- Seit viss tiek uzturēts mazliet zem sasalšanas temperatūras. Šī mākslinieciskā medicīnas iestāde ir ašrama svarīgākā daļa. Un drīz vien jūs sapratīsiet, kāpēc. Viņš izveda tos pa citām slīdošām durvīm, lietojot ciparu pulti, lai tās atslēgtu. Protams, drošība ir ļoti stingra, viņš paskaidroja. Tā tam arī jābūt, ņemot vērā lielo bagātību, kas šeit tiek glabāta. Viņš joprojām turēja rokā Kobru karali no Katmandu un visu laiku jūsmīgi to vicināja. Tikpat lielu bagātību kā šis te. Iespējams, pat lielāku.
Viņi iegāja telpā, kas izskatījās pēc nelielas palātas dārgā slimnīcā. Tajā bija vairākas tukšas gultas un dažādas medicīniskas iekārtas. Viens sanitārs termiskā ietērpā sēdēja pie rakstāmgalda, pārraugot vairākus datorus, bet otrs ar stumjamiem ratiņiem pārvietoja šķidra slāpekļa cilindru.
- Labi gan, ka mūsu sekotāji ir tik devīgi ar naudu. Guru iesmējās. Mūsu rēķins par šķidro slāpekli un sauso ledu ir milzīgs. To visu atved ar helikopteru reizi nedēļā. Protams, šī nav īpaši ērti sasniedzama vieta. Tā ir cena, ko mēs maksājam par mūsu noslēgtību, ja tā varētu sacīt. Ir vajadzīgi miljoniem rūpiju, lai liktu šai iestādei darboties. Tāpēc jūs nevarat teikt, ka mēs nerūpējamies par mūsu īpašajiem viesiem.
Guru atbīdīja sāņus baltu aizkaru, atsedzot vēl divas gultas, kurās gulēja divi vīrieši. Abiem mugurā bija oranža pidžama, krūtīm un galvai bija pieslēgtas caurules un vadi, lai kontrolētu viņu dzīvības pazīmes, un abi vīrieši, šķiet, bija bezsamaņā, aizmiguši vai komā bērniem to bija grūti noteikt.
Filipa noelsās. Džons sažņaudza dūres ūn sakoda zobus. Dibaks novaidējās.
- Jūs, protams, viņus pazīstat, guru Masamdžasara teica. Viņš uzsmaidīja Grouninam un norādīja uz vienu no guļošajiem vīriešiem. Manuprāt, jūs, iespējams, esat šā vīrieša kalpotājs. Tad, paskatījies uz bērniem, viņš piebilda: Un divi no jums, kaut gan neesmu gluži pārliecināts, kuri, esat viņa māsasdēls un māsasmeita Džons un Filipa. Man ir aizdomas, ka radniecīgas saites ar pārējiem diviem nav tam bērnam, kurš izvairījās no maniem cilvēkiem Palmspringsā un Benermena salā.
Nimrods un Rakšasasa kungs mierīgi gulēja katrs savā gultā, nemaz nenojaušot, kas ar viņiem notiek. Abi izskatījās mazāki, nekā Grounins un dvīņi pēdējo reizi viņus bija redzējuši. Sarāvušies un tievāki, un it kā vecāki. īpaši Nimrods.
Dziļi iegrimis miegā, dvīņu tēvocis džins refleksīvi norija siekalas. Šis skats vien lika Filipai nodrebēt.
- Vai viņiem nekas nekaiš? viņa jautāja un notrausa asaru no acu kaktiņa.
- Jūs, lops tāds, Džons iesaucās. Ko esat viņiem nodarījis?
- Neraizējieties, guru atbildēja. Viņiem nekas nekaiš, varu to apliecināt. Viņi ir pārāk vērtīgi, lai pieļautu, ka ar viņiem kaut kas var atgadīties. Nimrodam nepieciešama mazāka gādība un novērošana. Viņš ir jaunāks un stiprāks par Rakšasasa kungu, kurš prasa daudz piesardzīgāku apiešanos. Tas arī saprotams, ņemot vērā viņa lielo vecumu. Guru paskatījās uz Rakšasasa kungu un tad atkal uz Kobru karali. Nudien grūti ticēt, ka viņš var būt tik vecs. Ka viņš bija tas, no kura sākās šis mūsu kults.
- Jūs, riebekli, Grounins norūca.
- Ļoti raksturīgi britam, Grounina kungs. Manuprāt, tas ir jūsu vārds. Ak, mani neapmuļķoja jūsu ādas krāsa, ser. Tas bija gudri no jūsu bērnu puses izdomāt kļūt par indiešiem. Viņš papurināja galvu. Bet noslēpt cilvēku ar vienu roku ir grūtāk. Manuprāt, jums bija viena roka, kad šeit ieradāties. Ņemot vērā, ka Nimrods ir mans viesis, vienroča pēkšņa ierašanās pat tāda, kas izskatījās pēc indieša, šķita pārāk liela sakritība.
- Riebeklis, Grounins atkārtoja.
