Bet dvīņi vēl joprojām izskatījās mazliet sapīkuši.
- Atvainojos, ka man nācās jūs abus krāpt, Nimrods sacīja, bet, atklāti sakot, citas izejas nebija. Jūs vispār nebūtu nākuši šurp, ja domātu, ka tiekat izslēgti no īstās darbības. Un es nevarēju atklāt, ka esat daļa no mana džina slazda, neriskējot, ka jūs visu neizpaudīsiet. Lūdzu, sakiet, ka jūs man piedodat.
- Labi, viss kārtībā, viņi teica.
-Vai mums nevajadzētu izpildīt jums trīs vēlēšanās? jautāja Džons. Pēc Bagdādes likumiem.
- Nevajag. 18. paragrāfs. Asinsradniecība. Mēs esam radinieki, tāpēc nav nekādas vajadzības.
Nimrods laimīgs smēķēja savu cigāru un izpūta dūmu riņķi saslējušās kobras apveidā.
- Bet kā jūs zinājāt, ka Ibliss pārņēmis savā varā Ķēra de Lapēna kundzi? Filipa jautāja.
- Protams, pēc matu saites ap galvu. Tā ir tāda pati, kāda ir Ehnatonam kapu sienas attēlā. Tas bija viens iemesls.
- Un otrs?
- Kas tāds, ko tu pati man pateici, Filipa.
- Un tas bija?
- Patiesības vārds, ko tu dzirdēji, kad liesmas aprija skorpionu, kuru Ibliss lietoja, lai saistītu mani pie Ehnatona kapa.
- Rabat?
- Pareizi. Tikai vārds, kuru tu dzirdēji, nebija Rabat, bet kas ļoti līdzīgs. Precīzāk sakot, Rabbit trusis.
- Rabbit\ Džons iesaucās. Protams! Franču valodā lapin nozīmē trusis.
- Tieši tā, Nimrods apstiprināja. Pat būdams gudrs, Ibliss ir slinks džins. Es cerēju, ka viņš varētu iedot Huseinam Husautam saistības vārdu, kas mani uzvedinātu uz pēdām, kas un kāda vieta viņam padomā. Pat tad man vajadzēja kādu laiku, lai sasaistītu trusi ar lapin.
- Bet kā ar pārējiem ifrītiem? Džons jautāja. Ar Pelisu, pēdu laizītāju? Un citiem?
- Ā, tagad viņi neko neuzdrīkstēsies. Ne tagad, kad viņu cilts vadonis Ibliss ir novākts no ceļa. Viņi ir pārāk gļēvi. Nimrods pacēlās uz papēžiem un izpūta griestu virzienā milzīgu dūmu stabu, izveidojot Cērčila "V", kas nozīmēja uzvaru. Man trūkst vārdu, lai jums izteiktu, cik brīnišķīgi ir tas, ko esam paveikuši. Iespējams, neesam atraduši Ehnatona pazudušos džinus, bet esam izdarījuši nākamo labāko darbu. Mēs esam novērsuši to, ka ifrīti viņus atrastu.
- Faktiski, Filipa ierunājās, man ir teorija, kur mēs tos varētu meklēt. Pazudušos Ehnatona džinus.
Pelni nokrita no Nimroda cigāra, kamēr viņš ar zināmu pārsteigumu cieši uzlūkoja Filipu. Tev ir teorija?
- Jā. Filipa nometās ceļos blakus neērtajam, modernajam krēslam un, pacēlusi grāmatu par Ehnatonu, ko Ķēra de Lapēna kundze bija lasījusi, viņa izņēma izplēstu lapu, kas bija lietota kā grāmatzīme, un pasniedza to Nimrodam.
Nimrods un Džons nopētīja lapu, uz kuras bija četri krāsaini attēli. Katrā bija redzams viens un tas pats dīvaina izskata priekšmets. Tas bija aptuveni divas pēdas augsts, veidots kā mazs spieķis ar lielu rombveida augšdaļu, kas bija trīs vai četras collas bieza un sešas vai septiņas collas gara.
- Tie ir Sehmetas scepteri, viņa teica. Karaliskie scepteri, ko lietoja ēģiptiešu faraoni un augstākās amatpersonas kā varas zīmi, un pie kapiem deva mājienu par ziedojumiem, kam jāpiešķir spēks mirušās personas ka. Viņa paraustīja plecus. Kopš ierados Ēģiptē, esmu lasījusi daudz.
Nimrods laipni uzsmaidīja Filipai. Bet es nesaprotu, kā tie varētu palīdzēt mums atrast pazudušos džinus.
- Kāds šajā grāmatā ir apvilcis cita karaliskā sceptera attēlu, Filipa paskaidroja. Uz brīdi iedomājoties, ka Ibliss vai Ķēra de Lapēna kundze viņa ietekmē apvilka šo scepteri, tas varētu norādīt uz Iblisa interesi par karaliskajiem scepteriem.
- Stāsti tālāk, Nimrods mudināja.
- Pirmkārt, Filipa turpināja, te ir šis. Laikraksta ziņojumā par ielaušanos Kairas muzejā bija teikts, ka tikuši salauzti vairāki karaliskie scepteri.
