Ņūts paliecās uz priekšu un atbalstīja elkoņus pret galdu, kā gaidīdams kādu burvju triku. Nu? Nevelc garumā, zaļknābi!
- Labi. Tomass bija nepacietīgi gaidījis šo brīdi, bet reizē izjuta nāvīgas bailes, ka eksperiments varētu izrādīties neveiksmīgs. Viņš pasniedza nazi Minjo un norādīja uz vaskpapīra rulli. Sāc griezt vienādus taisnstūrus daudzmaz karšu izmērā. Ņūt, Terēza, jūs varētu paņemt pa kādām desmit kartēm no katra sektora kastes.
- Kas mums te būs kaut kāds rokdarbu pulciņš? Minjo pacēla nazi un ar riebumu paskatījās uz to. Varbūt labāk pasaki, kāda klunkšķa pēc mums tas jādara.
- Man apnicis skaidrot. Tomass saprata, ka daudz vienkāršāk būs uzskatāmi nodemonstrēt savu ieceri. Viņš piecēlās, lai dotos uz pieliekamo. Būs vieglāk, ja parādīšu. Ja es kļūdos, tad mums neatliks nekas cits kā turpināt skraidīt pa Labirintu kā pelītēm.
Minjo aizkaitināti nopūtās un kaut ko noburkšķēja pie sevis. Terēza, kas kādu brīdi bija klusējusi, pēkšņi ierunājās Tomasa galvā.
Man šķiet, ka es sapratu, ko tu dari. Lieliska ideja.
Tomass nedaudz satrūkās, bet centās to neizrādīt. Pārējie nedrīkstēja uzzināt, ka viņš galvā dzird balsis, tie padomātu, ka viņš sajucis prātā.
Tad… nāc… palīdzi… man, zēns mēģināja atbildēt, domājot katru vārdu atsevišķi, cenšoties vizualizēt ziņu, nosūtīt to. Bet viņa neatbildēja.
- Terēza, viņš ierunājās balsī, lūdzu, atnāc man palīgā. Tomass pamāja ar galvu uz slepenā kambara pusi.
Abi devās uz mazo putekļaino telpu, kur atvēra visas kastes, izņemdami nelielu kaudzīti karšu no katras. Kad Tomass atgriezās pie galda, Minjo bija paspējis no cepampapīra izgriezt jau divdesmit loksnes, metot citu pēc citas nekārtīgā kaudzē pa labi no sevis.
Tomass apsēdās, paņēma vienu no lapām un pacēla pret pagraba spuldzi. Cauri tai spīdēja dūmakaina gaisma. Tieši tas, kas bija vajadzīgs!
Viņš paķēra no galda flomāsteru. Labi, tagad pārzīmēsim kādas desmit pēdējo dienu kartes uz šīm cepampapīra lapām. Pārrakstiet arī visu informāciju kartes augšpusē, lai mums nesajuktu dienas un sektori. Kad tas būs izdarīts, domāju, ka bilde taps skaidrāka.
- Kā… Minjo iesāka.
- Nemuldi un griez tālāk! Ņūts pavēlēja. Man liekas, es sāku saprast, kas viņam padomā. Tomasu tas iepriecināja.
Viņi ķērās pie darba uzklājot oriģinālajai kartei vaskpapīra loksni, pārzīmēja tās saturu uz caurspīdīgā materiāla, tad atkārtoja to pašu ar nākamās dienas karti, cenšoties strādāt pēc iespējas rūpīgāk, bet arī lieki netērēt laiku. Lineāla vietā Tomass izmantoja turpat atrasta dēļa atgriezuma malu. Drīz viņš bija pabeidzis jau piecas kartes, tad vēl piecas. Arī pārējie neatpalika, drudžainā tempā radot vienu kopiju pēc citas.
Zīmējot Tomasam palēnām piezagās uztraukums: radās nelāgas aizdomas, ka viņu darītajam nav pilnīgi nekādas jēgas. Taču blakus sēdošā Terēza bija pats koncentrēšanās paraugs: izbāzusi mēles galiņu starp lūpām, viņa, nepaceldama acis no kartēm, apzinīgi vilka līniju pēc līnijas. Izskatījās, ka meitenei ir krietni vairāk pārliecības par to, ka viņi ir uz pēdām atrisinājumam.
Kasti pa kastei, sektoru pa sektoram viņi turpināja strādāt.
Viss, man pietiek! Ņūts beidzot paziņoja, pārtraucot klusumu. Citādi pirkstus tūlīt saraus krampī, goda vārds! Paskaties, vai tur kaut kas sanāk.
Tomass nolika savu flomāsteru un iztaisnoja notirpušos pirkstus, cerēdams, ka viņu pūliņi nebūs bijuši veltīgi. Labi, dodiet man pāris pēdējo dienu kartes no katra sektora bet vispirms sašķirosim tās atsevišķās kaudzēs dienu secībā no Pirmā līdz Astotajam sektoram. Pirmo liksim te. Viņš norādīja uz vienu galda galu, tad uz otru. Bet Astoto te.