Guru iesmējās. Vai zināt? Es allaž esmu gribējis, lai kāds anglis nosauktu mani par riebekli. Jau kopš biju zēns. Tas liek man justies sevišķi patriotiskam kā īstam indietim. Patiešām, izskatās, ka-visas manas vēlēšanās šodien piepildās. Galu galā man ir Rakšasasa kungs un talismans, kas piešķir man pilnīgu un absolūtu varu pār viņu. Beidzot varu riskēt un viņu atsaldēt. Tomēr es neriskēšu. Vismaz patlaban ne. Ne tagad, kad viss tik radikāli mainījies.
- Nesaprotu, Filipa bija neizpratnē. Jūs sakāt, ka esat veltījis desmit gadus, lai atrastu talismanu, esat pat izdarījis slepkavību, lai dabūtu to savās rokās. Un tikai tādēļ, lai jums būtu vara pār Rakšasasa kungu. Un tagad jums tas ir vienaldzīgi?
- Viņš ir vecs. Guru paraustīja plecus. Un vairs ne tik spēcīgs, kāds mēdza būt. Protams, man vajadzētu justies ļoti laimīgam, ka varu izmantot viņu saviem nolūkiem. Taču tagad man ir daudz kas labāks par viņu jūs visi trīs. Negaidīts bonuss. Ironiski, vai ne? Esmu izšķiedis ilgus gadus, nemaz nerunājot par vairākiem miljoniem dolāru, mēģinot sagūstīt dzīvu džinu. Un pēkšņi es dabūju uzreiz piecus. Tas ir tā, it kā gaidot autobusu.
- Tas bijāt jūs, kas mēģināja nozagt mūsu gudrības zobus, vai ne? Filipa jautāja.
- Jā. Tie bija mani cilvēki. Vairākus gadus spiegiem esmu licis zagt zobārstniecības kartes, lai atrastu bērnus, kuriem pāragri attīstījušies gudrības zobi. Cerot, ka varētu šos bērnus nolaupīt. Saprotiet, gandrīz jau biju atteicies no cerības jebkad atrast šo talismanu. Un sācis domāt, ka savu laiku un naudu labāk tērēt, mēģinot atrast kāda džina zobus, lai pagatavotu jaunu. Starp citu, kas notika ar maniem cilvēkiem?
Bērni neteica neko, tāpēc guru norādīja uz Grouninu un piebilda: Iesaku jums sadarboties ar mani, bērni. Ja vien negribat, ka atrodu kādu mīluli jūsu draugam. Mīluli kobru, protams.
- Mūsu māte pārvērta viņus par divām vīna pudelēm, Džons paskaidroja.
- Vai tiešām? Kaut kas nebijis. Manuprāt, es to atbalstu.
- Mūsu zobi ir mājās Ņujorkā, Filipa sacīja. Tos aizsargā džinu spēks.
- Tā tas ir, Džons piebilda. Neviens tos nevar dabūt. Tad ko jūs gribat no mums?
- Man nav vajadzīgi tavi zobi, džinu zēn, guru teica. Ne tagad, kad jūs esat šeit. Nē, es vēlos ko citu. Es gribu jūsu asinis.
- Tie abi ir spēcīgāki, pilnīgi pieauguši džini, tāpēc jātur sasaldēti, citādi viņi varētu lietot savu spēku, guru Masamdžasara paskaidroja. Un kas tad būtu? Amulets aizsargā tikai mani un neaizkavētu džina mēģinājumu izkļūt no šejienes. Tāpēc man radās problēmas. Saprotiet, nav iespējams ņemt asinis no sasaldēta džina ķermeņa. To gluži vienkārši nevar izdarīt. Asinis cirkulē pārāk lēni, gluži kā sabiezējis medus. Un tāpēc man bija vajadzīgs Kobru karalis.
Turpretī jaunie džini, tādi kā jūs, bērni, zaudē savu spēku daudz augstākā temperatūrā nekā pieaugušie, piemēram, Nimrods un Rakšasasa kungs. Un tas nozīmē, ka jūsu asinis var ņemt, kamēr esat pie pilnas apziņas. Viņš pasmīnēja. Jūsu uztraukumam nav iemesla. Es negribu tās visas. Tikai dažas pintes šad un tad.
- Ko jūs ar tām iesāksiet? Filipa pieklājīgi pajautāja.
- Ļoti labs jautājums, guru atbildēja. Varbūt jums labāk pastāstīt, kā tas viss sākās. Viņš pieveda tos pie trim tukšām gultām. Lūdzu, vispirms ērti iekārtojieties.
Kad bērni nelikās dzirdam, guru piebilda: Tā ir mana prasība, un viņa druknie rokaspuiši sagrāba bērnus un piesprādzēja katru savā gultā. Grouninam tik rupja apiešanās ar bērniem šķita nepiedodama, un viņš mēģināja iejaukties vismaz līdz brīdim, kad viens no sadhakiem pielika revolveri viņam pie vēdera.
- Ieslēdziet viņu! guru pavēlēja, un Grouninu aizrāva projām.
Guru brīdi vēroja, kā bērni izmisīgi centās atbrīvoties, un tad apsēdās starp Džonu un Filipu, savilcis seju augstprātīgā smaidā. Nav nekādas jēgas mēģināt izglābties, viņš teica, izklaidīgi tīrīdams ausi ar mazā pirkstiņa nagu un tad iesmērēdams dzeltenīgi brūno vasku krūšu spalvās. Jūs jutīsieties daudz labāk, ja mierīgi gulēsiet. Un tā, kur es paliku?