- Vai tev jau ir kāda nojausma, ko tas nozīmē? viņš jautāja māsai.
Filipa noraidoši papurināja galvu. Viņa ļoti maz spēja saprast no grāmatas par kodiem un šifriem, ko bija lasījusi Rakšasasa kunga bibliotēkā. Grāmata viņu bija samulsinājusi vairāk nekā jebkad. Pagaidām ne, viņa domīgi nomurmināja. Vienīgi tas, ka šis nevar būt ļoti grūts kods. Kāpēc gan citādi Kilikrenkijs būtu šo vēsti rakstījis ar neredzamo tinti?
- Laba doma, Grounins atzina.
- Tas man kaut ko atgādina, Džons sacīja, cieši skatīdamies uz dejojošo čūsku rindu. Bet kaut es zinātu, ko. Un pēkšņi viņš atcerējās. Kā es teicu? Protams, es zinu, ko tas man atgādina. Kāpēc par to neiedomājos agrāk, kad mēs bijām bibliotēkā? Un es vēl skaitos Šerloka Holmsa cienītājs! Tas ir tieši tāpat kā "Dejojošo vīru piedzīvojumā". Tas ir viens no slavenākajiem stāstiem, ko Konans Doils jebkad sarakstījis. Vienīgi vīru vietā ir šīs dejojošās čūskas.
Dibaks novaidējās kā fagots un izbolīja acis. Vai tu mums nepaskaidrotu, ko tu tur muldi? viņš jautāja, draudīgi vicinot tibetiešu lūgšanu riņķi, kcf bija pacēlis no kafijas galdiņa. Vai arī man nāksies to izsist no tevis?
- Nē, liecies mierā un vienreiz centies kaut ko iemācīties, Grounins pārtrauca Dibaku. Džonam ir taisnība. Klausies, tev ir taisnība, mūsu Džon. Tās čūskas ir gluži kā dejojošie vīri un tas Šerloka Holmsa stāsts. Viņš nikni uzmeta acis Dibakam. Ja vien mēs būtu iedomājušies atvest vienu eksemplāru no Londonas, tagad varētu palūkoties, kā rakstnieka spalva atrisināja to kodu.
- ABECEDARIANS! Džons iesaucās, un uz galda parādījās četri Šerloka Holmsa atgriešanās eksemplāri stāstu krājums, kurā ietverts arī "Dejojošo vīru piedzīvojums". Tas bija tas pats izdevums plānajos vāciņos, kāds atradās Džona grāmatplauktā Ņujorkas mājās.
- Re, tieši tas, kas vajadzīgs, Grounins uzslavēja.
- Elementāri, manu mīļo Grounin, Džons sacīja.
- Es ierosinu visiem tagad izlasīt stāstu. Klausieties, izlasīsim stāstu un tad liksim kopā prātus, lai atrisinātu noslēpumu, kas ir mūsu acu priekšā. Tieši tā, kā to būtu darījis Holmsa kungs.
Dibaks atkal novaidējās. Ko? Vēl lasīt? Rādās, ka vienīgais, ko esmu bijis spiests darīt, kopš ar jums sapinos, ir lasīt visādas stulbas grāmatas. Viņš saniknots papurināja galvu. ZIGOBRANČIEITS! Es vēlos, kaut es zinātu, ko šis kods nozīmē un kā tas darbojas.
- Vēlēšanās tā nekad nepiepildās, Džons iesmējās. Tev vajadzētu pārlasīt Bagdādes likumus, viņš Dibakam ieteica. Ceturtā nodaļa, trešā apakšnodaļa, pirmais paragrāfs. "Nevar vēlēties to, ko nezina. Var vēlēties tikai to, ko zina." Tā bija smalka atšķirība, ko tikai daži būtu spējīgi uztvert.
Dibaks to, protams, zināja, jo viņš nemaz nebija tik neizglītots vai nicīgs pret grāmatām (ieskaitot Bagdādes likumus), kā reizēm izlikās. Es to pateicu tāpat vien, viņš paskaidroja. Nemaz nemēģināju panākt, lai tas notiek.
- Tad kāpēc tu izrunāji savu fokusa vārdu? Filipa prasīja. Ja nemēģināji panākt, lai tava vēlēšanās piepildās?
- Pieradums, Dibaks atbildēja. Tas arī viss. Tikai pieradums.
- Un tagad, bērni, Grounins viņus pārtrauca. Viņš paņēma vienu no Šerloka Holmsa stāstu grāmatām un atlieca vāku ar tādu sparu, ka Filipa saviebās. Mums ir stāsts, kas jāizlasa. Tas ir, ja vien mums jebkad būs izredzes panākt, lai piepildās Dibaka vēlēšanās.
Dibaks iekoda lūpā. Baks, viņš teica. Vienkārši Baks, labi?
Filipa uz papīra lapas bija uzzīmējusi režģi, ko veidoja divdesmit četri kvadrāti. Katrā no tiem viņa bija attēlojusi čūsku no koda vai atstājusi to tukšu.
