* * *
- Svarīgi ir jau sākumā izdomāt, kuram jāpiebrauc, Simmons teica. Maģistrs ir tas cilvēks, kurš izvirza studentu Re’lara pakāpei. Tāpēc jāizvēlas viens no viņiem un jālien tam bez ziepēm.
- Burvīgi! Sovojs sausi izmeta.
Sovojs, Vilems, Simmons un es sēdējām pie savrupa galdiņa Ankera kroga tālākajā malā, nošķīrušies no Savaldīšanas vakara pūļa un sarunu dūkoņas, kas pildīja telpu. Pirms divām dienām man bija noņemtas šuves, un mēs atzīmējām manu pirmo pilno dienkopu Arkanuma sastāvā.
Neviens no mums nebija sevišķi iereibis. Tomēr jāpiebilst, ka neviens no mums nebija ari sevišķi skaidrā prātā. Noteikt mūsu konkrēto vietu starp abiem šiem stāvokļiem nozīmētu spēlēties ar bezmērķīgiem pieņēmumiem, tāpēc es lieki netērēšu tam laiku.
- Es vienkārši cenšos būt spīdeklis, Sovojs teica, un gaidu, lai maģistri paši to pamanītu.
- Cik veiksmīga šī taktika bija ar Mandragu? Vilems jautāja, veltīdams viņam vienu no saviem retajiem smaidiem.
Sovojs drūmi paskatījās uz Vilemu. Mandrags ir ēzelis!
-Tad jau skaidrs, kāpēc tu draudēji viņam ar jājampātagu, Vilems teica.
Es apspiedu smieklus, aizsegdams muti ar plaukstu. Vai tiešām tu tā darīji?
- Viņi tev nestāsta visu! Sovojs apvainots attrauca. Mandrags apturēja manu izvirzīšanu un palaida garām citu studentu! Viņam bija izdevīgāk izmantot mani par līgumstrādnieku, nevis iecelt par Re’laru!
- Un tu viņam piedraudēji ar jājampātagu.
- Mēs sastrīdējāmies, Sovojs vēsi teica. Un man nejauši rokā bija pātaga.
- Tu to pavicināji pret viņu! Vilems atgādināja.
- Es nupat biju jājis ar zirgu! Sovojs iekarsa. Ja es būtu klases priekšā drātējies un pavicinājis pret viņu korseti, neviens par to īpaši nedomātu.
Bridi pie mūsu galda valdīja klusums.
- Es gan pašlaik par to domāju, Simmons noteica, un abi ar Vilemu ierēcās smieklos.
Sovojs apspieda smaidu un pagriezās pret mani. Vienā ziņā Simam ir taisnība. Svarīgi ir koncentrēt spēkus vienā virzienā. Citādi kļūsi kā Manets, mūsu mūžīgais E’lirs. Viņš piecēlās un izlīdzināja apģērbu.
- Nu, kā es izskatos?
Sovojs nebija moderni ģērbies vārda tiešajā nozīmē, jo viņš labprātāk ievēroja Modegas stilu nekā vietējos paradumus. Tomēr nevarēja noliegt, ka izsmalcinātie zīda un samta pasteļtoņi dara viņa ārieni itin efektīgu.
- Kāda tam nozīme? Vilems atjautāja. Gribi savaldzināt Simu, vai?
Sovojs pasmaidīja. Diemžēl esmu spiests jūs pamest. Man ir norunāta tikšanās ar dāmu, un es šaubos, vai turpmākās gaitas atvedīs mūs šajā pilsētas malā.
- Tu neteici, ka tev ir tikšanās! Simmons protestēja. Mēs nevaram spēlēt “stūrus” trijatā!
Tas, ka Sovojs vispār bija sēdējis kopā ar mums, no viņa puses nozīmēja ievērojamu piekāpšanos. Viņš bija nicīgi vīpsnājis par Vilema un Simmona vietas izvēli. Ankera krogs bija pietiekami vienkāršs, lai tajā varētu dabūt lētus dzērienus, tomēr tas bija pietiekami augstā līmenī, lai nebūtu jābažījas, ka kāds var uzsākt kautiņu vai apvemt tev drēbes. Man tur patika.
- Jūs esat labi draugi un patīkama kompānija, Sovojs teica. Bet neviens no jums nav sieviete un neviens no jums, izņemot varbūt vienīgi Simmonu, nav skaists. Simmons pamirkšķināja viņam ar aci.
- Sakiet godīgi: kurš no jums atteiktos pamest draugus, ja viņu gaidītu sieviete?
Mēs negribīgi, bet piekrītoši noņurdējām. Sovojs pasmaidīja, atsegdams ļoti baltus un līdzenus zobus. Es teikšu, lai meitene atnes jums vēl dzeramo, viņš pagriezdamies apsolīja. Lai tas mazina skaudrās bēdas par manu aiziešanu!
- Viņš nav slikts puisis, es domīgi sacīju, kad Sovojs bija projām.
