- Tomēr pēc vakariņām, Džaganata turpināja, jūs visi esat norīkoti datoru atbalsta centra nakts maiņā, lai darbotos Dingle datoru palīdzības līnijā. Viņš paraustīja plecus. Piedodiet, bet tā nu tas ir, jo jūs esat jauniņie. Ievērojis viņu satrauktās sejas, viņš papurināja galvu. Neraizējieties. Tur tiešām nav nekā ko darīt. Tikai jāizlasa, kas ir uz ekrāna vai laika gaitā jāizdomā pašiem. Lielas starpības nav. Tikai tam jāizklausās tā, it kā jūs zinātu, par ko runājat. Kad vien es aizķeros, nezinot, ko teikt, es pajautāju tam nabaga muļķim otrā galā, vai viņam ir UHT kabelis.
- Kas ir UHT kabelis? Džons jautāja. Nekad par tādu neesmu dzirdējis.
- Tur jau ir tas āķis, Džaganata atbildēja. Tāda nemaz nav. Un viņi paliek vai traki, atklājot, ka tā nav. Jums vajadzētu dzirdēt, kā viņi lamājas. Daži sadauza telefonu. Daži sadauza pat savu datoru, kas, protams, ir šā pasākuma galvenais uzdevums.
- Vai dot cilvēkiem nepareizu padomu, zinot, ka tas ir aplams, Filipa piesardzīgi pajautāja, nav diezgan ļauni?
- Mēs esam ļauni, lai būtu laipni, Džaganata pasmaidīja. Tas arī viss. Lai atbrīvotu cilvēkus no tehnoloģijas tirānijas. Lai salauztu silīcija un mikročipu modernās diktatūras žņaugus. Tie ir guru vārdi. Un, vai zināt, viņam ir taisnība. Cilvēkiem pienācis laiks vienkāršot savu dzīvi. Aizmirst procesoru ātrumu un savu elektronisko pastu, un tīmekļa adreses, un tamlīdzīgi. Vai kādreiz esat sev pajautājuši, kāpēc cilvēkiem ir personiskie datori, lai gan pasaulē ir cilvēki, kuriem nepietiek pārtikas?
- Neesmu droša, ka tas ir tik vienkārši, Filipa sacīja. Un neesmu droša, ka protu vai gribu pārliecināt citus darīt to, ko pati nesaprotu, kad runa ir par datoriem.
- Tas nudien nav grūti, Džaganata viņu mierināja. Goda vārds. Šonakt būšu jūsu uzraugs, tāpēc, ja saskaraties ar kādu problēmu, piemēram, nejauši palīdzat kādam salabot datoru vai ko tamlīdzīgu, dodiet man ziņu, un es atnākšu un sabojāšu to jūsu vietā. Norunāts?
Grounins, Džons un Filipa joprojām jutās visai skeptiski noskaņoti, toties Dibaks plati smaidīja.
- Tas būs jautri, viņš teica.
Ēdamzālē viņi sastapa simtiem citu sanjasinu. Daži bija zviedri, daži kanādieši, daži indieši, un daži arī no Lielbritānijas. Tomēr vairums sanjasinu bija no Savienotajām Valstīm. Tie visi bija vienādi ģērbušies un likās ļoti draudzīgi. Ašramā it visur varēja redzēt daudz smaidu. Kāds spēlēja nelielas ermoņikas. Daudzi sanjasini ar izkrāsotām sejām un rotājušies ar ziedu vītnēm, dejojot gāja apkārt ēdamzālei, dziedāja, sita bungas un ritmiski skandināja mazus, ar pirkstiem sitamus šķīvīšus. Citi ieturēja maltīti zem milzīgas guru Masamdžasaras gleznas, un Filipai tas šķita mulsinoši, jo viņai nepatika, ja kāds skatās, kā viņa ēd. Guru bārdainajā sejā kaut kas lika viņai justies neērti. Un īpaši traucēja tas, ka viņš likās tik netīrs. Ja jau guru bija netīrīgs, tad kā ar viņa sekotājiem, kas strādāja virtuvēs, gatavojot ēdienu?
Pēc vakariņām, kas bija negaidīti labas, viņi ieradās datoru atbalsta centrā. Tā bija plaša istaba ar dučiem telefonu un televīzijas monitoru, bet neredzēja nevienu datoru, toties labi bija redzama milzīga guru
Masamdžasaras ģīmetne, it kā viņa nolūks būtu atgādināt visiem, kas šeit strādāja, ka tos novēro.
Filipas pirmā zvanītāja bija kāda veca dāma no Masačūsetsas, vārdā Hestera Kārdigana, kas tikai prata ieslēgt un izslēgt datoru un neko citu. Viņai bija problēma pieslēgties printerim. Filipai bija žēl Kārdigana jaunkundzes un viņa gribēja ieteikt aiziet un sameklēt kādus laipnus kaimiņus, kas kaut ko zina par datoriem, lai tie viņai to ierīci uzstāda, bet Džaganata un daži citi sanjasini slepus noklausījās viņas sarunu, tāpēc meitenei nebija citas izvēles, kā vien nolasīt tās muļķības, kas bija rakstītas viņas televizora ekrānā.
