Taču es jau esmu izdzēris savu kausu. Vai vairākus kausus. Vai varbūt es vēlos saglabāt skaidru galvu. Vai tāpēc es atraidu jūsu piedāvājumu? Protams, ne. Tas nozīmētu palaist vējā vērtīgu izdevību un droši vien arī jūs aizvainot.
Tāpēc es laipni pieņemu jūsu piedāvājumu un lūdzu viesmīlim Greisdeila medaļu. Vai sountenu. Vai kādu īpašu baltvīna šķirni.
Dzēriena nosaukums nav svarīgs. Svarīgi ir tas, ka šāda dzēriena īstenībā nav. Viesmīlis pasniedz man ūdeni.
Jūs samaksājat par dzērienu, es jums laipni pateicos, un visi apmierināti aiziet savu ceļu. Vēlāk viesmīlis, kroga saimnieks un mūziķis sadala saņemto naudu trijās daļās.
Taču ir vēl pievilcīgāki risinājumi, proti, dažas izsmalcinātas izklaižu vietas neizlietotos dzērienus iereģistrē tādā kā aizdevumā, kuru mūziķis var izmantot vēlāk. Tieši tāda vieta bija “Eolija”.
Lūk, tāpēc es, par spīti savai trūcīgajai rocībai, varēju likt Simmonam un Vilemam galdā pilnu pudeli tumša skutena.
Vilems atzinīgi nopētīja atnesto trauku. Vai šis ir īpašs gadījums?
- Kilvins augstu novērtēja manu simpātijas lampu. Jūs šeit redzat Arkanuma jaunāko kvalificēto meistaru! es pašapmierināti sacīju. Lielākajai daļai studentu mācekļa laiks prasa vismaz trīs vai četrus dimestrus. To, ka manas lampas vērtējums bijis ne tikai pozitīvs, es paturēju pie sevis.
- Bija jau arī laiks! Vilems bezkaislīgi noteica. Cik ilgi tu noņēmies, turpat trīs mēnešus, vai? Citi jau sāka runāt, ka tu esot zaudējis ķērienu.
- Biju cerējis, ka jūs vairāk priecāsieties! es teicu, lupinādams vasku no pudeles kakla. Varbūt manas trūcīgās dienas tagad būs galā.
Simmons nicīgi nosēcās. Uzstājies tu esi ar vērienu! viņš sacīja.
- Es dzeršu uz taviem turpmākajiem meistara panākumiem, Vilems teica, piebīdīdams kausu man tuvāk, jo ceru, ka tāpēc mēs nākotnē tiksim pie vēl daža laba malka!
- Turklāt pastāv iespēja, es sacīju, atlobīdams pēdējo vaska gabalu, ka es tevi kādreiz piedzirdīšu tiktāl, ka tu savas dežūras laikā ļausi man ielavīties Arhīvos. Runādams nevērīgi jautrā tonī, es slepus vēroju viņa reakciju.
Vilems lēni iedzēra malku, vairīdamies no mana skatiena. To es nevaru.
Jutu pakrūtē iegulstam šķērmu vilšanos. Pavirši atmetu ar roku, it kā neticēdams, ka viņš tādu jociņu ir ņēmis nopietni. Zinu, zinu…
- Esmu par to jau domājis, Vilems mani pārtrauca. Jo es zinu, ka tu nebiji pelnījis tādu sodu, un zinu, cik ļoti tas tevi nomāc. Viņš iedzēra vēl vienu malku. Lorrens laiku pa laikam kādam liedz pieeju Arhīviem. Uz dažām dienām par skaļu sarunāšanos “Kapenēs”. Uz pāris dienkopām par neuzmanīgu apiešanos ar grāmatu. Bet izraidīšana ir kaut kas cits. Tas nebija noticis gadiem ilgi. Visi to zina. Ja kāds tevi redzētu… Viņš papurināja galvu. Es zaudētu skrīva vietu. Mūs abus droši vien izslēgtu no Universitātes.
- Beidz satraukties! es teicu. Jau tas vien, ka tu par to domāji, nozīmē…
- Mēs kļūstam raudulīgi, iejaucās Simmons, uzsizdams pa galdu ar glāzi. Rauj vaļā pudeli, un iedzersim par to, lai Kilvins savā atzinībā kļūtu tik labvēlīgs, ka parunātu ar Lorrenu un tas atceltu aizliegumu!
Es pasmaidīju un sāku urbt korķi. Man ir labāks priekšlikums, es teicu. Iesaku iedzert par to, lai mēs vienmēr veiksmīgi bojātu nervus kādam tipam, vārdā Ambrozs Džekiss!
- Tam mēs noteikti pievienojamies, sacīja Vilems, paceldams glāzi.
- Augstais Dievs! Simmons klusi iesaucās. Paskatieties, ko Deohs atradis!
- Ko tad? es jautāju, pievērsis visu uzmanību tam, lai korķi izvilktu veselu.
- Viņš atkal ir pamanījies dabūt visskaistāko sievieti! Simmona rūciens izklausījās neparasti pikts. Pietiek tādu redzēt, lai vīrietis liktos neciešams.
