— Terēza! — es pasaucu.
— Jā, mister Linkoln?
— Pasakiet Harlam, lai viņš koncentrē uzmanību uz pogām.
— Viņš ir gatavs.
— Starp tām ir tikko manāma atšķirība.
— To viņš zina, bet viņš nezina, ar ko tieši pogas atšķiras.
— Tās nedaudz atšķiras ar savu temperatūru. Viena poga ir mazliet siltāka nekā otra.
— Harla tās ir aptaustījis.
Es beidzu runāt trešajā personā un griezos pie Terēzas tā, it kā mēs vienkārši sarunātos pa telefonu.
— Harla, — es sacīju, — siltumā, ko sajūt pieskaroties, ir tikai daļa atšķirības. Ir vēl cita veida siltums. Vai jūs nejūtat, ka viena poga ir labāka par otru?
Harla atbildēja tieši ar Terēzas starpniecību:
— Jā, mani tiešām vairāk pievelk siltākā no abām pogām. Ja tā būtu spēle, es liktu uz šo pogu. Bet tā. ir tikai sajūta — un tas ir slikts padomdevējs.
— Bet tā taču ir! — es ātri atteicu. — Tieši tas ir mūsu kopīgais izejas punkts. Nospiediet siltāko no …
Mani pēkšņi pārtrauca Vollaks. Viņš nikni sagrāba mani un atvilka no Terēzas. Frenks Krendols bija pagriezies pret meiteni un sauca: •
— Nē! Nē! Siltākā ir sarkanā poga! Jums jānospiež zaļā…
Un tad ari viņš tika pārtraukts.
Ar eksplozīvu šņākoņu tika izspiests gaiss, un tuneļa kapsula bija klāt. Tajā atradās kāds drausmīgs radījums, kas savos čūskveida taustekļos turēja Hollijas Kārteres ļengano ķermeni. Ar vienu no brīvajiem taustekļiem tas atvēra durvis.
— Ņemiet viņu, kamēr es spēju aizturēt elpu, — joprojām ar Terēzas starpniecību sacīja Harla. — Es jums atsūtīšu tuneļa kapsulu tukšu atpakaļ. Tagad es to varu izdarīt, jo zinu, ka siltums ir tur, kur ir sirds.
Harla iesvieda, nejūtīgo meiteni man rokās un ielēca atpakaļ kapsulā. Tā pazuda un pēc tam tukša atgriezās tieši tajā brīdī, kad ārsts noliecās pār Holliju.
Tagad mana Hollija ir pie manis, bet laiku pa laikam es pamostos viņai blakus viss aukstos sviedros. Harla taču varēja būt kļūdījies! Tāpat kā kļūdījās Vollaks un Krendols, domājot, ka sarkanā poga ir siltāka par zaļo. Viņu reakcija, tāpat kā Harlas reakcija, bija tīri emocionāla.
Es ceru, ka Harla vai^nu man piedos, vai ari nekad neuzzinās, ka es biju spiests runāt tik pārliecinoši un apelēt pie viņa jūtām tikai tāpēc, ka vēlējos, lai viņš liek uz spēles savu . . . viņas .. . mūsu dzīvības.
Un es aizmiegu tikai pēc tam, kad esmu sevi pārliecinājis, ka tas nav bijis vienkārši gadījums . . . ka Harla kaut kādā veidā tomēr vadījies no jūtām, jo loģika un saprāts te bija izrādījušies bezspēcīgi.
Jēdzieni «labais» un «kreisais» taču rodas tikai tad, kad Zemes iedzīvotājs tos nosaka.