Nav nekāds brīnums, ka jūsu dators negrib sarunāties ar jūsu printeri, Filipa bez lielas aizrautības teica Kārdigana jaunkundzei. Jums ir veca modeļa printeris. Jums nāksies datoru atsāknēt un iedarbināt to drošā režīmā, lai mēs varam no jauna konfigurēt datora izvēles, izmantojot jūsu diagnostikas aprīkojumu. Tad mēs lejupielādēsim kādu modernāku programmatūru, no jauna atsāknēsim datoru, izlabosim bojājumus jūsu jaunajos draiveros, pārbaudīsim, kādas pieslēgvietas jūs lietojat, pievienosim jaunu izejas protokolu, izmantojot ASCII, un tad izdrukāsim pārbaudes lapu. Bet, ja jūsu dators ir 76a, nevis 76b, jums vajadzēs saglabāt visus jūsu setingus un tad lejupielādēt atsevišķu draiveru komplektu, kas ir savietojami ar pieslēgvietu, kuru jūs lietojat. Tiešām, tas nav nekas liels. Vai esat gatava?
Sekoja ilgs klusums, un Džaganata parādīja Filipai paceltus īkšķus kā zīmi, ka viņai veicas labi, un tad aizgāja paklausīties, kādus padomus dod Dibaks. Tā bija Filipas izdevība, un, pieklusinājusi balsi, viņa tagad mēģināja darīt visu, kas bija viņas spēkos, lai atrisinātu
Kārdigana jaunkundzes problēmu, cik labi vien prata. Kārdigana jaunkundz? Vai jūs tur vēl esat?
- Jā, asarainā balsī nočukstēja nabaga jaunkundze.
- Aizmirstiet visu, ko jums nupat liku darīt. Tam tikai vajadzēja radīt jums neskaidrību. Nejautājiet man, kāpēc, paskaidrojums prasītu pārāk daudž laika. Lūk, kas jums jādara, un tas tiešām ir vienkārši. Uzklikšķiniet uz start izvēli. [Aizejiet uz settings.] Tagad uzklikšķiniet uz control panei. Tagad uzklikšķiniet uz printers and faxes. Tagad uzklikšķiniet uz add a printer. Uzklikšķiniet next. Pagaidiet, līdz dators pazīst jūsu printeri. Un tas ir viss.
Sekoja diezgan ilga pauze, un tad Filipa saklausīja skaņu, ar kādu sāk strādāt printeris.
- Tas darbojas, Kārdigana jaunkundze teica, sākdama raudāt.
- Labi, Filipa sacīja. Un, starp citu, vēl kāds patiešām noderīgs padoms. Nezvaniet uz šo numuru. Nekad vairs. Viņa nospieda slēdzi, lai beigtu sarunu, un, pagriezusies krēslā, jautri uzsmaidīja Džaganatam. Viņa to nesīs atpakaļ uz veikalu, Filipa paziņoja.
Džaganata uzvaroši ar dūri iesita pa gaisu. Labi pastrādāts, Pančali, viņš uzslavēja. Slikts padoms ir labākais padoms.
Atšķirībā no Filipas Dibaks nepazina nekādus sirdsapziņas pārmetumus, un viņš līksmi smējās, tovakar atbildēdams jau uz ceturto zvanu. Viņš bija īpaši iepriecināts, atklājot, ka šis zvanītājs māca matemātiku kādā Dienvidkalifornijas pamatskolā. Ja bija kāda dzīva būtne, ko Dibaks nevarēja ciest, tad tas bija matemātikas skolotājs. Šim skolotājam, kuru sauca Normens Blekheds, bija maza ķibele ar viņa modemu.
- Kāds ātrums ir jūsu modemam? Dibaks nevērīgi pajautāja.
- Ātrums?
- Jā, ātrums. 56. 128. 256. 512. Kurš no tiem?
Ē… 128.
- Kilobaiti vai megabaiti?
- Megabaiti.
Dibaks iesmējās. Tie ir kilobaiti, vecotēv. Ātrākais modems pasaulē nevarētu tikt galā ar vairāk nekā aptuveni četriem megabaitiem sekundē. Labi. Vai jūsu datoram ir ugunsaiz sargs?
- Ē, jā, man tā liekas.
Dibaks atkal iesmējās. Tā ir ugunssiena, vecotēv, nevis ugunsaizsargs. Tūlīt jūs man teiksiet, ka negribat ievadīt savu antibiotiku programmu.
- Nē, gribu gan.
- Vai esat par to pārliecināts?
- Jā, pilnīgi.
- Jums labāk runāt ar savu ārstu, vecotēv, jo es jums nevaru palīdzēt. Viņš brīdi klusēja. Kā būtu ar antivīrusu programmu? Vai plānojat izmantot kādu no tām?
Apņēmies atkal nepieļaut kļūdu, skolotājs teica: Nē, tā vēlreiz izpelnoties skaļus smieklus no Dibaka. Jums būs lielas problēmas, ja to neizmantosiet, vecotēv. Jūsu sistēma savāks visādus riebīgus vīrusus, kad jūs sērfosiet internetā. Lūk, ko es gribu, lai jūs izdarītu. Palaidiet savu savienojuma pārlūka programmu un pārbaudiet savu TCP/IP konfigurāciju, lietojot PING komandu. Tas ir ping tāpat kā pong, vecotēv. Vai jums šķiet, ka zināt rakstību?