- Sasodīts, Hemme! Elksa Dals sašutis iesaucās. Tu vispirms ļauj zēnam darināt savu atveidojumu un pēc tam atvelc viņu šurp, apsūdzot ļaunprātībā? Viņš sprēgāja dusmās. Tu biji pelnījis vairāk, nekā dabūji!
- Ar sveci vien E’lirs Kvouts nebūtu varējis viņam kaitēt, nomurmināja Kilvins. Viņš neizpratnē pievērsa skatienu pirkstiem, it kā censtos galvā atrisināt kādu jautājumu. Ar matu un vasku arī ne. Varbūt ar asinīm un māliem…
- Ievērot kārtību! Rektora balss nebija tik skaļa, lai to varētu saukt par uzkliedzienu, taču tai bija tikpat liela ietekme. Viņš bargi paskatījās uz Elksu Dalu un Kilvinu. Kvout, atbildi uz maģistra Kilvina jautājumu!
- Es izveidoju otru sasaisti starp sveci un ogļu tvertni, lai ilustrētu Nezūdamības likumu.
Kilvins nepacēla skatienu no savām plaukstām. Vasks un mats? viņš norūca, ir kā nebūtu gluži apmierināts ar manu paskaidrojumu.
Paskatījos uz viņu pa pusei ar neizpratni, pa pusei ar mulsumu un teicu: Arī es pats to īsti nesaprotu, ser. Labākajā gadījumā man vajadzēja panākt desmit procentu pārejas efektivitāti. Ar to nebūtu pieticis, lai sagādātu maģistram Hemmem kaut vai tulznu, nemaz nerunājot par apdedzinājumu.
Es pagriezos pret Hemmi. Es nudien negribēju nodarīt jums pāri, ser, sacīju, ielikdams balsī visu nožēlu, ko spēju apkopot. Jums bija paredzēts tikai sajust pēdā karstumu un satrūkties. Uguns bija degusi ne ilgāk par piecām minūtēm, un man nenāca ne prātā, ka tik nesen aizdedzināta liesma ar desmit procentu efektivitāti varētu sagādāt jums ievainojumu. Tēlodams nelaimīgu studentu, es atļāvos pat drusciņ lauzīt rokas. Tā bija laba izrāde. Mans tēvs ar to būtu lepojies.
- Bet tieši to tu izdarīji! Hemme drūmi atcirta. Un kur vispār ir tā nolādētā lelle? Es prasu, lai tu to tūlīt nodotu mums!
- Diemžēl to es nevaru, ser. Es to iznīcināju. Atstāt atveidojumu kaut kur mētājamies būtu pārāk bīstami.
Hemme vērīgi ieskatījās man acis. Labi, tam nav nozīmes, viņš nomurmināja.
Vadību atkal pārņēma rektors. Šis ziņas ievērojami maina situāciju. Hemme, vai tu joprojām uzturi apsūdzību pret Kvoutu?
Hemme neteica ne vārda, bet viņa acis gailēja spivs naids.
- Es ierosinu atcelt abas apsūdzības! teica Arvils. Medicīnas maģistra vecīgā balss izklausījās gluži kā pārsteigums. Ja Hemme lika viņam stāties auditorijas priekšā, tad viņš deva atļauju. Un, ja viņš pats iedeva savu matu un noskatījās, kā to iesprauž lelles galvā, to nevar saukt par ļaunprātību.
- Es domāju, ka viņš rīkosies prasmīgāk un atbildīgāk, Hemme teica, un viņa acis indīgi ieurbās mani.
- Tā nav ļaunprātība, stūrgalvīgi atkārtoja Arvils, caur brillēm naidīgi uzlūkodams Hemmi. Vecīgās rievas viņa sejā izteiksmīgi papildināja apslāpēto nepatiku.
- To varētu uzskatīt par neapdomīgu simpātijas izmantojumu, sausi sacīja Lorrens.
- Vai tas ir ierosinājums atcelt abas iepriekšējās apsūdzības un to vietā izskatīt neapdomīgu simpātijas izmantojumu? jautāja rektors, cenzdamies atjaunot pienācīgi oficiālu noskaņu.
- Jā! atsaucās Arvils, joprojām caur brillēm naidīgi skatīdamies uz Hemmi.
- Vai visi piekrit? rektors jautāja.
Visi, izņemot Hemmi, atbildēja ar piekrišanas saucieniem.
- Vai kāds ir pret?
Hemme klusēja.
- Arhīvu maģistr, kāds ir sods par neapdomīgu simpātijas izmantojumu?
- Ja kāds tiek ievainots neapdomīga simpātijas izmantojuma dēļ, students tiek nopērts ar vienkāršu pletni, saņemot ne vairāk kā septiņus sitienus pa muguru. Es klusībā prātoju, no kādas grāmatas maģistrs Lorrens skaita savus priekšrakstus.
- Pieprasītais sitienu skaits?
Hemme pārlaida skatienu pārējo maģistru sejām, juzdams, ka vilnis ir pavērsies viņam nevēlamā virzienā. Mana kāja ir tulznās gandrīz līdz celim, viņš caur zobiem izgrūda. Trīs sitieni!
