- Bīstama? Kā tā?
- Tagad, kad mēs zinām, ka šajā Sehmetas scepterī tiešām atrodas Ehnatona pazudušie džini, tad džina spēka lietošana tik tuvu tam var izrādīties bīstama mums pašiem. Un tātad, kamēr mēs drīkstam ienākt BM, lietojot džina spēku, tad ielauzties šajā vitrīnā, manuprāt, ir labāk, izmantojot vienkāršākas metodes. Viņš pasmaidīja. Laušanu un ieiešanu.
- Piemēram? Filipa jautāja.
Nimrods izmēģinot piesita pa vitrīnas stiklu. Ar lodlampas palīdzību, viņš teica. Tā īstenībā ir plastmasa. Tas nozīmē: ja to nevarētu sasist, karstumā tā izkustu kā sviests.
- Lieliski, Filipa uzslavēja. Vai mēs varam uzvilkt melnus svīterus ar uzlokāmu apkakli? Tā kā filmās, kad notiek bruņota aplaupīšana?
Nimrods saviebās. Mūsu nodoms nav, kā tu saki, veikt bruņotu laupīšanu BM.
- Bet mēs plānojam nelikumīgu ielaušanos, Džons minēja.
Nimrods samulsis paskatījās uz dažiem japāņu tūristiem, kas fotografēja cits citu, sēžot blakus kādai no mūmijām, un novērsās no Sehmetas sceptera.
- Vai nevari runāt mazliet skaļāk? viņš nošņācās uz Džonu. Manuprāt, tie japāņu tūristi diez vai tevi dzirdēja.
Nimrods aplaida acis 65. istabai, it kā kaut ko meklēdams.
Džons sekoja viņa skatienam. Ko jūs meklējat? viņš jautāja.
- Labu vietu, kur paslēpties, kad mēs vēlāk atgriezīsimies, Nimrods paskaidroja.
- Vai kamerā mūs neredzēs?
- Nē, jo mēs būsim tādā kā traukā.
Džons pamāja ar galvu. Pēkšņi kāds no japāņu tūristiem no mugursomas izņēma kokakolas pudeli un sāka dzert. Varbūt kolas pudelē, viņš teica.
- Jā, Nimrods piekrita. To neviens nepamanītu.
Džons šķērsoja istabu un noliecās, it kā lai aplūkotu vienu no mūmijām, vienīgi viņa acis bija pievērstas spraugai starp vitrīnas apakšu un paklāja klāto grīdu. Grounina kungs varētu nolikt kolas pudeli, kurā atrastos mēs, zem kāda mūmiju eksponāta, viņš ieminējās.
- Jā, Nimrods domīgi apstiprināja. Tas varētu būt iespējams. Viņš novilka ar pirkstu gar vitrīnas malu un nopētīja sakrājušos putekļus. Spriežot pēc netīrības, ņemos apgalvot, ka varētu paiet vairākas dienas, iekams kāda no apkopējām to atrastu.
Nimrods izslējās un domīgi berzēja zodu, apsvērdams Džona plānu. Jā, viņš teica. Mēs atgriezīsimies šeit pudelē īsi pirms pulksten pieciem, kad BM tiek slēgts. Grounina kungs noliks pudeli zem šī nabaga puiša, un vēlāk, kad iestāsies tumsa, mēs izlīdīsim laukā un ķersimies pie darba.
Džons lasīja eksponāta zīmīti pie vitrīnas. Nezināms augsta ranga ēģiptietis, 19. dinastija. Viņš pakratīja galvu. Šķiet visai dīvaini, ja beigas ir tādas. Stikla vitrīnā, muzejā. Nedomāju, ka es vēlētos, lai tā notiek ar mani. Nabaga cilvēkam nav pat vārda. Tāpat arī tam blakus. Tiešām skumji.
- Manuprāt, tas ir rupji, Filipa sacīja. Visiem šiem cilvēkiem bija katram sava dzīve. Draugi, vecāki, bērni. Iespējams, viņi bija tādi paši kā mēs. Ne jau tieši tādi, bet jūs saprotat, ko es ar to gribu teikt. Pret kaut ko tādu vajadzētu būt likumam.
- Domāju, ka kādudien tāds būs, ja vēl nav, Nimrods piezīmēja. Šķiet, Lielbritānijā ir likumi pret visu, izņemot neizglītotību un stulbumu. Bet patlaban manu prātu vairāk nodarbina pazudušie džini, nevis šā vecā kaulu maisa cilvēktiesības. Turklāt pēc 5000 gadiem, manuprāt, neviens vairs sevišķi neraizējas par savām beigām. Es pats esmu iztēlojies, kā mani apglabā jūrā un apēd zivis. Tas man liekas diezgan godīgi, ņemot vērā to zivju daudzumu, ko ar baudu esmu notiesājis. Starp citu, tas man atgādina, ka ir laiks pusdienām.
Pēc maltītes restorānā "Efeja", kur Nimrods bija labi pazīstams, iebaudījuši Kornvolas krabi un Duvras jūrasmēli, viņi vietējā saimniecības preču veikalā "Septiņas ciparnīcas" nopirka lodlampu un pārbaudīja to ziemas dārzā savas mājas nostūrī. Izņemot briesmīgu degošas plastmasas smaku, eksperiments noritēja labi, un Nimrodam vajadzēja mazāk par piecpadsmit minūtēm, lai izkausētu pusdienu šķīvja lieluma caurumu vienā no rūtīm.