- Simmon, tava gaume attiecībā uz sievietēm ir labākajā gadījumā apšaubāma. Korķis, tīkami noklikstēdams, izlēca no pudeles kakla, un es ar triumfējošu žestu to pacēlu, lai viņi varētu apskatīt. Ne viens, ne otrs man nepievērsa uzmanību, jo abu skatieni bija pievērsti durvīm.
Arī es pagriezu galvu un palūkojos turp. Pēc klusuma brīža teicu:
- Tā ir Denna.
Simmons pagriezās atpakaļ pret mani. Denna?
Es saraucu pieri. Dianna. Denna. Tā sieviete, par kuru es jums stāstīju. Tā, kura dziedāja kopā ar mani. Viņai ir dažādi vārdi. Nezinu, kāpēc.
Vilems skarbi ieskatījās man acīs. Tā ir tava meitene? Viņš jautāja, balsij pārsteigumā ķeroties.
- Deoha meitene, Simmons neuzkrītoši izlaboja.
Šķita, ka viņam taisnība. Izskatīgais, muskuļotais Deohs sarunājās ar Dennu sev raksturīgajā nepiespiestajā manierē. Denna iesmējās un ar vienu roku viņu nevērīgi apskāva. Vērodams viņus, es jutu, ka sirdī iegulst drūms smagums.
Tad Deohs pagriezās un norādīja uz mums. Dennas acis sekoja viņa kustībai, sastapa manu skatienu un iemirdzējās. Viņa pasmaidīja. Es instinktīvi pasmaidīju pretī. Mana sirds atkal sāka trauksmaini sisties. Pamāju viņai ar roku. Kaut ko aši pateikusi Deoham, Denna sāka līkumot cauri pūlim uz mūsu pusi.
Es ātri iedzēru malku skutena, un Simmons paraudzījās uz mani ar gandrīz bijīgu neticību.
Denna bija ģērbusies tumši zaļā kleitā ar atkailinātām rokām un pleciem. Viņa izskatījās satriecoši skaista. Viņa to apzinājās. Viņa smaidīja.
Kad Denna pienāca pie galdiņa, mēs visi trīs piecēlāmies kājās. Es cerēju tevi šeit atrast! viņa teica.
Es viegli paklanījos. Arī es cerēju, ka tu mani atradīsi. Šie ir mani labākie draugi. Tas ir Simmons. Sims saulaini pasmaidīja un atbīdīja matus no pieres. Un tas ir Vilems. Vils palocīja galvu. Šī ir Dianna.
Denna iekārtojās krēslā. Kas licis tādam izskatīgu jaunekļu pulciņam šovakar pamest savu pilsētu?
- Mēs plānojam sazvērestību pret ienaidniekiem, Simmons attrauca.
- Un atzīmējam, es steigšus piebildu.
Vilems aicinoši pacēla glāzi. Lai ienaidnieks krīt!
Mēs ar Simmonu viņam pievienojāmies, bet tad es attapos, ka Dennai nav glāzes. Piedod! es teicu. Vai drīkstu tev izmaksāt dzeramo?
- Es cerēju, ka tu man izmaksāsi vakariņas, viņa atbildēja. Bet es justos slikti, ja atrautu tevi no draugiem.
Domām riņķojot galvā, es pūlējos izdomāt taktisku veidu, kā izkļūt no situācijas.
- Tātad jūs domājat, ka mēs gribam, lai viņš te sēž, Vilems nopietnu seju teica. Bet jūs mums izdarītu pakalpojumu, ja aizvāktu viņu projām.
Denna spraigi paliecās uz priekšu, un sārtie mutes kaktiņi savilkās smaidā. Tiešām?
Vilems nopietni pamāja ar galvu. Viņš dzer pat vēl vairāk nekā runā!
Denna man uzmeta draisku skatienu. Tik daudz?
- Tas vēl nav viss! Simmons šķietami nevainīgi piebilda. Ja viņš palaistu garām iespēju būt ar jums kopā, viņš veselām dienām staigātu nošņurcis. Ja atstāsiet viņu šeit, mums no viņa vairs nebūs nekādas jēgas.
Man vaigos ieplūda sārtums, un es izjutu spēju vēlēšanos Simmonu nožņaugt. Denna jautri iesmējās. Nu tad labāk es ņemšu viņu līdzi! Viņa piecēlās un ar kustību, kas atgādināja vītola zizli stājamies pretī vējam, sniedza man roku. Es to satvēru. Ceru, ka mēs vēl tiksimies, Simmon un Vilem!
Viņi pamāja ar roku, un mēs devāmies uz durvju pusi. Man viņi patīk, Denna teica. Vilems ir akmens dziļā ūdenī. Simmons ir zēns, kas šļakstinās upē.
Tāds apraksts izraisīja man jautrus smieklus. Es nebūtu varējis pateikt labāk! Vai tu kaut ko sacīji par vakariņām?
- Es meloju, Denna ar nepiespiestu prieku atbildēja. Bet no tava piedāvātā dzēriena es neatteiktos.