- Jā, bija, Nimrods domīgi apliecināja. Bet bija arī vairākas aizvākotas kanopes, kuras bija atvērtas. Ēģiptiešu krūkas iekšējo orgānu uzglabāšanai.
- Pieņemsim, ka tā bija tikai maldināšana laikrakstiem un izdomāta, lai novirzītu mūs no ceļa. Pieņemsim, ka īstenībā viņi gribēja tikai scepterus.
- Labi, Nimrods sacīja. Pieņemsim, ka tā. Kāpēc gan kādam būtu jālauž Sehmetas scepteris?
- Kad mēs bijām Ehnatona kapā, Filipa teica, attēls uz sienas rādīja faraonu, kas tur karalisko scepteri augstu virs septiņdesmit džinu galvām. Vai atceraties, kā saules stari šķita starojam no sceptera augšējās, biezākās daļas un pieskārāmies katram džinam?
- Jā, atceros, Nimrods atbildēja.
- Nu tad te ir trešā manas teorijas daļa. Tas bija kaut kas, ko Ibliss teica, kad ieslodzīja mūs brendija karafē. Viņš teica, ka mums esot paveicies, ka tā nav viņa pildspalva vai dobais indes kambaris viņa spieķī. Un tas lika man domāt. Ja nu sceptera biezā daļa arī bija tukša? Vai tā nebūtu laba vieta, kur uzglabāt septiņdesmit džinus, no kuriem cēlās jūsu spēks? Nevis kādā traukā vai pudelē, bet jūsu scepterī, pašā jūsu varas simbolā. Es esmu bijusi tikai brendija pudelē. Bet mani satriec, ka tajā viegli varētu ievietot septiņdesmit džinus. Un, ja tā, tad kāpēc ne sceptera augšdaļā, kuru klāj hieroglifi?
- Sehmetas scepteris ir saistīts ar Ozīrisu, Nimrods paskaidroja. Ozīriss reizēm tika dēvēts par Lielo Sehmetu. Sehmeta nozīmē "spēks" vai "vara". Bet tev ir taisnība, Filipa. Tā kā džini bija Ehnatona spēka un varas avots, tā būtu īsti piemērota vieta, kur turēt šos septiņdesmit džinus. Nimrods ielūkojās scepteru attēlos ciešāk. Neredzu iemeslu, kāpēc lai viņiem visiem tur iekšā nebūtu vietas, ja augšgals ir dobs, kā tu teici. Tajā pat varētu būt paslēpta slepena pudele. Jā, zvēru pie savas lampas, tā ir spoža teorija.
- Bet kā Ehnatons ieguva varu pār tik daudziem džiniem? Filipa jautāja. Mēs vēl aizvien to nezinām.
- Domāju, ka zinām gan, Džons iebilda. Tagad, kad esam redzējuši, kā Ibliss pārņēma savā varā Ķēra de Lapēna kundzi. Es varu saderēt uz jebko, ka pirms četrtūkstoš gadiem ifrīti turēja savā varā Ehnatonu tāpat kā Ibliss turēja savā varā Ķēra de Lapēna kundzi.
Ka viens no viņiem bija pieņēmis īstas čūskas apveidu faraona galvas sasukā.
- Jā, Nimrods piekrita. Nemaz nav slikti, Džon. Viņš piegāja pie galdiņa un pacēla telefona klausuli.
- Kam jūs zvanāt? Džons pavaicāja.
- Policijai, Nimrods atbildēja. Gribu pajautāt par ielaušanos muzejā.
Nimrods vairākas minūtes runāja arābiski un, kad nolika klausuli, izskatījās ļoti satraukts. Scepteri nebija pāršķelti uz pusēm, viņš teica. Sabojāta bija augšējā daļa ar kartušu. Faktiski sadauzīta, it kā kāds būtu mēģinājis atklāt, vai tā nav doba.
Viņš ātri piegāja pie durvīm.
- Uz kurieni jūs ejat? Filipa jautāja.
- Uz mājām. Mums tas jāpastāsta Rakšasasa kungam. Nekavējoties.
- Un kā ar viņu? Filipa norādīja uz Ķēra de Lapēna kundzi, kura vēl aizvien gulēja uz dīvāna. Vai viņai nekas nekaitēs?
- Ar viņu viss būs kārtībā, kad būs kādu laiciņu pagulējusi, Nimrods sacīja. Manuprāt, viņa no tā diez ko daudz neatcerēsies, kad pamodīsies. Varbūt arī atcerēsies. Tā vai citādi, viņa ir francūziete. Kad kundze pamodīsies, viņa varbūt nodomās, ka brokastīs iedzērusi par daudz vīna.
Nimroda mājā Grounins atnesa uz bibliotēku bronzas lampu, kurā atradās Rakšasasa kungs, un spēcīgi to paberzēja, lai izsauktu veco džinu. Rakšasasa kungs pacietīgi noklausījās, ko Nimrods viņam stāstīja, un tad pamāja ar galvu. Es neredzu citu iespējamu izskaidrojumu, viņš piekrita. Tava māsasmeita ir jāuzslavē par atjautību.