Pārējie klusēdami pildīja viņa norādījumus, sakārtojot sazīmēto pa dienām un sektoriem. Beigās uz galda atradās astoņas plānas vaskpapīra grēdiņas.
Tomass ar trīcošiem pirkstiem paņēma pa vienai kartei no katra sektora, iepriekš pārliecinoties, ka tās visas ir no vienas un tās pašas dienas. Viņš sāka pēc kārtas likt lapu uz lapas tā, lai katra nākamā zīmējuma aprises sakristu ar iepriekšējo, līdz lūkojās uz visu astoņu sektoru kartēm reizē. Ieraudzītais Tomasam nelika vilties. Gandrīz maģiski, kā miglainam kadram, kam noregulēts fokuss, viņa acu priekšā parādījās attēls. Terēza pārsteigumā noelsās.
Neskaitāmas karšu līnijas šķērsoja cita citu gan horizontāli, gan vertikāli tik daudzās vietās, ka kopskats atgādināja rūtainu režģi. Taču sektora vidū dažu sienu novietojums atkārtojās biežāk nekā citur, veidojot nedaudz tumšākas līnijas par pārējām. Ne pārāk uzkrītoši, bet šaubu nebija.
Pašā lapas centrā bija skaidri salasāms burts S.
43. NODAĻA
i
Tomass izjuta gan atvieglojumu, ka eksperiments ir izdevies, gan pārsteigumu, satraukumu un ziņkāri par to, kur tas novedīs.
- Mjā… vienā zilbē izsakot visu, ko juta Tomass, novilka Minjo.
- Tā varētu būt sakritība, Terēza teica. Pamēģini citas dienas.
Tomass salika citu uz citas vēl vairāku dienu kartes secībā no pirmā līdz astotajam sektoram. Katru reizi krustenisko līniju mudžekļa vidū parādījās skaidri saskatāms burts. Pēc S sekoja K, tad R, I, E un N. Pēc tam T… U… R…
- Skatieties, Tomass teica, norādot uz kaudzītēm, nedaudz apmulsis, bet priecīgs, ka burti ir tik skaidri redzami. Te rakstīts SKRIEN un TUR.
- Skrien tur? Ņūts pārvaicāja. Neizklausās pēc diez ko sakarīga koda.
- Mums vienkārši jāturpina, Tomass teica.
Pēc vēl pāris kombinācijām viņi saprata, ka otrais vārds ir TURIES. SKRIEN un TURIES.
- Tā noteikti nav sakritība, sacīja Minjo.
- Noteikti nav, Tomass piekrita. Viņš dega nepacietībā noskaidrot nākamos vārdus.
Terēza palūkojās uz pieliekamā pusi. Mums jāpārbauda pārējās kartes visas kastes, kas tur ir.
- Jā, Tomass piekrita. Ķeramies klāt.
- Mēs nevaram palīdzēt, Minjo negaidīti teica.
Pārējie trīs jaunieši reizē paskatījās uz Minjo. Viņš nesatricināmā mierā paskaidroja: Vismaz mēs ar Tomasu nevaram. Skrējējiem jau laiks doties Labirintā.
- Ko? Tomass bija neizpratnē. Šis taču ir daudz svarīgāk!
- Varbūt, Minjo mierīgi atbildēja, bet mēs nedrīkstam izlaist nevienu dienu. It īpaši tagad.
Tomass bija vīlies. Skriešana Labirintā tagad šķita pavisam bezjēdzīga laika tērēšana salīdzinājumā ar darbu pie koda atšifrēšanas.
- Kāpēc, Minjo? Tu teici, ka sienu izvietojums atkārtojas jau mēnešiem ilgi vēl vienas dienas karte neko nemainīs.
Minjo uzsita ar dūri pa galdu. Muļķības, Tomas! No visām dienām tieši šī varētu būt vissvarīgākā. Kaut kas var būt mainījies, kaut kas var būt atvēries. Patiesībā, ja jau tie draņķa vārti vairs netaisās ciet, manuprāt, pienācis laiks izmēģināt tavu priekšlikumu palikt tur laukā pa nakti un papētīt Labirintu tuvāk.
Tas modināja Tomasā interesi viņš taču bija vēlējies izmēģināt tieši to. Bet kā tad ar kodu? Kā…
- Tomij, mierinošā balsī ierunājās Ņūts, Minjo ir taisnība. Ejiet un dariet savu darbu, švaļi. Es pieaicināšu dažus klajumniekus, kuriem var uzticēties, un turpināšu bez jums. Ņūts pirmoreiz izklausījās pēc patiesa līdera.
- Es arī palikšu un palīdzēšu Ņūtam, pievienojās Terēza.
Tomass paskatījās uz meiteni. Tu esi droša? Viņam