- Kur tie ir? Filipa jautāja. Vai tu zini?
Zēns papurināja galvu.
- Kā tie tiek glabāti? seržants taujāja.
- Es nezinu.
- Vai ar tevi viss būs kārtībā, Bakšīš? Filija gribēja zināt. Kas par tevi rūpēsies? Vai mēs tev kaut kā nevaram palīdzēt?
- Man ir tante Aleksandrijā un tēvocis Heliopolē. Domāju, ka tagad viņi par mani gādās.
- Neaizmirsti, ka tev ir tēvocis Anglijā, seržants laipni sacīja. Kādreiz, kad būsi beidzis skolu, atbrauc apciemot mani, un es tev palīdzēšu, lai arī ko tu vēlētos darīt. Atsūtīšu tev savu adresi. Vai saprati?
- Jā. Paldies, ser.
Pēkšņi atskanēja balsis pa kāpnēm augšup nāca cilvēki. Nimrods piecēlās kājās. Baidos, ka mums jāiet. Lai tev labi veicas, manu zēn! Uz redzēšanos!
- Uz redzēšanos, ser!
- Džon? Filipa? Mēs dodamies prom.
Filipa piecēlās un pagriezās uz durvju pusi.
- Nē, seržants viņu apturēja. Tam vairs nav laika. Būs labāk, ja ceļosim kā debesu ķermeņi. Ātri. Turieties pie manām rokām.
Satvēruši policijas seržanta izstieptās rokas, viņi juta, ka atkal paceļas pie griestiem, tikai šoreiz ātrāk. Viņi pamanīja vien trīs policistus, kuri, atguvuši savu ķermeni, bija apmulsuši, kad atskārta, ka sadevušies rokās.
- Atpakaļ uz baznīcu, Nimroda gars nočukstēja, vezdams viņus atkal lejā pa kāpnēm.
- Ko tagad darīsim? Džons jautāja, kad viņi izlaidās no veikala un devās atpakaļ cauri ēnām pa bruģēto šķērsielu uz baznīcas pusi.
- Mums jāuzmeklē Ibliss un viņa ifrītu rokaspuiši, iekams tie atrod Ehnatona pazudušos džinus, Nimrods atbildēja. Lai to izdarītu, mums viņu vajadzēs izvest no ēnām atklātā vietā.
- Kā mēs to izdarīsim? Filipa vaicāja.
- Tas nebūs viegli. Un iespējams, ka bīstami.
Atguvuši savus ķermeņus savādajā, mazajā baznī-
ciņā, viņi gāja mazliet nedroši, runājot par dvīņiem, kas nebija raduši pāriet no gara atpakaļ ķermenī, pa tumšajām ielām, kur bija atstājuši kadilaku, un, atkal viņus ieraudzījis, Krīmijs uzzibsnīja mašīnas priekšējos lukturus, lai palīdzētu trijotnei atrast ceļu.
- Rītdienai jums abiem esmu sagatavojis svarīgu darbu, Nimrods dvīņiem paziņoja, kad viņi bija atgriezušies mājās Dārzu rajonā.
- Vai tam ir sakars ar Iblisa izvešanu atklātā vietā? Džons jautāja.
- Jā, Nimrods apstiprināja. Parādīšu jums, kas man prātā. Viņš uzveda dvīņus uz jumta un pāri aptumšotajam mauriņam ap savu māju norādīja uz Francijas vēstnieka rezidenci, kas atradās dārza sienas otrā pusē. Vēstnieka mītne bija spilgti apgaismota, sargi staigāja pa teritoriju, un gaisma dega četrstūrainā itāliešu stila tornī.
- Vai redzat to torni? viņš jautāja. Tā ir Francijas vēstnieka bibliotēka. Būdams uzcītīgs eģiptologs, viņš arī ir savā ziņā amatieris astronoms, un bibliotēkā atrodas ne vien milzīgs skaits grāmatu, bet arī spēcīgs teleskops. Ar to iespējams redzēt gandrīz visu, kas notiek šajā mājas un dārza pusē. Rīt es palūgšu Kērai de Lapēna kundzei, vai jūs abi varētu pavadīt dienu, aplūkojot grāmatas bibliotēkā.
- Ko? Džons novaidējās. Vai tiešām mums tas jādara? zēns žēlojās. Viņa allaž aizskar manus matus un saka, cik glīts es esot. Turklāt nesaprotu, kā vecu grāmatu lasīšana var sagūstīt Iblisu.
- Un ziniet, gluži bērni mēs vairs neesam, Filipa piebilda. Ja nebūtu mēs, jūs vēl aizvien būtu iesprostots tajā kapā.
- Par to es, protams, esmu ārkārtīgi pateicīgs, Nimrods atzina. Bet vai ļausiet man pabeigt?
Dvīņi pamāja ar galvu.
- No Kēras de Lapēna kundzes bibliotēkas jūs varēsiet novērot šo māju.
- Kāpēc? Džons jautāja.
