršs maizes pelejums ļava atklat ārkārtīgi efektīvu antibiotiku, kas ap karo baktēriju infekcijas. Bet kaut kas tik ikdienišķs ka ketogēna dieta ar augstu tauku saturu spēj dažiem berniem iegrožot epilepsiju. Visparastakas lietas. Es atklaju, ka tas pats attiecas arī uz AIDS.
kāda bija iedarbīga viela ta auga lapas, ko jūs košļājat? vini jautāja.
-Tā nebija viela. Kaut kas cits.
Viņš redzēja, ka sievietes bailes ir pārgājušās un draudošas briesmas sak pārvērsties cerībā uz glābiņu.
Pirms trīsdesmit gadiem mēs zaļo pērtiķu asinsritē atradam kādu vīrusu. Tajos laikos musu zinašanas par vīrusiem bija trūcīgas salidzinajuma ar mūsdienām. mēs pat domājām, ka tas ir kāds trakumsērgas paveids, taču ši organisma forma, izmērs un bioloģija bija citādi. To nosauca par pērtiķu (Mmian) imūndeficīta vīrusu SIV. Tagad mēs zinām, ka SlV var ilgi mitināties pērtiķu organismos, nekaitējot tiem. Sākumā mēs domājām, ka pērtiķiem piemīt kāda pretestība, bet vēlāk noskaidrojam, ka pretestību rada pats vīruss, jo tas ķīmiski "saprot", ka nedrīkst iznicināt katru bioloģisko organismu, ar ko tas saskaras. Vīruss iemācījās dzīvot pērtiķos ta, lai dzīvnieki pat nenojaustu par ta esamību.
To es jau biju dzirdējusi, ieminējās Karina. Un arī to, ka AIDS epidēmija sakas ar pērtiķa kodienu.
Vincenti paraustīja plecus. Kas zina? Varbūt tas bija kodiens vai skrapejums, bet varbūt kopa ar edienu. Daudzi ed pērtiķu gaļu. Lai ka arī tas notika, vīruss no pērtiķiem nonāca pie cilvēkiem. Es pats savam acīm redzeju, ka tas notika ar kādu viru varda Carlijs lstons. Viņa ķermeni vīruss pārvērtās no SIV par HIV.
Viņš izstastija Karinai, kas notika pirms ceturtdaļgadsimta pavisam netālu no viņu pašreizējas atrašanas vielas.
HIV nebija tadu saudzēšanas instinktu attiecība pret cilvekiem, ka SIV pret pertiķiem. Tas uzreiz, ķeras pie darba, ātri vien pārveidojot šūnas un limfmezglus par savam kopijām. Cārliju tas nonāvēja dažu nedēļu laika. Taču viņš nebija pirmais. Pašu pirmo reizi HIV tika precīzi diagnosticēts kadam vīram Anglija 1959. gadā. Deviņdesmito gadu sakuma izdarīta sasaldētas plazmas analīze paradīja, ka viņa asinis ir HIV, bet slimības vēsture apstiprinaja AIDS simptomus. Visticamāk, SIV un HIV pastāvēja jau gadsimtiem ilgi. Cilvēki mira nomaļos ciematos, un neviens to neieveroja. īstais nāves cēlonis bija sekundārās infekcijas, tadas ka plaušu karsonis, lapec ārsti parasti nemaz nepamanīja AIDS. ASV sākotnēji tas lika iesaukts par "geju plaušu karsoni". Spriežot pēc visa, slimības izplatība izvērsās piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad Āfrika sakas modernizācija un cilvēki pārcēlās dzīvot lielas pilsētas. pēc tam kāds ārzemnieks aiznesa slimību sev līdzi uz citiem kontinentiem. Astoņdesmitajos gados HIV jau bija pārņēmis visu pasauli.