Indija ir karija mājvieta, un asāko kariju sauc par phal. Karijam asumu piešķir čili jeb sarkanie pipari. Jo vairāk čili lietoti, jo karijs ir asāks. Džiniem, kas veidoti no uguns, garšo ļoti asi kariji īpaši phal -, un viņi spēj izturēt vairāk čili kādā phal nekā jebkurš laicīgais.
Daudzus gadus Rakšasasa kungs bija gājis uz ģimenes restorānu blakus Kalkutas galvenajam pasta kantorim Siraj-ud-Daula Curry House. Tā īpašnieks Hindudža kungs labi pazina Rakšasasa kungu un, zinādams viņa aizrautību ar ļoti asu phal, parasti pasniedza viņam īpašu divdesmit viena čili phal, kuru viņš sauca par uasuki. Šis vasuki tika uzskatīts par tik asu, ka tikai viens laicīgais, restorāna galvenais oficiants Mitala kungs, varēja ieēst vairāk par vienu kumosu. Tas vienmēr ļoti noderēja tādam džinam kā Rakšasasa kungs, jo tā Mitala kungs spēja pārbaudīt, vai vasuki bija pietiekami ass. Tomēr šoreiz abi džini uzzināja, ka Mitala kungs guļ mājās slims un nespēj atnākt, lai nogaršotu vasuki, kas pagatavots Siraj-ud-Daula virtuvē.
- Mitala kungs saslima šopēcpusdien, Hindudža kungs paskaidroja. Visai negaidīti. Jā, diemžēl viņš tagad ir nevesels. Ne galīgi slims vai pilnīgi savārdzis, saprotiet, bet pamatīgi sasirdzis.
- Ceru, ka viņš nav ieēdis ko sliktu, Nimrods ieminējās.
- Ļoti cienījamais viesi, nē, Hindudža kungs apgalvoja. Katrā ziņā ne šeit.
- Varbūt mums vajadzētu atnākt kādu citu reizi, Nimrods ieminējās Rakšasasa kungam. Kad varēsim paļauties uz Mitala kunga pakalpojumiem. Es ļoti negribētu riskēt un ēst kariju, kas nav pietiekami ass, jo nespētu paciest vilšanos.
Taču runādams Nimrods izsalcis ostīja gaisu kā suns gaļas veikalā un manāmi vilcinājās restorānu pamest.
- Jā, tev varbūt ir taisnība, Rakšasasa kungs sacīja. •»■ Bet, protams, reizēm neēst, baidoties riskēt, nozīmē palikt izsalkušam.
Nimrods plati pasmaidīja. Labi teikts, Rakšasasa kungs.
Un ar šiem vārdiem abi džini apsēdās pie Hindudža kunga piedāvātā galdiņa, kas bija labākais restorānā, un baudīja vasuki, kāds jebkad ticis pagatavots nevis ar divdesmit vienu, bet divdesmit pieciem čili. Tas bija tik ass, ka pavārs un pārējie darbinieki iznāca no virtuves pavērot, kā abi džini to ēd, kaut gan vienīgi Hindudža kungs zināja, ka viņi ir džini, un apbrīnot, ka kāds var ieēst tik asu kariju.
Ļoti asam karijam tomēr piemīt kāds liels ļaunums: stiprais ēdiens var viegli slēpt miega zāļu rūgto garšu. Tā bija izdevība, ko izmantoja Aasth Naag, kura spiegi bija vērojuši Nimrodu un Rakšasasa kungu, kopš viņi bija pametuši Sanderbensas mangrovju purvus. Un bija gaužām vienkārši kādam no kulta locekļiem ieiet pa atvērtajām restorāna virtuves durvīm un asajam vasuki pievienot spēcīgas, bet lēnas iedarbības miega zāles. Un, kad Nimrods un Rakšasasa kungs palūdza papildporciju, kā viņi parasti mēdza darīt, abi džini apēda vairāk, nekā spiegi bija gaidījuši.
- Tas tik bija phal, labākais, kādu jelkad agrāk esmu ēdis, Nimrods paziņoja Hindudža kungam, kad bija beidzis maltīti. Atzinīgi novērtēdams restorāna apbrīnas pilno darbinieku aplausus ar pieticīgu rokas mājienu, viņš nolika vairākas lielas banknotes uz galda un piecēlās. Kvēles ziņā tas tiešām bija Vezuva cienīgs, Hindudža kungs. īstas garšas liesmojums un visai gardi ugunīgs.
- Desertu? Hindudža kungs apjautājās, piedāvādams abiem džiniem ēdienkarti.
Rakšasasa kungs papurināja galvu. Es vairs neko nevaru ieēst, viņš teica. Pat tad ne, ja no tā būtu atkarīga mana dzīvība. Turklāt šī ir bijusi gara diena, un es jūtos noguris. No rīta uzmeklē mani, Nimrod, jo šonakt gulēšu kā nosists.