- Tāpēc, manu mīļo, nepacietīgo māsasdēl, ka es gatavojos izlikt slazdu Iblisam un man ir nepieciešams, lai jūs abi iedarbinātu tā atsperi.
- Oho! Džons iesaucās.
- Kādu slazdu? Filipa prašņāja.
- Palaidīšu ziņu dažās vietās Kairā, kur reizēm redzēti ifrīti, piemēram, Ibisa kafejnīcā aiz Kairas Hiltona un, protams, Gropi restorānā un Jasmīna Alibhai vēderdeju klubā, ka esmu atradis šķirstu ar Ehnatona pazudušajiem džiniem. Ja veiksies, Ibliss ieradīsies šeit cerībā iegūt šķirstu ifrītu īpašumā. Māju viņš, protams, atradīs tukšu un izmantos mūsu prombūtni, lai to pārmeklētu. Vienā no istabām šai mājas pusē, kas būs redzama arī jums Kēras de Lapēna kundzes teleskopā, viņš atradīs 18. dinastijas koka šķirstu ar Amenofisa III vārdu, kurā būšu ielicis īpašu džinu slazdu. Tā, lai
vinu notvertu.
- Kur jūs dabūsiet tādu šķirstu? Filipa jautāja.
- Man tāds ir guļamistabā, Nimrods paskaidroja. Es to lietoju kā zāļu lādi. Protams, Ibliss nav stulbs un nešaubīgi sajustu, ja es vai Rakšasasa kungs būtu tiešā tuvumā. Tāpēc tas viņu tikai iedrošinās ielauzties mājā. Bet nedomāju, ka viņš atklās jūs abus blakus mājā. Tā kā vēl neesat pilnīgi izauguši, jūs neizstarojat tādu pašu auru kā es vai Rakšasasa kungs. Nimrods paraustīja plecus. Un tas lielos vilcienos ir viss. Tiklīdz redzēsiet, ka Ibliss ir notverts šķirstā, jūs varat piezvanīt man pa mobilo telefonu.
- Kur jūs būsiet? viņi Nimrodam jautāja.
- Dažas jūdzes no šejienes. Kolīdz zināšu, ka Ibliss ir šķirstā, es taisnā ceļā atgriezīšos mājās un pabeigšu viņa sagūstīšanas procesu. Krīmijs un Grounina kungs, protams, būs kopā ar mani. Nav nepieciešams kādam no viņiem nevajadzīgi riskēt. Tik labus kalpotājus kā Grounins un Krīmijs ir grūti atrast.
Filipa aizdomīgi samiedza acis. Nimroda plānā bija kas tāds, kam viņa neticēja. Vai esat drošs, ka negribat mūs gluži vienkārši dabūt pie malas? viņa jautāja Nimrodam. Tā, lai jūs varat iet un darīt kaut ko bīstamāku kur citur?
- Kā jūs labi zināt, Nimrods teica, Ķēra de Lapēna kundze jums ir ļoti pieķērusies, tāpēc viņai nebūs iebildumu, ka jūs skatāties viņas vīra teleskopā, diezin vai viņa būtu tik viesmīlīga un iecietīga, ja viņas bibliotēku lūgtu lietot es, Krīmijs vai Grounina kungs. Nē, es nemēģinu jūs vienkārši dabūt pie malas. Jūs sapratīsiet, ja kārtīgi padomāsiet, ka viss šis plāns ir atkarīgs no jums, mani mīļie bērni.
- Labi, viņa piekrita. Mēs darīsim visu, ko jūs liksiet.
- Tā varētu būt jauka pārmaiņa, Nimrods sacīja.
19. nodaļa ČŪskas UN KĀPNES
Nākamajā rītā pamodušies, viņi atklāja, ka visi ēģiptiešu laikraksti publicējuši aprakstus par sensacionālu ielaušanos Kairas muzejā iepriekšējā naktī. Ignorējot jaunā valdnieka Tutanhamona pasakainās zelta bagātības, zagļi pievērsušies citām muzeja istabām, kur izstādītas mazāk vērtīgas 18. dinastijas senlietas. Vēl dīvaināks laikrakstiem un policijai šis noziegums šķita tāpēc, ka neviena no senlietām nebija nozagta, tikai izņemtas no vitrīnām: kāds valdnieka scepteris bija salauzts, dažas statuetes saplēstas, un vairākas aizvākotas krūkas, kurās atradās iebalzamēto ēģiptiešu mūmiju iekšējie orgāni, bija sabojātas, tās atverot.
- Vai jums liekas, ka to izdarījuši ifrīti? Džons jautāja.
- Par to nav šaubu, Nimrods atbildēja. 18. dinastijas laiks nepārprotami ir īstais periods Ehnatona senlietām. Man jāatzīst, ka tas viss ļoti labi sader ar mūsu plānu.
- Jūs nedomājat, ka viņi atrada to, ko meklēja? Džons noprasīja.
Filipa noraidoši papurināja galvu. Pēc avīzē rakstītā, viņa teica, zagļi iegāja muzejā ap deviņiem.