SEŠDESMIT OTRĀ NODAĻA . Lapas
PĒC NEATLAIDĪGIEM PADOMIEM, kas nāca no dažādām pusēm, es nākamajā dimestrī ierobežoju mācības līdz trim jomām. Kā iepriekš apmeklēju padziļinātās simpātijas kursu pie Elksas Dala, noteiktu dienas daļu darbojos “Medikā” un turpināju mācekļa gaitas Maneta vadībā. Mana diena bija patīkami piepildīta, taču nebija pārslogota kā iepriekšējā dimestrī.
Neatlaidīgāk par visu pārējo es centos apgūt artefakcijas mākslas. Tā kā mani patrona meklējumi bija beigušies neveiksmīgi, es zināju, ka labākās izredzes nodrošināt sev neatkarīgu dzīvi sola tieši artefakcijas meistara stāvoklis. Tajā pašā laikā es turpināju strādāt pie Kilvina, kur veicu samērā primitīvus uzdevumus par samērā zemu samaksu. Pēc mācekļa gaitu beigām stāvoklis kļūtu labāks. Vēl vairāk: tad es varētu strādāt pats pie saviem projektiem un pēc tam ar piedienīgu peļņu pārdot tos pasūtītājiem.
Ja tā notiktu. Ja es spētu atmaksāt Devi parādu. Ja man izdotos sakrāt naudu mācību maksai. Ja es pabeigtu apmācību pie Maneta, negājis bojā vai nesakropļojis sevi bīstamajā darbā, kas katru dienu tika darīts “Frakcijā”…
* * *
Kopā ar četrdesmit vai piecdesmit citiem studentiem, kas bija sapulcējušies darbnīcā, es gaidīju jaunā demonstrējuma sākšanos. Daži sēdēja pie akmens darbgaldiem, no kuriem ērtāk varēja pārredzēt notiekošo, bet apmēram ducis studentu bija sastājušies uz šaurajām griestu metāla laipām starp Kilvina pakārtajām lodēm.
Pamanīju augšā stāvam arī Manetu. Viņu būtu grūti neredzēt varenā matu meža un sirmās bārdas dēļ, turklāt viņš bija reizes trīs vecāks par visiem pārējiem. Uzkāpu pa kāpnēm un aizgāju nostāties viņam blakus. Viņš pasmaidīja un uzsita man pa plecu.
- Ko tu šeit dari? es jautāju. Biju domājis, ka šis ir pasākums tikai zaļajiem, kuri nav to vēl redzējuši.
- Nolēmu šodien patēlot apzinīgo kuratoru, viņš atbildēja. Turklāt šo skatu vienmēr ir vērts redzēt kaut vai tāpēc vien, lai vērotu jauniņo sejas izteiksmes.
Uz viena no darbnīcas smagajiem darbgaldiem stāvēja masīva, apmēram četras pēdas augsta cilindra tvertne ar divu pēdu diametru. Malas tai bija sakausētas bez redzamām metinājuma šuvēm, un metāls izskatījās pelēki spīdīgs, tāpēc es spriedu, ka tas ir kaut kas nopietnāks par parastu tēraudu.
Pārlaidu skatienu telpai un pārsteigts ieraudzīju pūlī Felu, kas kopā ar pārējiem studentiem gaidīja demonstrējuma sākumu.
- Es nezināju, ka Fela strādā šeit, sacīju Manetam.
Viņš pamāja ar galvu. Jā, jā. Laikam būs jau divi dimestri.
- Brīnos, ka neesmu viņu redzējis, es teicu, vērodams, kā Fela sarunājas ar citu sievieti gaidītāju pulkā.
- Es arī brīnos, Manets klusi, viszinīgi pasmējās. Bet viņa šeit nerādās bieži. Fela kaļ akmeni un strādā ar flīzēm un stiklu. Viņa nāk šurp aprīkojuma, nevis sigaldrijas dēļ.
Zvanu tornis ārā nodimdināja gaidīto stundu, un Kilvins paskatījās apkārt, iegaumēdams visu sanākušo sejas. Ne mirkli nešaubījos, ka viņš precīzi atceras ikvienu, kurš nav ieradies. Šis priekšmets vairākas dienkopas atradīsies mūsu darbnīcā, viņš vienkārši sacīja, norādīdams uz netālu novietoto metāla tvertni. Gandrīz desmit galonu gaistoša pārneses līdzekļa: Regim Ignaul Neratum.
- Tā to sauc tikai viņš, Manets klusi teica. Tā ir kaulu darva.
- Kaulu darva?
Viņš apstiprinoši pamāja. Kodīga viela. Ja uzliesi uz rokas, saēdīs līdz kaulam desmit sekundēs.
Sanākušajiem vērojot, Kilvins uzvilka rokā biezu ādas cimdu un ielēja no metāla tvertnes stikla pudelītē apmēram unci tumša šķidruma. Pirms pārliešanas ir svarīgi pudeli atdzesēt, jo šī viela uzvārās istabas temperatūrā.
Viņš ātri aizvākoja pudelīti un pacēla to, lai visi varētu apskatīt.