Viņi abi jau žāvājās, pirms bija atgriezušies viesnīcā, un jau bija aizmiguši, iekams paguva uzvilkt pidžamu. Viņi pat nepalika nomodā pietiekami ilgi, lai aizslēgtu sava luksusa numura durvis un aizvērtu augstos logus ar izeju uz balkonu, kā Zaļais dervišs bija ieteicis. Tas ļāva Aasth Naag nolīgtajiem slepkavām pavisam viegli iekļūt viņu istabās un iekraut divus guļošos džinus veļas grozā.
No luksusa numura Nimrodu un Rakšasasa kungu nonesa lejup pa kāpnēm un tumsas aizsegā iekrāva kravas refrižeratora saldētavā. Tā bija diezgan prātīga piesardzība gadījumā, ja kāds no džiniem pamostos garā brauciena laikā, kas viņus tagad gaidīja, jo sasaldēti džini ir gluži bezspēcīgi.
Kad viņi bija izbraukuši uz ceļa, galvenais slepkava piezvanīja kulta vadonim un pavēstīja labo ziņu. Vairāk nekā pēc 150 gadiem Aasth Naag kulta vara atkal bija nevis tikai viens, bet divi džini.
Pēc notikuma ar Sanderbensas spoku tīģeriem ne tikai Aasth Naag kults vien bija sācis izspiegot Nimrodu un Rakšasasa kungu. Ifrītam Iblisam arī bija spiegs Kalkutā. Viņu sauca Upendra Daunmidherijs, un, tiklīdz viņš uzzināja, ka abi džini atrodas šai apkaimē, ievāca dažas ziņas par Nimrodu un Rakšasasa kungu viesnīcā, kur tie bija apmetušies. Tad viņš sazvanīja Oleadžinu, kurš ar nākamo lidmašīnu no Lasvegasas ieradās Kalkutā.
Tomēr ne viens, ne otrs no šiem vīriešiem nebija lietpratēji spiegošanā, un neviens no viņiem pat neievēroja, ka abi džini tiek nolaupīti, lai gan novēroja Grand Hotel augu diennakti. Nākamajā dienā, kad džini neieradās nedz uz brokastīm, nedz pusdienām un vakariņām, Oleadžinam sāka rasties aizdomas, ka kaut kas ir sagājis grīstē. Mēs redzējām, kā viņi vakar vakarā ieiet viesnīcā, viņš teica, skali domādams. Tātad vini vai nu vēl joprojām ir savā luksusa numurā, vai ir transubstanciējušies un, mums nemanot, devušies kaut kur citur.
- Viņi ir džini. Upendra paraustīja plecus. Tieši to džini dara, vai ne? Pazūd un parādās dūmu mākonī.
- Ne tad, ja viņiem tas nav jādara, Oleadžins iebilda.
- Faktiski viņi labprāt nelieto džina spēku, ja vien tas nav galīgi nepieciešams. Tam ir kāds sakars ar viņu enerģijas taupīšanu. Acīmredzot mēs droši vien esam viņus kaut kā palaiduši garām.
- Ja viņi ir projām uz visu dienu, Upendra ieminējās,
- tad mēs varbūt varētu pārmeklēt viņu istabu. Man ir universālā atslēga, ko nozagu kādai viesnīcas istabenei.
Oleadžinam nepatika rīkoties tik krimināli. Galīgi nepazīdams Indiju un tās likumus, viņš kļūdaini domāja, ka viņš ir valstī, kur zagļus soda, tiem nocērtot roku. Tomēr tajā pašā laikā istabas pārmeklēšana nemaz nelikās tik peļama doma. Tā viņš varētu iegūt matus no sukas vai varbūt pat nagu, kas ļautu uzlikt saistību abiem pieaugušajiem džiniem un, sekojot sava kunga instrukcijām, ieslodzīt viņus pudelē. Ibliss būtu varen apmierināts. Tas nebija tik labi kā sagūstīt dvīņus, bet svarīguma ziņā noteikti ieņēma otro vietu.
Viņš piezvanīja uz istabu no viesnīcas vestibila telefona, lai pēdējo reizi pārbaudītu, vai kāds tur ir, un, kamēr viņš gaidīja atbildi, ļāva savam alkatīgajam prātam palēkāt pa Montekarlo ielām. Pēc savu triju vēlēšanos nestās peļņas viņš plānoja tur dzīvot kā grāfs Montekristo. Neatbild, viņš pēc brīža teica. Pakāris klausuli, viņš saberzēja rokas. Aiziet! Iesim un izdarīsim kaut ko nejauku.
Izmantojot nozagto atslēgu, abi vīrieši iekļuva milzīgajā luksusa numurā ar divām lielām gultām, virs kurām uz četriem balstiem pletās baldahīni, ar zelta krāniem vannasistabā un trim balkoniem. Kā viņi bija gaidījuši, istaba bija tukša. Bet skapji vai plīsa no drēbēm, galvenokārt Nimroda, un bija skaidrs, ka abi džini no viesnīcas nav izrakstījušies. Šie džini tiešām prot dzīvot, vai ne? Upendra noteica.
Protams, viņi prot, idiot. Vai tu kādreiz esi dzirdējis par džinu, kas būtu nabadzīgs? Nē? Protams, neesi. Tikai plānprātiņš varētu domāt, ka džins dzīvotu kaut kā citādi, nevis greznībā.