Un vai tā bija viņas iedoma vai saite tiešām šķita gandrīz kā dzīva?
Filipa samirkšķināja un izberzēja acis un tad mēģināja tuvāk apskatīt saiti ap galvu, nemodinot Kēras de Lapēna kundzes aizdomas, ka viņa un viņas lente tagad ir ziņkārības objekts. Nevērīgi, rokas salikusi aiz muguras, Filipa izlīkumoja līdz galdam blakus teleskopam, kur bija izstādīti skarabeji, un paņēma vienu rokā.
- Kāpēc ēģiptieši uzskatīja šīs vaboles par tik interesantām, lai vēlētos veidot to modeļus? Džons jautāja, ātri ieskatījies teleskopā un tad atgriezies pie skarabejiem, tai pašā laikā palaikam uzmetot drūmu skatienu māsai.
- Kāpēc? Ķēra de Lapēna paņēma lielisku eksemplāru savā kaulainajā rokā. Es jums pateikšu, kāpēc. Eksistē daudz skarabeju vaboļu sugu. Un dažas no tām ir mēslvaboles.
-Vai tas nozīmē to, ko tas, manuprāt, nozīmē? Džons jautāja. Viņš atskatījās, atskārtis, ka kāds ieslēdzis datoru.
Ķēra de Lapēna kundze iesmējās savus pīkstošos rotaļlietas smieklus. Jā, viņa apliecināja. Tās savāc aitu vai kamieļu mēslus, saveļ tos aptuveni tenisa bumbiņas lielumā un tad aizveļ to uz savām pazemes mājām, kur mātīte uz bumbiņas uzdēj oliņas. Kad izšķiļas kāpuri, tie ēd mēslus.
- Ejiet nu galīgi! Džons iesaucās. Ievērojis Kēras de Lapēna kundzes neizpratnes pilno skatienu, viņš piebilda, it kā paskaidrojot: Jūs jokojat.
- Nē, Ķēra de Lapēna kundze smējās. Es nejokoju. Viņa piegāja pie datora un izslēdza to. Vai tu to ieslēdzi? Viņa zēnam jautāja.
Džons bija pārāk šokēts par mēslvaboli, lai atbildētu.
- Tās ēd kamieļu mēslus? viņš pārjautāja. Nesaprotu, vai tur kaut mazliet ir kas svēts. Un tas diezin vai ir īstais dzīvnieks, ko es izmantotu par iedvesmu ornamentam. Viņš stīvi pasmaidīja kā mironis un vēlreiz aši paskatījās teleskopā uz Nimroda viesistabu, kur vēl aizvien nekas nenotika. Šis uzdevums izrādījās daudz grūtāks, nekā viņš bija paredzējis, jo Ķēra de Lapēna kundze rādīja savus draņķa skarabejus, bužināja viņam matus un nepārtraukti tarkšķēja.
- Tieši otrādi, Ķēra de Lapēna kundze iebilda. Tas ir ļoti ievērojams mazs dzīvnieciņš. Ēģiptieši ticēja, ka skarabeja vabole simbolizē viņu Saules dievu Ra. Ra bija ēģiptiešu dievs, kas ripināja sauli pāri debesīm un katru vakaru to apraka. Gluži kā skarabejs. Ēģiptieši domāja, ka akmenī kaltās vaboles piešķir to īpašniekam tādas pašas īpašības kā skarabejam.
- Ko? Džons sarauca pieri. Jūs gribat teikt, ēst mēslus?
Ķēra de Lapēna kundze skaļi novaimanājās. Džon, viņa teica. Neesi muļķīgs. Nē, ēģiptieši apbrīnoja vaboles neatlaidību velt mēslu bumbiņu, tāpat kā tās ekoloģisko lietderību. Tas ir jaunas dzīves simbols. Arī augšāmcelšanās, jo vabole izlien no zemes.
Filipa nometa skarabeju, ko viņa turēja rokā, uz paklāja blakus Kēras de Lapēna kundzes kājām, it kā dzirdētais viņu būtu satriecis, bet viņa tā rīkojās ar nolūku. Piedodiet, meitene teica.
- Tas nekas, Ķēra de Lapēna kundze mierināja, noliekdamās, lai paceltu skarabeju. Tās ir pagatavotas ļoti stipri. Pat pēc vairākiem tūkstošiem gadu tās nav iespējams saplēst.
Kad Ķēra de Lapēna kundze noliecās, lai paceltu no paklāja zaļā akmens skarabeju, Filipa izmantoja iespēju noliekties pār francūzietes galvu un ciešāk nopētīt viņas melni zeltaino saiti ap galvu; viņai kļuva skaidrs, ka vismaz uz īsu brīdi saite bija mazliet uztūkuši un tad atkal sarāvusies, it kā tā Filipa nevarēja atrast citu izskaidrojumu būtu piepildījusies ar gaisu. Un, kamēr Filipai sāka rasties aizdomas, ka saite Ķēra de Lapēna kundzei ap galvu bija ieelpojusi un izelpojusi, viņa atcerējās, kāpēc tā viņai šķita pazīstama. Saite ap galvu, uz kuru viņa skatījās, bija gandrīz identiska tai, ko viņa bija redzējusi Ehnatonam attēlā uz sienas kapā. Gandrīz identiska, vienīgi šai zeltīti melnajai čūskai ja tā tiešām bija čūska nevarēja redzēt iz slietu galvu.