Rektors nokremšļojās. Vai kādam no maģistriem ir iebildumi?
- Jā! vienlaikus atsaucās Elksa Dals un Kilvins.
- Vai kāds vēlas atlikt soda izpildi? Balsosim, paceļot rokas!
Elksa Dals, Kilvins un Arvils tūlīt pacēla roku, un viņiem pievienojās
arī rektors. Roku nepacēla Mandrags, Lorrens, Branders un Hemme. Elodins man uzmundrinoši uzsmaidīja, taču arī necēla roku. Pārmetu sev, atcerēdamies neseno gājienu uz Arhīviem, kurā biju atstājis sliktu iespaidu uz Lorrenu. Ja tā nebūtu noticis, ļoti iespējams, ka svaru kauss būtu nosvēries man labvēlīgā virzienā.
- Četrarpus balsis atbalsta soda izpildes atlikšanu, rektors pēc brīža teica. Piespriestais sods: trīs sitieni, kas tiks izdarīti rīt, Kaitelina mēneša piektajā dienā, pusdienas laikā.
Tā kā es joprojām atrados dziļi Akmens Sirdī, jutu vienīgi nelielu analītisku ziņkāri par to, ko var nozīmēt publiska pēršana. Visi maģistri, šķiet, grasījās celties un iet projām, taču pirms sapulces beigu pasludināšanas es ierunājos vēlreiz. Rektor?
Viņš dziļi ievilka elpu un ļāva tai strauji izplūst. Jā?
- Manas uzņemšanas laikā jūs teicāt: iekļaušana Arcanum sastāvā notiks, pamatojoties uz pierādījumu, ka es esmu apguvis simpātijas pamatprincipus. Es atkārtoju rektora teikto gandrīz vārdu pa vārdam. Vai šis notikums ir uzskatāms par pierādījumu?
Hemme un rektors vienlaikus pavēra muti, lai atbildētu. Hemmes balss bija skaļāka. Ko tu iedomājies, lecīgais zaļknābi!
- Hemme! rektors viņu strupi pārtrauca. Tad viņš pagriezās pret mani. Diemžēl prasmes pierādījumam vajadzīgs vairāk par vienkāršu simpātisku sasaisti.
- Tā bija dubulta sasaiste, Kilvins ērcīgi izlaboja.
Tad ierunājās Elodins, un viņa balss, šķiet, iztrūcināja visus, kas sēdēja pie galda. Es varu nosaukt vairākus nesen Arkanumā uzņemtus studentus, kuri diezin vai prastu veikt dubultu sasaisti un noteikti nespētu izraisīt pietiekamu karstumu, lai kāja būtu “tulznās gandrīz līdz celim”. Biju aizmirsis, cik skanīgi Elodina melodiskā balss runājot mēdz plūst cauri krūšu dziļumiem. Viņš vēlreiz man gaiši uzsmaidīja.
Pēc tam iestājās klusu pārdomu brīdis.
- Tā ir taisnība, atzina Elksa Dals, veltīdams man ciešu skatienu.
Rektors kādu laiku skatījās uz tukšo galdu sev priekšā. Tad viņš
paraustīja plecus, paskatījās augšup un negaidīti mundri pasmaidīja.
- Visi, kas atzīst pirmā dimestra studenta Kvouta neapdomīgo simpātijas izmantojumu par pierādījumu simpātijas pamatprincipu prasmei, balsojiet, paceļot roku!
Kilvins un Elksa Dals pacēla roku abi reizē. Pēc brīža viņiem pievienojās Arvils. Elodins apliecināja piekrišanu ar rokas mājienu. Drīz arī rektors pacēla roku, teikdams: Piecarpus balsis par labu Kvouta uzņemšanai Arcanum sastāvā. Priekšlikums pieņemts. Pasludinu sapulci par slēgtu! Lai Tehlu sargā mūs visus, arī vientiešus un bērnus! Pēdējie vārdi izskanēja ļoti klusi, jo viņš bija atspiedis pieri plaukstā.
Hemme satracināts izbrāzās no telpas, un cieši pa pēdām viņam sekoja Branders. Pirms viņi bija izgājuši pa durvīm, es dzirdēju Branderu jautājam: Vai tad tu nenēsāji grammu?
- Nē! Hemme atcirta. Un nerunā ar mani tādā tonī, it kā tā būtu mana vaina! Tikpat labi tu varētu pārmest kādam, kas sadurts tumšā šķērsielā, ka viņš nav valkājis bruņas!
- Piesardzība nekad nenāk par ļaunu, Branders samierinošā balsī teica. Tu taču zini tikpat labi kā… Durvju aizciršanās aprāva abu balsis.
Kilvins piecēlās, izvingrināja plecus un izstaipījās. Pametis skatienu uz mani, viņš ar domīgu sejas izteiksmi abām plaukstām pakasīja pinkaino bārdu, tad pagājās dažus soļus uz manu pusi. Vai tu esi jau apguvis sigaldriju, E’lir Kvout?