Kad Galibi atrada kārbu un mazo kristāla pudelīti, • viņš nevienam par to neteica. Tam bija savi iemesli: pirmkārt, viņš baidījās, ka kāds tos viņam varētu nozagt. Kārba un kristāla pudelīte bija tik skaisti, it īpaši pudelīte. Kad viņš to turēja pret sauli, gaisma apspīdēja garo, cilindrisko kakliņu, atgādinot kādu no raķetēm, kas laiku pa laikam pacēlās no netālā kosmosa centra Kurū. Jebkurš no Galibi draugiem būtu apskaudis viņu par tādu pudelīti. Bet vēl viens, daudz svarīgāks iemesls, kāpēc viņš nevienam par to nestāstīja, bija tas, ka kristāla pudelītē bija balss, balss, kas ar viņu runāja, un Galibi raizējās, vai viņa draugi neteiks, ka viņš ir traks, un varbūt viņam vajadzēs pamest darbu. Kā gan viņš varētu izskaidrot balsi kristāla pudelītē?
Franču Gviāna atrodas Dienvidamerikā, un Galibi, kas neprata lasīt un nekad nebija gājis skolā, neko nebija dzirdējis ne par džiniem, ne par tradīciju, sakarā ar kuru džins var izpildīt trīs vēlēšanās tam, kurš atbrīvo viņu no lampas vai pudeles. Tāpēc zēns vairāk sliecās domāt, ka viņš jūk prātā, nevis ticēja, ka sīkā balstiņa pieder kādam, kas varētu, kā solīja, viņam izdarīt ļoti labu pakalpojumu. Vai pat trīs ļoti labus pakalpojumus.
Galibi domāja tā: ja viņš tiešām nezaudē prātu, tad varbūt tas ir Kajeri. Kajeri bija bīstams dēmons, kas
nereti uzradās tur, kur bija daudz skudru, un atkritumu izgāztuvē to bija miljoniem.
Tā bija problēma, ar kuru saskārās Ibliss no ifrītu cilts, jo pudelītē ieslodzītais džins bija viņš: kā pārliecināt zēnu,, kam nebija nekādu zināšanu par Arābu naktīm vai Aladinu, vai tiem nevērtīgajiem Tuvo Austrumu stāstiem, ka džini kādam var izdarīt pakalpojumu. Vai pat trīs.
- Tu noteikti zini stāstu par lampas džinu, Ibliss teica. Tu noteikti esi to redzējis kino vai televīzijā.
Ibliss gandrīz nokoda sev mēli, pieminēdams televīziju. To viņš nevarēja ciest vairāk par visu. Viņš būtu gribējis iznīcināt visus televizorus uz planētas. Tomēr viņam nācās samierināties tikai ar to, ka viņš reizēm bojāja televīzijas signālus un traucēja uztvert programmas, kuras laicīgajiem likās neizprotami svarīgas. Ja bija kāds iemesls, ka laicīgie ir tik atbilstoši nosaukti, tad tā bija viņu mīlestība uz televīziju.
- Man nav televizora, Galibi teica Iblisam. Un es neesmu dzirdējis ne par Aladinu, ne par lampas džinu, par kuriem tu runā.
Ibliss atkal iekoda mēlē. Tā bija viņa veiksme, ka viņu atrada neizglītots zēns, kas nekad pat nebija dzirdējis par džiniem. Tas tomēr bija labāk nekā atmiņas par iepriekšējo laicīgo, kam piederēja pudelīte. Tas bija kāds kretīns vārdā Buls Haksters, kam Aješa bija samaksājusi 10 miljonus dolāru, lai novietotu viņu Wolfhound raķetē, kas devās uz Veneru. Ibliss bija domājis, ka viņam paveicies, kad Haksters paņēma Aješas naudu un nevis novietoja kārbu raķetē, bet gan paturēja savas mašīnas bagāžniekā. Ibliss bija domājis, ka Haksters tā dara, jo bija atklājis, ka kārbā atrodas varens džins, un gribēja saņemt parastās trīs vēlēšanās. Bet, kā izrādījās, Haksters nemaz nenojauta, ka kārbā atrodas džins, un nebija izrādījis nekādu vēlēšanos to atvērt. Vēl jo vairāk, viņš bija pilnīgi kurls, jo iepriekš piedalījies ļoti daudzu raķešu palaišanā un nespēja saklausīt ne vārda, ko Ibliss viņam kliedza. Pat turot kārbu rokās, Buls Haksters nebija dzirdējis nevienu pašu vārdu, ko Ibliss bija teicis. Vismaz šis mazais bērns varēja viņu dzirdēt, kaut arī viņš tam neuzticējās.
Bet Ibliss bija gudrs. Ļoti gudrs.
- Es neesmu dēmons, Galibi, džins mierīgā balsī teica, mēģinādams pārvarēt to, kas viņam šķita zēna gluži saprātīgās bailes no dēmoniem. Esmu zinātnieks, kuram neizdevās eksperiments. Nevis dēmons. Bet gan cilvēks, kas pēc nelaimes gadījuma sarāvās. Tomēr gluži labi varu saprast tavas raizes, ka es varētu būt dēmons. Tādā gadījumā tev nav nekādas vajadzības pudeli atvērt. Vienīgais, kas tev jādara, šī pudelīte jānogādā kādam, kas tev ļoti devīgi atlīdzinās par to. Tev jāpiezvana uz Savienotajām Valstīm. Vai tu zini, kas ir apmaksāts zvans, Galibi?