- Vismaz uz aristokrātu kopējā fona.
Vilems piekrītoši pamāja ar galvu. Viņš itin kā apzinās, ka ir labāks par citiem, bet neizturas nicinoši, jo zina, ka tā nav viņa vaina.
- Nu tad kuram tu grasies pielabināties? Simmons jautāja, atbalstīdams elkoņus uz galda. Varu iedomāties, ka tas nebūs Hemme.
- Arī Lorrens ne, es rūgti piebildu. Desmitkārt nolādētais Ambrozs! Es ļoti būtu gribējis strādāt Arhīvos.
- Arī Branders atkrīt, Simmons teica. Ja Hemmem uz kādu ir zobs, Branders viņu vienmēr atbalstīs.
- Ko tu saki par rektoru? Vilems jautāja. Un par valodniecību? Tu jau tagad proti siaru valodu, kaut arī tev ir atbaidošs akcents.
Es papurināju galvu. Varbūt vajadzētu izvēlēties Mandragu? Ķīmijā man ir liela pieredze. Tas būtu neliels solis pretī alķīmijai.
Simmons iesmējās. Visi domā, ka ķīmija un alķīmija ir ļoti līdzīgas, bet tā tas nav. Tās nav pat radniecīgas. Abas tikai nejauši dzīvo vienā mājā.
Vilems domīgi pamāja ar galvu. Tas ir trāpīgi sacīts.
- Turklāt Mandrags pagājušajā dimestrī pieņēma ap divdesmit jaunu E’liru. Dzirdēju viņu pukojamies, cik ļoti esot apkrāvies.
-Ja tu izvēlēsies “Mediķu”, tev būs jāiet garš ceļš, Vilems teica.
- Arvils ir tiepīgs vīrs, ciets kā čuguna lietnis. Viņu nevar locīt. Vilems pavadīja teikto ar roku kustībām, atdarinādams liekšanu vai drupināšanu. Seši dimestri E’lira pakāpē. Astoņi dimestri Re’lariem. Desmit dimestru El’thes pakāpē.
- Vismaz, Simmons piebilda. Mola ir viņa Re’lars jau gandrīz trīs gadus.
Mēģināju iztēloties, kā varētu sagrabināt sešu gadu mācību maksu.
- Diez vai man pietiktu pacietības, es teicu.
Parādījās viesmīle ar dzērienu paplāti. “Ankers” bija tikai pa pusei pilns, tāpēc meitene nebija pārmēru noskraidījusies, tomēr vaigos viņai ziedēja rozes. Jūsu godājamais draugs samaksāja par šo un nākamo devu, viņa paskaidroja.
- Man Sovojs patīk arvien labāk! sacīja Vilems.
- Tomēr viņš nesamaksāja par grābstīšanos gar manu dibenu! Meitene atkāpās, neļaudama Vilemam paņemt dzēriena glāzi, un pēc kārtas ieskatījās mums visiem acīs. Ceru, ka jūs visi trīs pirms promiešanas nokārtosiet šo parādu.
Simmons stomīgi atvainojās. Viņš… viņš nedomāja… viņa kultūrvidē tā ir ierasta lieta…
Viesmīle pablisināja acis, bet viņas sejas izteiksme mazliet atmaiga.
- Nu, bet šajā kultūrvidē ir ierasts atvainoties ar pieklājīgu dzeramnaudu. Pasniegusi Vilemam dzēriena glāzi, viņa pagriezās un devās projām, balstīdama tukšo paplāti pret gurnu.
Noskatījāmies viņai pakaļ, un katrs no mums kavējās savās privātajās domās.
- Es ievēroju, ka Sovojs ir atguvis savus gredzenus, pēc brīža es pārtraucu klusumu.
- Viņam vakar vakarā lieliski veicās basata spēlē, Simmons paskaidroja. Sešas reizes dubultoja likmi un beigās savāca banku.
- Uz Sovoja veselību! Vilems pacēla savu skārda krūzi. Lai veiksme palīdz viņam turēties mācībās un izmaksāt mums dzeramos! -
Saskandinājām un iedzērām, un Vilems atgriezās pie iepriekš pārrunātā jautājuma. Tātad tev atliek Kilvins un Elksa Dals. Viņš pacēla divus pirkstus.
- Un ko jūs sakāt par Elodinu? es pārtraucu.
Abi neizpratnē paskatījās uz mani. Ko mēs sakām par Elodinu? Simmons pārjautāja.
- Viņš šķiet diezgan lādzīgs, es teicu. Varbūt es varu mācīties viņa vadībā?
Simmons skaļi iesmējās. Vilems atturīgi pasmaidīja. Nu? es neatlaidos.
- Elodins neko nemāca, Simmons paskaidroja. Varbūt vienīgi augstākā līmeņa dīvainības.
- Kaut kas taču viņam ir jāmāca! es iebildu. Viņš ir maģistrs!
- Simmonam taisnība. Elodins ir sperts. Vilems pieklaudzināja sev pie deniņiem.