Filipa atraugājās viņam pretī, jo arī viņa tagad bija kamielis.
- Nerunājiet, tikai domājiet, šķita, ka Nimrods saka viņai galvā. Ja mēģināsi runāt kā parasti, tas skanēs kā atraugāšanās.
Džons vairākas reizes atraugājās, un tāpat Filipa, kuru bija pārņēmušas šausmas. Cik viņa atcerējās, viņa nekad agrāk nebija atraugājusies.
- Tas ir tik riebīgi, viņa nelaimīgi domāja.
- Tā ir labāk, Nimrods domāja.
- Es varu dzirdēt jūsu domas, Filipa piebilda.
- Protams. Vai tu domā, ka kamieļi spēj runāt?
Toerags pavilka Nimroda iemauktus, un viņš sāka iet. Džonam un Filipai, kas ar virves gabalu bija piestiprināti pie Nimroda segliem, nebija citas izvēles kā vien sekot. Kādu brīdi viņi soļoja uz priekšu un, pagriezušies ap stūri, pirmo reizi ieraudzīja piramīdas.
- Nu re, Nimrods paziņoja. Ko jūs par to domājat?
- O-ho, Filipa nosprieda. Pēc brīža viņa aizmirsa vīru sev mugurā un pārstāja klausīties viņa pļāpāšanā; nepagāja ilgs laiks, iekams viņa iemācījās priecāties par piramīdām, kaut arī kā kamielis; un patiesi pusstundu pēc došanās ceļā no Huamai parfimērijas veikala būt par kamieli jau šķita dabiskākais pasaulē. Viņa to izbaudīja lai gan diez vai pieļāva šo domu atzīt Nimrodam.
Būdams Filipas dvīņubrālis, Džons, protams, domāja tieši tāpat kā viņa māsa. Viņš apsvēra, ka iešanai apkārt piramīdai kamieļa izskatā bija noteiktas priekšrocības. Pat ar sievieti mugurā, kura nepārprotami neko nezināja par kamieļiem, jo tik neprasmīgi viņa sēdēja seglos, ka staigāšana pa apkārtni neprasīja lielu piepūli. Vēl jo vairāk, viņš jutās neticami stiprs, it kā viņš viegli spētu panest divus tūristus, iespējams, trīsdesmit vai četrdesmit jūdzes. Džonam par to nebija nekādu šaubu: vismaz Ēģiptē būt par kamieli neapšaubāmi bija priekšrocība.
- Vai mēs nevarētu pavadīt iniciācijas nakti tuksnesī kā kamieļi? viņš iedomājās.
- Diemžēl ne, Nimrods atbildēja. Jums jābūt savā normālajā, cilvēka izskatā. Bet es ļoti priecājos, ka jūs tik labi esat apraduši būt dzīvnieka ādā. Turklāt pieņemt kāda dzīvnieka izskatu ir būtiski svarīgi jūsu džina spēka attīstīšanai. Jūs varat kļūt gandrīz par jebkuru dzīvnieku, kuru izvēlaties, bet tikai uz ierobežotu laiku. Izņemot kamieli kamielis ir radījums, kurā mēs, māridi, varam iemiesoties bezgala ilgi.
Viņi bija aizgājuši kādu jūdzi vai mazliet tālāk uz dienvidiem viņpus mazākās no Gīzas piramīdām pie lokveida izolēta tuksneša, ko sauca Abu Sirs, un Nimrods paskaidroja, ka divas piramīdas vēl atrodas apraktas smiltīs. Šis ir tas tuksneša gabals, pa kuru jums stāstīju, Nimrods paskaidroja. Kur es jūs šovakar atvedīšu iniciācijas pārbaudījumam.
Džons skaļi atraugājās, it kā lai izrādītu, ka nejūtas diez ko sajūsmināts par visu šo pasākumu.
- Kāpēc mēs atjājām uz šejieni? viena no tūristēm jautāja. Te nav nekā ko redzēt. Dosimies atpakaļ.
- Kā var panākt, lai tas stulbais dzīvnieks ietu ātrāk? viņas vīrs žēlojās, atraisīdams virvi, kas bija piesieta pie pārējiem diviem kamieļiem, un iesperdams Filipai pa sānu.
Filipa sāka strauji rikšot, un tūristam tas bija pa prātam, bet tad auļot, kas viņam vairs nepatika. Aiz satraukuma skaļi atraugādamās, Filipa joņoja atpakaļ uz Gīzu, viņai soļos sekoja Toerags un pārējie divi kamieļi. Beidzot vīrietis, acīmredzot baidīdamies par savu dzīvību, izlēca no Filipas segliem un sveiks un vesels novēlās smilšu paugurā. Filipa palēnināja aulekšus līdz rikšiem un tad pagriezās, lai nospļautos zemē netālu no kritušā jātnieka.
- Tā viņam būs mācība par speršanu, viņa laimīgi nodomāja.
Kad tūristi bija aizgājuši, Nimrods parfimērijas veikalā sevi un abus dvīņus atkal pārvērta cilvēka izskatā, un tūlīt pat Džons sajuta ko nepatīkamu.
