- Nē. Manā balsī ielauzās neviltots rūgtums, ko es nemēģināju slēpt. Man vajadzēja to ieķīlāt Tarbeanā.
Retorikas maģistrs Hemme, kas sēdēja pa kreisi no rektora, pēc manas atbildes nicīgi nosēcās, un rektors veltīja viņam neapmierinātu skatienu. Paklau, Herma! Hemme teica, ar plaukstu uzsizdams pa galdu. Tas puika acīmredzami melo! Man šajā pēcpusdienā vēl ir citas svarīgas darīšanas.
Rektora skatiens pauda nepārprotamu aizkaitinājumu. Es neesmu devis tev atļauju runāt, maģistr Hemme. Abi viri krietnu bridi raudzījās viens otrā, tad Hemme pikti novērsa skatienu.
Rektors atkal paskatījās uz mani, bet tad viņa uzmanību piesaistīja cita maģistra sakustēšanās. Jā, maģistr Lorren?
Garais, kalsnais maģistrs pārlaida man bezkaislīgu skatienu. Kā to grāmatu sauca?
- “Retorika un loģika”, ser.
- Un kur tu to ieķīlāji?
- “Saplēstajā Sējumā”, ser, Piejūras laukumā.
Lorrens pagriezās pret rektoru. Es rit došos uz Tarbeanu, lai iegādātos vajadzīgos materiālus nākamajam mācību gadam. Ja grāmata būs tur, es to atvedīšu šurp. Tad varēsim izskatīt zēna pieteikumu.
Rektors īsi pamāja ar galvu. Paldies, maģistr Lorren! Viņš atlaidās dziļāk krēslā un sakrustoja rokas uz krūtīm. Tātad norunāts! Ja Abentijs būtu tev iedevis vēstuli, kas tajā būtu rakstīts?
Es dziļi ievilku elpu. Viņš pastāstītu, ka es zinu no galvas pirmos deviņdesmit simpātijas sasaistes veidus. Ka es protu dubulto destilāciju, titrēšanu, kalcināciju, sublimāciju un šķīdumu precipitēšanu. Ka esmu labi apguvis vēsturi, argumentāciju, zinātņu pamatprincipus, medicīnu un ģeometriju.
Rektors visiem spēkiem centās slēpt uzjautrinājumu. Tas ir iespaidīgs saraksts! Vai esi drošs, ka neko neizlaidi?
Es bridi klusēju. Laikam viņš būtu pieminējis ari manus gadus, ser.
- Cik tev gadu, zēn?
- Mani sauc Kvouts, ser.
Rektora sejā pavīdēja smaids. Cik tev gadu, Kvout?
- Piecpadsmit, ser. Istabai pārskrēja klusa šalkoņa; maģistri tikko jaušami sarosījās, pārmija skatienus, savilka pieri, šūpoja galvu. Hemme pablisināja acis pret griestiem.
Vienīgi rektora izturēšanās palika nemainīga. Kā tieši viņš būtu pieminējis tavus gadus?
Es drusciņ pasmaidīju. Viņš būtu mudinājis jūs neņemt tos vērā.
Iestājās klusums. Rektors dziļi ievilka elpu un atlaidās pret krēsla atzveltni. Nu labi! Mēs gribētu uzdot tev dažus jautājumus. Vai vēlies sākt, maģistr Brander? Viņš pamāja uz vienu pusloka galu.
Es pagriezos pret maģistru Branderu. Korpulentais virs ar kailo galvvidu bija Universitātes Aritmētikas maģistrs. Cik grānu ir trīspadsmit uncēs?
- Seštūkstoš divsimt četrdesmit, es nevilcinādamies atbildēju.
Viņš mazliet sarauca uzacis. Ja man būtu piecdesmit sudraba talantu un es tos pārvērstu vintiešu monētās un pēc tam atpakaļ, cik naudas man būtu, pieņemot, ka keldimi katru reizi atvelk četrus procentus?
Domās sāku sarežģīto naudas vienību pārvēršanu, bet tad ar smaidu aptvēru, ka tas nav vajadzīgs. Četrdesmit seši talanti un astoņi drabi, ja viņš būtu godīgs. Četrdesmit seši, ja viņš tāds nebūtu.
Branders vēlreiz pamāja ar galvu un ieskatījās manī uzmanīgāk.
- Tagad iztēlojies trijstūri! viņš lēni sacīja. Vienas malas garums ir septiņas pēdas. Otra mala ir trīs pēdas gara. Viens leņķis ir sešdesmit grādu. Cik gara ir trešā mala?
- Vai tas ir leņķis starp abām malām? Viņš pamāja ar galvu. Es uz īsu brīdi aizvēru acis, tad atkal tās atvēru. Sešas pēdas un sešas collas. Mats matā.
- Hmm, Branders novilka, izskatīdamies izbrīnījies. Labi, pietiks. Maģistr Arvil?
Arvils uzdeva jautājumu, pirms es biju paguvis pagriezties un paskatīties uz viņu. Kādas ir ziemziežu medicīniskās īpašības?
- Pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība, un vēl tās ir viegls sedatīvs un viegls pretsāpju līdzeklis. Un attīra asinis, es atbildēju, paskatīdamies uz vecīgo, briļļaino vīrieti. Pārāk lielās devās tās ir toksiskas. Un bīstamas sievietēm grūtniecības stāvoklī.
- Nosauc sastāvdaļas, kas veido plaukstu!
Alfabēta kārtībā nosaucu visus divdesmit septiņus kaulus. Pēc tam muskuļus no lielākā līdz mazākajam. Uzskaitīju tos ātri un lietišķi, parādot katra atrašanās vietu pats uz savas paceltās plaukstas.
Manu atbilžu ātrums un precizitāte atstāja nepārprotamu iespaidu. Daži centās to slēpt, bet citu sejas izteiksmes to atklāja pavisam skaidri. Patiesībā man patiešām vajadzēja atstāt iespaidu. No agrākajām sarunām ar Benu es zināju: lai iekļūtu Universitātē, ir nepieciešama vai nu nauda, vai smadzenes. Jo vairāk tev ir no viena, jo mazāk vajadzīgs otrs.
Tāpēc es izmantoju viltību. Biju ielavījies “Dobumā” pa aizmugures durvīm, izlikdamies par izsūtāmo zēnu. Pēc tam biju veiksmīgi atdarījis
divas slēdzenes un vairāk nekā stundu slepus vērojis intervijas ar citiem studentiem. Biju dzirdējis simtiem jautājumu un tūkstošiem atbilžu.
Biju dzirdējis ari to, cik augsta tika noteikta pārējo studentu mācību maksa. Pati zemākā bija četri talanti un seši džoti, tomēr vairākumā gadījumu tā bija divreiz augstāka. Kādam studentam maģistri noteica mācību maksu virs trīsdesmit talantiem. Man būtu vieglāk sadabūt gabalu no mēness nekā tādu naudas daudzumu.
Man kabatā bija divi vara džoti, un es neredzēju nekādas iespējas dabūt kaut peniju vairāk. Tāpēc man vajadzēja atstāt teicamu iespaidu. Vēl vairāk. Man vajadzēja apdullināt viņus ar savu gudrību. Pilnīgi apžilbināt.
Pabeidzu uzskaitīt plaukstas muskuļus un sāku stāstīt par ligatūrām, bet Arvils ar rokas mājienu mani pārtrauca un uzdeva nākamo jautājumu: Kad pacientam jānolaiž asinis?
Šis jautājums mani samulsināja. Kad grib, lai viņš nomirst, es, mazliet šaubīdamies, atbildēju.
Arvils pamāja ar galvu, it kā sevī kaut ko pārdomādams. Maģistr Lorren?
Maģistrs Lorrens bija vīrietis ar bālu seju un pat sēdēdams izskatījās nedabiski garš. Kurš bija pirmais Tarvintas pasludinātais karalis?
- Pēc nāves? Feida Kalanthiss. Vēl tas varēja būt viņa brālis Džarviss.
- Kāpēc sabruka Aturas impērija?
Brīdi klusēju, samulsis par vērienīgo jautājumu. Nevienam no iepriekšējiem kandidātiem uzdotie jautājumi nebija aptvēruši tik plašu jomu. Kā lai to saka, ser, es lēni teicu, lai pagūtu sakārtot domas.
- Daļēji tāpēc, ka valdnieks Nalto bija nemākulīgs egomāns. Daļēji tāpēc, ka Baznīca sacēlās un noliedza Amira ordeni, kas bija nozīmīga daļa no Aturas impērijas spēka. Daļēji tāpēc, ka armija vienlaikus veica trīs dažādus iebrukuma karus un augstie nodokļi izraisīja dumpjus tajās zemēs, kuras jau līdz tam bija impērijas sastāvā.
Vēroju maģistra sejas izteiksmi, cerēdams, ka viņš dos kādu zīmi, kad būs dzirdējis pietiekami daudz. Turklāt viņi pazemināja savas naudas vērtību, sašaurināja Dzelzs likuma vispārējo raksturu un izraisīja ademu pretestību. Es paraustīju plecus. Bet tas, protams, ir daudz sarežģītāks jautājums.
Maģistra Lorrena sejas izteiksme palika nemainīga, tomēr viņš pamāja ar galvu. Kurš bija izcilākais cilvēks, kāds jebkad dzīvojis?
Vēl viens nepazīstams jautājums. Es brīdi domāju. Iljens.
Maģistrs Lorrens brīdi pievēra acis un bezkaislīgi uzrunāja nākamo vīru: Maģistr Mandrag?
Mandragam bija rāma, gludi skūta seja; viņa plaukstas izraibināja neskaitāmi daždažādu krāsu traipi, un šķita, ka tās sastāv vienīgi no kauliem un locītavām. Ja tev vajadzētu fosforu, kur tu to dabūtu?
Viņa tonis pirmajā brīdī tik ļoti atgādināja Abentija runas veidu, ka es aizmirsos un atbildēju bez domāšanas. Pie aptiekāra. Viens no maģistriem galda pretējā pusē klusi iesmējās, un es iekodu savā pārlieku steidzīgajā mēlē.