- Pēc Šerloka Holmsa teorijas, viņa teica, E ir visbiežāk sastopamais alfabēta burts, un pat īsā teikumā, iespējams, tas būs sastopams vairāk reižu nekā jebkurš cits burts. Aplūkojot mūsu kodu, čūska, kura rāda pa kreisi un kurai pie ķermeņa piestiprināts cipars pieci, sastopama divdesmit astoņas reizes. Biežāk nekā jebkura cita. Pēc Holmsa teiktā, iespējams, ka tas ir E. Viņa ierakstīja burtu E blakus šai čūskai savā režģī.
- Vēl kaut kas, Grounins ierunājās. Vai esat pamanījuši, ka dažām čūskām mēle ir redzama, bet citām ne? Atkal, pēc Holmsa teiktā par dejojošiem vīriem, šķiet var izdarīt secinājumu, ka šķeltās mēles ir lietotas, lai sadalītu čūsku rindu vārdos. Viņš novilka svītru uz vēstījuma pēc katras čūskas ar mēli. No šīs dedukcijas tagad ir skaidrs, ka dažiem no šiem vārdiem ir tikai trīs burti.
Un visplašāk lietotie vārdi ar trim burtiem angļu valodā ir the, and, for, but, not, all un too. Ja to pievieno Filipas nupat teiktajam par burtu E, tad mēs gandrīz uzreiz varam uzminēt jau sešus vārdus. Un šī darbība mums arī dod burtus T un H. Viņš ierakstīja T un H divos režģa kvadrātos, tad zem čūskām vēstījumā un pasmaidīja. Tas ir tāpat kā risināt krustvārdu mīklu, viņš sacīja.
- Vai spēlēt Vārdu minēšanu, Filipa piebilda.
- Nevaru ciest Vārdu minēšanu, Dibaks atzinās.
Džons nolēma, ka pienākusi viņa kārta, un norādīja
uz visiem tiem vārdiem, kas varēja būt veidoti tikai no diviem burtiem. Tiem jābūt divu burtu vārdiem, viņš teica un sāka pierakstīt visus divu burtu vārdus, kādus vien varēja iedomāties. Tādi vārdi kā of, to, in, is, be, he, by, or, at, it, on, mm…
- Mm nav vārds, Dibaks iebilda.
- Es zinu, tikai nevarēju iedomāties vēl citus divu burtu vārdus, Džons sacīja.
-As, an un so, Dibaks ātri papildināja sarakstu, kas Džonam radīja aizdomas, ka Dibaks, iespējams, spēlēja Vārdu minēšanu biežāk, nekā to atzina.
Nu tad labi, Filipa no jauna pārskatīja viņu virzību uz priekšu. Ņemot vērā, ko mēs zinām par T un H, tas nozīmē, ka mēs varam noteikt, kuri ir atbilstošie divu burtu vārdi. Un savukārt tas dod mums burtus O, I, Ķ A un N. Viņa pievienoja šos burtus režģim un pasmaidīja. Mēs tuvojamies atrisinājumam, viņa teica. Mēs tiešām tuvojamies atrisinājumam.
Viņai bija taisnība. Pakāpeniski ar Šerloka Holmsa un vienkāršas izslēgšanas metodes palīdzību viņi spēja aptvert, ka kods tiešām nemaz nebija tik sarežģīts. Čūskas, kuru galvas rādīja uz iedomāta kvadrāta augšējo kreiso stūri, apzīmēja alfabēta pirmos sešus burtus. Un čūskas, kuru galvas rādīja pa kreisi uz leju, apzīmēja nākamos sešus burtus, ja i un j skaitījās kā viens burts. Čūskas, kuru galvas rādīja pa labi uz augšu, apzīmēja burtus o, p, q, r un s vai 2, savukārt čūskas, kuru galvas rādīja pa labi uz leju, bija burti no t līdz 2:. Ļoti drīz Filipa un Grounins bija pilnībā atšifrējuši pulkveža Mauntstjuarta Veivela Kilikrenkija vēstījumu.
I scotched the snake not killed it. And fled to this terrible place of misery where I shall probably die at the hand of my enemies. But I am in luck now. And you, too, voould do well to come down here and discover a king's ransom in the green eyes of the Cobra King of Kathmandu. Look for the third snake. But beware of the eighth. M. W. K.
Es ievainoju čūsku, bet nenogalināju to. Un aizbēgu uz šo briesmīgo posta vietu, kur, iespējams, miršu no savu ienaidnieku rokas. Bet pašlaik man uzsmaidījusi laime. Un jūs arī darīsiet labi, ja ieradīsieties šeit un ieraudzīsiet karalisku izpirkšanas maksu Katmandu Kobru karaļa zaļajās acīs. Meklējiet trešo čūsku. Bet piesargieties no astotās. M. V. K.
Kaut arī visi vārdi Grouninam un bērniem tagad bija zināmi, to īstā nozīme joprojām palika apslēpta. Dibaks novaidējās. Tas ir viss, un mēs vēl aizvien nezinām, ko pulkveža vēstījums nozīmē. Viņš papurināja galvu.