- Fū! viņš iesaucās. Es riebīgi smirdu.
- Mēs visi smirdam, Nimrods apliecināja. Tā notiek, ja pārvēršas par dzīvnieku. Smaka un reizēm garšas izjūta kādu laiciņu var saglabāties arī .pēc tam, kad atgūts cilvēka izskats. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Huamai pieder gan parfimērijas veikals, gan kamieļi. Lai džiniem, tādiem kā mēs, būtu iespēja atkal labi smaržot.
Viņi iegāja veikalā, kur Huamai gaidīja, lai pārdotu tiem pudelīti savu labāko smaržu Onadžīstringas vēsma.
- Vai tu vēl aizvien domā, ka smaržas der tikai meitenēm? Nimrods iesmējās, paņemdams pudelīti no Huamai rokām.
- Manuprāt, jebkas ir labāk nekā smirdēt kā kamielim, Džons norūca, ierīvējot mazliet parfīma aiz ausīm un uz krūtīm. Pat smaržot kā meitenei.
- Paskat vien, Nimrods piezīmēja. Cik ļoti viņš izklausās pēc Grounina!
- Runājot par Grounina kungu, Filipa teica, kur viņš ir? Manuprāt, šorīt es viņu neredzēju.
- Vai viņš ar kaut ko ir neapmierināts? Džons jautāja.
- Nē, atbildēja Nimrods. Bet viņš ir ļoti tālu no tā, lai justos apmierināts. Grounins, nabadziņš, ienīst Ēģipti. Viņš labprātāk paliek savā istabā un skatās televīziju, lasa Daily Telegraph vai savu dzeju. Viņš nevar ciest karstumu, viņš nevar ciest ēdienu, viņš nevar ciest mušas, un viņš nevar ciest cilvēkus. Iespējams, jūs viņu tikpat kā neredzēsiet, līdz mums pienāks laiks doties atpakaļ uz Londonu.
- Nesaprotu, kāpēc jūs viņu atvedāt uz šejieni, Džons brīnījās.
- Tāpēc, manu mīļo māsasdēl, ka es varu iztikt bez glaimiem, bet nevaru izlīdzēties bez sulaiņa. Kas nospodrinās galda piederumus? Kas salocīs manu gultas veļu? Kas atnesīs man tēju un ielaidīs vannā ūdeni? Un galvenokārt kurš atvērtu parādes durvis un pateiktu, ka neesmu mājās visiem tiem, kas vēlas man pārdot ko tādu, ko nemaz negribu pirkt? Grounina kungs man nodrošina saskarsmi ar pasauli.
- Varbūt šovakar viņš varētu nākt mums līdzi, Filipa dzēlīgi ieteica. Ja nu kāds mēģinātu mums ko pārdot.
12. nodala kĀ radĀs dŽini
Tovakar, tieši pirms krēslas, Nimrods lika Krīmij am aizvest viņus visus četrus uz tuksnesi dienvidos no piramīdām dvīņu iniciācijas pārbaudījumam. Ierodoties vietā, kuru viņš tiem todien jau bija parādījis, Nimrods un Krīmijs atvēra bagāžnieku un izņēma paklāju, angļu valodas vārdnīcu, divus bloknotus un divus zīmuļus, pāri guļammaisu, sērkociņu kastīti un vecu bronzas eļļas lampu ar rokturi, kas bija veidots tā, lai izskatītos pēc veca, salīkuša vīra.
- Viss, kas jums vajadzīgs, Nimrods paziņoja.
- Bet nav nekā ēdama, Džons iebilda.
- Kas tas būtu par gavēni, ja mēs būtu atveduši ēdienu? Nimrods brīnījās.
- Vai jums nav lukturīša? Filipa pavaicāja, nopētījusi apkārtni un skopo aprīkojumu. Drīz būs pavisam tumšs, un neizskatās, ka tā lampa varētu apgaismot dzimšanas dienas torti.
Nimrods šausmās sarāvās. Tammuzs nenotiek ar lukturīti, viņš teica. Jūs neesat nekādi laupītāji, bet džini, turklāt no ļoti ievērojamas džinu cilts. Paturiet to prātā. Visa iniciācijas pārbaudījuma būtība ir tā, ka jūs pavadāt nakti tuksnesīgā vietā ar liesmiņu kompānijas pēc. Eļļas lampām mums ir īpaša nozīme. Viņš skaļi noklakšķināja mēli un pakratīja galvu. Lukturītis! Kā var ko tādu iedomāties?…
- Mēs neesam raduši pie tumsas, tas arī viss, Džons nervozi sacīja. Gaismas pārpilnība Ņujorkā nozīmē, ka tur nekad nav galīgi tumšs. Ne tā, kā satumst šeit, Ēģiptē.
- Tā ir bizantiešu lampa no 7. gadsimta pēc Kristus dzimšanas, Nimrods teica. Un varu galvot, ka tā būs pilnīgi atbilstoša jūsu vajadzībām.