Džons neko nebija pamanījis. Viņš bija pārāk aizņemts, lai izmantotu iespēju un atkal ieskatītos teleskopā, kad Ķēra de Lapēna kundze noliecās pacelt skarabeju, tāpēc matu saitei ap galvu nepievērsa uzmanību. Filipa nolēma, ka jāmēģina kaut kā noskaidrot, vai saite īstenībā bija vai nebija dzīva čūska. Ko čūskas ēd? viņa sev jautāja. Mazus grauzējus? Diez vai jebkura sevi cienoša čūska, pat tāda, kas izvēlējusies dzīvot, aptīta ap Francijas vēstnieka sievas stulbo galvu, tāpat vien laistu garām maltīti, teiksim, peli? Filipa sāka ļoti cieši koncentrēties, daudz ciešāk un ilgāk nekā parasti, kā tas, iespējams, atbilda dzīvas būtnes radīšanai tam, ko viņa nekad iepriekš nebija darījusi. Beidzot, kad koncentrēšanās šķita pilnīga, viņa izteica fokusa vārdu, cik skaļi vien uzdrīkstējās.
- FABULONGOŠŪGAUŽIBRĪNUMPIPIKALS.
- Vai tu kaut ko teici, mana mīļā? Ķēra de Lapēna kundze pajautāja.
- Es teicu: "Paldies un kolosāli, ka parādījāt mums tādu lielisku kolekciju," atbildēja Filipa, mēģinādama neskatīties uz mazo lauku pelīti, kurai viņa bija likusi parādīties blondo matu siena gubā uz Kēras de Lapēna kundzes galvas.
Filipai ne visai patika peles, bet, redzot šo grauzēju Kēras de Lapēna kundzes matos, viņa apjauta, ka doma par peli nemaz nebija tik jauka kā mazais, mīlīgais dzīvnieciņš, kas jau pētīja apkārtni; un meitene cerēja, ka viņas aizdomas par zeltīti melno saiti ap galvu varētu izrādīties nepareizas kaut vai peles dēļ. Bet, kamēr viņa vēroja, saite uz Kēras de Lapēna kundzes galvas sāka griezties kā vāciņš, kad to atskrūvē no pudeles kakliņa, un tas, kas reiz bija licies zīds vai satīns, skaidri atklājās kā mirdzoša čūskas āda.
Filipa juta, ka viņai asinis sastingst, un meitene iespēra Džonam pa kāju, kad ļoti lielas Ēģiptes kobras plakanā, draudīgā galva parādījās no Kēras de Lapēna kundzes cirtu vidus un, mēlei šaudoties, hipnotiski skatījās uz peli. Džons aizvainojumā pavērās apkārt, bet tad, uztvēris māsas skatienu, palūkojās augšup uz Kēras de Lapēna kundzes matiem. Tieši tajā brīdī pele, nojauzdama briesmas, paraudzījās pāri čūskas ķermeņa malai, apsvērdama lēciena augstumu, lai tiktu no francūzietes galvas līdz grīdai. Par vēlu! Nākamajā mirklī čūska metās uz priekšu pātagas ātrumā, un pāris sekunžu laikā nabaga pele bija norīta dzīva.
20. nodala iesprostoti pudelĒ
- Satriecoši, Džons noelsās, kad čūska aizvēra muti un sāka rīt peli, varēja redzēt, kā tā virzījās lejā pa čūskas garo ķermeni.
- Man tas nepatīk, Filipa nočukstēja. Domāju, ka mums vajadzētu iet.
- Laikam tev taisnība, Džons piekrita, gluži nevērīgi pagrūzdams projām teleskopa stobru, it kā viņam nebūtu nekāda darīšana par Kēras de Lapēna kundzes matu sasuku, un, pieklājīgi smaidīdams, nokāpa lejā un virzījās uz durvju pusi.
- Jūs nevarat iet projām, Ķēra de Lapēna kundze protestēja, acīmredzot nenojauzdama, kas notiek viņai uz galvas. Jūs tikai nupat esat ieradušies. Tad viņa viegli noraustījās, it kā viņai iekšā būtu plīsusi kāda atspere. Jūs tikai nupat esat ieradušies. Jūs tikai nupat esat ieradušies. Šķita, ka Ķēra de Lapēna kundze atskaņotu ierakstu uz lentes cilpas. Jūs tikai nupat esat ieradušies. Jūs tikai nupat esat ieradušies.
Un tad viņas skatiens kļuva stiklains un tukšs; mute pavērās, laukā izkrita liekie zobi, un galva noslīga uz pleca, it kā kāds viņai pakausī būtu izslēdzis enerģijas piegādi.