- Nē.
- Es tev iedošu numuru, un, kad tu sazvanīsi, maksās persona līnijas otrā galā. Pateikšu tev, kas jāsaka. Persona, kuru tu sazvanīsi, ieradīsies šeit un iedos tev daudz naudas. Lielu atlīdzību, kā es teicu. Tik vienkārši.
- Ja nu tā persona arī ir dēmons tāpat kā tu?
- Galibi, Ibliss neatlaidās. Cik reižu man tev jāsaka? Es neesmu ļaunais gars. Es esmu labs. Bet Ibliss jau apsvēra nožēlojamo un nežēlīgo likteni, kuru viņš uzliks šim zēnam, kad beidzot būs atbrīvots. Arī Bulam
Haksteram, kad tiks tam klāt, par to vien, ka viņš ir kurls. Protams, Iblisa īstā ļaunprātība tiks pietaupīta Nimrodam un tiem diviem džinu bērniem, kas viņu bija iesprostojuši pudelē.
- Tu varētu būt Kajeri, Galibi teica.
- Kas ir Kajeri? Pastāsti.
- Ar tiem jābūt piesardzīgam lietus sezonā un jāuzmanās no viņu klātbūtnes, kad vien redz daudz skudru.
Ibliss nopūtās. Paklausies, Galibi, es neesmu Kajeri. Es nevaru ciest lietu. Un man diez ko nepatīk skudras, vienīgi man tās garšo.
Kādu brīdi Ibliss nodomāja, ka pieļāvis kļūdu. Un tā tas būtu ar lielāko daļu laicīgo bērnu ar skudru ēšanu pietiktu, lai modinātu viņos aizdomas, ka balss pudelē saistīta ar ko pārdabisku. Bet Galibi bija nabadzīgs. Ļoti nabadzīgs. Un reizēm sauja skudru bija noderīgs papildu olbaltumvielu avots.
- Tev arī garšo skudras?
- Protams, Ibliss atbildēja, saklausījis apbrīnu zēna balsī. īpaši… Un tas bija tipisks ifrītu ļaunā rakstura gājiens. īpaši skudras, kas klātas ar šokolādi.
- Ar šokolādi? Galibi pārjautāja, aiz bijības būdams gandrīz bez elpas. Vai tiešām?
- Tiešām, Ibliss atbildēja. Tās ir gardas. Gluži vai garšīgākā lieta, ko jebkad esmu ēdis.
- Es gribētu dažas nogaršot, zēns atzinās.
- Galibi, mīļo puisīt, ja tu piezvanīsi manam dēlam Radjardam, kā es lūdzu, varu tev apsolīt tik daudz šokolādes skudru, cik vien varēsi apēst.
Uz ziemeļiem atradās Atlantijas okeāns, pilns ar nāvējošām haizivīm. Uz dienvidiem pletās tropu mežs, kur Nimroda virpuļviesulis bija piezemējies pēc desmit stundu lidojuma. Iznākuši no koku paēnas, Džons un Filipa, Nimrods un Gonta kundze, Alans un Nīls, Grounina kungs un Montija, kā arī lampa, kurā atradās Rakšasasa kungs, uzdūrās elektriskajam žogam, kas apjoza Centrel Spatial Guyanais Franču Gviānas kosmosa centru. Tikai dažu jūdžu attālumā no Velna salas, uz kurieni Francija reiz sūtīja katordzniekus. To apsargāja franču ārzemju leģions tā ir Francijas armijas daļa, kas ir pasaulē slavena ar savu godīgumu un pieklājību, tādēļ CSG kosmosa centrs šķita neieņemams. Ikvienam, izņemot piecus džinus un viņu laicīgos sabiedrotos.
- Man gan neliekas, ka viņiem varētu patikt septiņi svešinieki un kaķis, kas pēkšņi uzrastos šajā centrā, Alans piebilda. Tā ir īpašas drošības teritorija. Uz mums varētu šaut vai tamlīdzīgi. Vai varbūt giljotinēt.
Nomurminot "QWERTYUIOP", Nimrods jau bija atslēdzis elektriskā žoga strāvu un ierīkojis Triumfa arkas miniversiju starp stieplēm, lai viņi varētu droši tikt cauri, turklāt acij tīkamā veidā.
- Tieši tas viņiem nepatiks, Alans piebilda. Izskatās pēc necieņas izrādīšanas. It kā tu izjokotu viņus.
- Muļķības, Nimrods teica. Kā viņiem varētu nepatikt Triumfa arka? To pasūtināja Napoleons drīz pēc uzvaras Austerlicā. Un šī ir precīza kopija, desmitā daļa no oriģināla. Tomēr saprotu, uz ko tu tēmē, jo mēs neesam franči. Tev taisnība. Varbūt man vajadzētu turpināt vienam pašam. Es lieliski runāju franciski, tāpēc man neliekas, ka viņi man pievērsīs pārāk lielu uzmanību.