- Svarīgs ir arī blīvs korķis, jo šķidrums ir ārkārtīgi gaistošs. Gāzveida stāvoklī tam ir raksturīgs virsmas spraigums un viskozitāte tāpat kā dzīvsudrabam. Tas ir smagāks par gaisu un neizkliedējas. Tas savelkas pats ar sevi.
Bez turpmāka ievada Kilvins iemeta pudelīti tuvākajā uguns akā, un tūlīt atskanēja plīstoša stikla skaidrais, asais kraksts. No savas augstās vietas es redzēju, ka uguns aka ir īpaši iztīrīta tieši šim pasākumam. Tā bija tukša tikai apaļa, cilindriska bedre ar akmens sienām.
- Žēl, ka viņš nav labāks aktieris, Manets man čukstus teica.
- Elksa Dals to pašu varētu izdarīt krietni efektīgāk.
Telpā atskanēja spalgi kraksti un šņākoņa, jo tumšais šķidrums pret uguns akas akmens sienām sasila un sāka vārīties. No augstā skatpunkta es redzēju, kā akas dibenu lēnām piepilda biezi, eļļaini dūmi. Tie nemaz nebija līdzīgi miglai vai vispār jebkādiem dūmiem. To malas neizklīda un nesaplūda ar apkārtējo gaisu. Tie krājās, veidojot vienlaidu masu, un turējās kopā kā mazs, tumšs mākonis.
Manets piebikstīja man pie pleca, un es paskatījos uz viņu tieši laikā, lai pasargātu acis no apžilbinošā uzliesmojuma brīdī, kad mākonis aizdegās un spēji izlauzās pirmā liesma. Studentu pūlī atskanēja vaimanām līdzīgi trokšņi, un es nojautu, ka lielāko daļu uzplaiksnījums ir pārsteidzis negaidot. Manets pasmīnēja un zinoši pamirkšķināja man ar aci.
- Paldies! es teicu un atkal pievērsos eksperimentam. Dūmu virspusē lēkāja spilgti sarkanas, robainas liesmas. Papildu karstums lika tumšajam mākonim vārīties vēl straujāk, un tas brieda, līdz liesmas sāka laizīt uguns akas augšējo malu cilvēka jostasvietas augstumā. Pat savā augstajā vietā uz laipas es jutu sejā vieglu karstumu.
- Sasodīts, kā to sauc? es klusi jautāju Manetam. Par ugunsmiglu?
- Varētu teikt arī tā, viņš atbildēja. Kilvins droši vien sacītu: atmosfēriski aktivizēta degšanas norise.
Uguns uzliesmoja un strauji nodzisa, atstājot telpā kodīgu karsta akmens smaržu.
- Šis reaģents ir ne vien ārkārtīgi kodīgs, Kilvins teica, bet gāzveida stāvoklī turklāt arī viegli uzliesmojošs. Līdzko tas ir pietiekami sasilis, tas kontaktā ar gaisu aizdegas. Karstums, kas līdz ar to rodas, var izraisīt lavīnveida eksotermisku reakciju.
- Milzīgu elles ugunsgrēku, Manets teica.
- Tev padodas piedziedājumi, es atčukstēju, cenzdamies saglabāt nopietnu seju.
Kilvins pamāja ar roku. Šīs tvertnes uzdevums ir saglabāt reaģentu aukstu un zem spiediena. Esiet piesardzīgi, kamēr tā atrodas darbnīcā! Izvairieties radīt lieku karstumu tās tiešā tuvumā! To pateicis, Kilvins pagriezās un devās atpakaļ uz savu kabinetu.
- Un tas ir viss? es jautāju.
Manets paraustīja plecus. Kas vēl vajadzīgs? Kilvins neļauj šeit slrādāt nevienam, kurš nav uzmanīgs, un tagad visi zina, no kā viņiem (auzmanās.
- Kāpēc tas bundulis vispār ir šeit? es jautāju. Kāds no tā labums?
- Iespaidīgi nobaida pirmgadniekus. Viņš pasmīnēja.
- Vai ir kāds praktiskāks labums?
- Bailes ir pietiekami praktiskas, Manets atbildēja. Bet to var ari izmantot, lai pagatavotu citāda veida izstarotājus simpātijas lampām. Parastās sarkanās gaismas vietā iegūst zilganu. Mazliet draudzīgāka acīm. Un maksā ellīgi dārgi.
Paskatījos lejup darbnīcā, bet Felu starp pārējiem vairs neredzēju. Pagriezos atpakaļ pret Manetu. Vai gribi vēl mazliet patēlot apzinīgo kuratoru un parādīt man, kā tas notiek?
Viņš izklaidīgi izlaida pirkstus caur kuplajiem matiem un paraustīja plecus. Kāpēc ne?
* * *
Tās pašas dienas vakarā, spēlēdams lautu Ankera krogā, es pilnajā zālē pie viena no attālākajiem galdiņiem pamanīju skaistu meiteni. Viņa bija apbrīnojami līdzīga Dennai, taču es zināju, ka tās ir tikai manas iedomas. Tomēr cerēju kādā brīdī ieraudzīt viņu skaidrāk, nevis tikai ar acs kaktiņu.