- Ceru, ka apsardzes darbiniekiem nav pārāk smalka oža, Filipa teica. Tas smird.
Ap pulksten trijiem Džons izdzēra pudeli kokakolas, kuru Grounins pēc tam rūpīgi izmazgāja; un, kad dvīņi bija saģērbušies, kā viņiem šķita, atbilstoši laupīšanai (svīteros ar augstu apkakli, melni krāsotu seju un mugursomām), Nimrods, kurš viņu nekrietnajam pasākumam par godu atļāvās vienīgi uzvilkt tumšāku uzvalku un uzlikt melnu platmali, pārvietoja visus trīs tukšajā pudelē.
- Lūdzu, viņš teica, pasniegdams katram ogles tableti. Labāk ieņemiet tās. Mēs šeit varētu notupēt vairākas stundas. Viņš pasmaidīja. Protams, relatīvi runājot.
- Tas man no džinu būšanas patīk vismazāk, Filipa atzinās, nepacietīgi staigādama pa pudeles perimetru.
- Gan jau pie tā pieradīsiet, Nimrods mierināja. Vai esat ceļojuši ar lidmašīnu ekonomiskajā klasē? Vai ar Londonas metro? Ja gribat zināt, tad kolas pudeles iekšpuse ir daudz piemērotāka. Turklāt vēl neesmu pabeidzis to ērti iekārtot. Mums vajadzīgas sēdvietas.
Nimrods izmantoja savu spēku, lai radītu trīs milzīgus ādas guļamkrēslus ar drošības jostām. Es allaž lietoju šo modeli, viņš teica. Tie ir tādi paši sēdekļi kā British Airways pirmajā klasē. Ļoti noderīgi ceļošanai. Sajutis, ka pudele sāk kustēties, viņš piebilda: Katram gadījumam labāk piesprādzējieties. No savas pieredzes zinu, ka Grounina kungs var būt mazliet nevērīgs, kad rīkojas ar džinu pudeli. Iemesls, protams, ir tas, ka viņš pats nekad tādā nav bijis iekšā.
Džons un Filipa skaļi iekliedzās, jo pēkšņi pudele sāka šūpoties kā zvans.
- Viņš iet uz mašīnu, Nimrods iesmējās. Nelaime, ka viņam ir viena roka. Viņš turpinās pudeli šūpot.
- Manuprāt, jums vajadzētu likt viņam nojaust, kāda sajūta ir te iekšā, Džons ieteica. Lai uz priekšdienām viņš būtu uzmanīgāks.
- Ak nē, tas nav iespējams, Nimrods atbildēja. Pasaulīgiem cilvēkiem gluži vienkārši nav tādas pieredzes. Varbūt neesat vēl ievērojuši, bet džinam īpaši nav nepieciešams elpot, kad viņš vai viņa atrodas pudelē vai lampā. Kad džini ir nemateriālā stāvoklī, tie ilgu laiku var izdzīvot praktiski bez gaisa. Tas mazliet atgādina palēninātu animācijas filmu. Bet pasaulīgie cilvēki, saprotiet, nomirst ne tikai no vajadzības ieelpot, bet vienlīdz arī no lielas nepieciešamības izelpot. Viņus nogalina nevis skābekļa trūkums, bet ogļskābā gāze. Labāk nekad neļaujieties vilinājumam ievietot cilvēku pudelē. Tāpēc tos, kas mūs traucē, mēs pārvēršam par dzīvniekiem. Lai viņi varētu elpot.
- Starp citu, Filipa iejautājās. Kas notika ar pudeli, kurā atradās Ibliss?
- Viņš ir mana ledusskapja saldētavā, Nimrods atbildēja. Manā Kairas mājā. Tas nāks viņam pašam par labu. Redziet, džini ir mazliet līdzīgi ķirzakām.
Aukstumā tie kļūst rāmi.
. Saldējamā kastē? Filipa atkārtoja. Vai tas nav nežēlīgi?
- Vai tad tu esi aizmirsusi? Džons iesaucās. To pašu viņš bija gatavs darīt ar mums. Varbūt vēl ļaunāk.
- Tavam brālim ir taisnība, Filipa, Nimrods piekrita. Pārāk nežēlo Iblisu. Viņš ir diezgan nejauks radījums.
Lielais sals neļaus viņam iekarst dusmās. Ja kāds nejauši atvērtu pudelīti, viņš uzreiz nespētu iznīcināt visu sev apkārt. Ifrīti ir bēdīgi slaveni ar savu nesavaldību, par savos labākajos gados. Vai esat dzirdējuši par Sanfrancisko lielo ugunsgrēku 1906. gadā, kas sākās pēc zemestrīces? Vainīgs bija Ibliss. Iegaumējiet, tas nav nekas salīdzinājumā ar to, ko Iblisa tēvs, Ibliss vecākais, izdarīja 1883. gadā. Viņš iznīcināja veselu salu netālu no Indonēzijas. To sauca Krakatau. Sprādziens bija tik skaļš, ka to varēja dzirdēt 3000 jūdžu apkārtnē; pelni pārklāja Singapūru, kas atrodas vairāk nekā 500 jūdžu uz ziemeļiem no Krakatau, un eksplozija radīja vairāk nekā simt pēdu augstu cunami vilni. Vismaz 36 000 cilvēku gāja bojā. Nimrods papurināja galvu. Nē, tik tiešām. Jūs nevēlētos atrasties ifrītu tuvumā, kad tie izkļuvuši no ilga ieslodzījuma.