Jebkurā citā laikā Džonam tas būtu bijis ļoti ērti, bet ceļā gadījās Gonta kundze. Viņai nupat saniknota bija piezvanījusi daktere Zahertorte, vainojot dvīņus par ūdens elementāla uzlikšanu Zahertorta kunga jaunajai sievai Nadjai pēc Dibaka lūguma. Un Gonta kundze, protams, bija visai neapmierināta, redzot savu dēlu atgriežamies mājās veidā, kas, šķiet, tikai apstiprināja to, ka viņš lietojis džina spēku bez viņas atļaujas.
- Ceru, ka Trampa kundze neredzēja tevi pārvietojamies ar virpuļviesuli, Džon, Gonta kundze pikti teica.
- E, nē, Džons apliecināja. Vismaz man liekas, ka ne. Virpuļviesulis nogāza viņu no kājām, un sniegs neļāva neko saskatīt, kad es nupat ierados.
- Tas nu gan ir varens gājiens.
Filipa kaunīgi pavēra durvis.
- Kad nu abi esat šeit, māte sacīja, varbūt jūs man varētu pastāstīt, kas notiek? Man likās, ka mums ir vienošanās, kuru jūs paši ieteicāt, ka ne viens, ne otrs no jums nelietos savu spēku, vispirms neaprunājoties ar mani. Tagad, dažas minūtes pēc telefona sarunas ar sadusmoto dakteri Zahertorti, es sastopu Džonu pārvietojamies ar virpuļviesuli. Tā vien šķiet, ka kāds ir uzlicis ūdens elementālo viņas bijušā vīra jaunajai sievai Nadjai. Pēdējās divpadsmit stundas viņu jaunajā dzīvoklī ir lijis lietus. Jā, lietus. Gāzis kā ar spaiņiem. Daktere Zahertorte domā, ka jūs ir pierunājis Dibaks.
- Tā nav taisnība, Džons iebilda. Mums ar to nebija nekāda sakara.
- Viņa ir pārliecināta, ka tas nebija Dibaks. Kamēr
vina nav nonēmusi zēnam uzlikto saistību, viņš nevai
»
lietot savu džina spēku, pat lai sasietu kurpju auklas.
Pieņemot, ka viņš tās tik un tā vienmēr sasien. Man tas
zēns nerūp. Lai vai kā, es sāku domāt, ka man vajadzēja palūgt Nimrodam, lai jums abiem uzliek saistību.
- Mums ar to nav nekāda sakara. Goda vārds, Džons uzstāja.
- Tu gribi, lai es tam noticētu, Džon, un tomēr te nu tu esi, ieradies ar virpuļviesuli pa mūsu parādes durvīm.
Džons beidzot mātei atzinās par Trampa kundzes dzīvokli Dakotas namā, kā viņa bijusi iebiedēta no Pikingas jaunkundzes, kā viņš to "pārliecinājis" aiziet un kā saticis Vodjanoja kungu, kas bijis ļoti jauks un nosūtījis zēnu mājās ar virpuļviesuli, iekams viņš paguvis no tā atteikties.
- Tagad tu saproti, ka džina spēku neesmu lietojis pats, viņš taisnojās, bet lai palīdzētu kādam citam.
- Tas neizskaidro musona lietavas Nadjas Tarantino jaunajā dzīvoklī.
Kamēr Džons skaidroja mātei par Pikingas jaunkundzi, Filipa bija domājusi par Dibaku Zahertortu
V
un atgadījumu saunā. Šķiet, ka man varētu būt nojausma, kas notika. Viņa noņēma brilles, kā darīja vienmēr, kad gribēja, lai māte skatās viņai tieši acīs un tic, ka viņa saka taisnību, pat tad, ja tā nebija. Dibaks mums parādīja, kā izlīdzēties, sēžot saunā, kad ziemā nav spēka. Kā pateicības zīmi nolēmām viņam kaut ko uzdāvināt. Ko tādu, kas radīts ar džinu spēku. Tā bija datorspēle. Vienīgi mēs nevarējām iztēloties datorspēli, kuru viņš gribēja. Tā nu mēs visi sadevāmies rokās, un viņš izmantoja mūsu spēku, lai fokusētos uz spēli, ko viņš pats gribēja.
- Pareizi, Džons piebilda. Tikai pirmajā reizē tas neizdevās. Jā, biju to piemirsis.
- Bet es tomēr jutu, ka kaut kāds spēks mūs pamet. Filipa papurināja galvu. Tā ir taisnība, ka viņš lūdza mūs uzlikt ūdens elementālo savai pamātei, bet mēs atteicāmies. Tāpēc es domāju, ka viņš mūs droši vien piekrāpa un tā vai citādi panāca savu, mums to neapzinoties.
- Vai Nimrods pērnvasar jums neko neiemācīja? Gonta kundze nopūtās. Nekad nesadodieties rokās ar citiem džiniem, ja tie mēģina izmantot jūsu spēku savā labā. To sauc par džinkantāciju, un tieši no tās cilvēki, kas noņemas ar spiritismu, ņēmuši savas stulbās iedomas par sadošanos rokās seansu laikā. Jo viņi iedomājas, ka tas viņiem dod varu pār grupu. Ja jums ar kādu jāsarokojas, tad noteikti salieciet savu vidējo pirkstu, lai jūsu dzīvības līnija nenonāktu saskarē ar kāda cita dzīvības līniju. Viņa parādīja, kā džinam vajadzētu pareizi sasveicināties. Bet, tā kā jūs nezinājāt par sarokošanos, manuprāt, diez vai varu jūs vainot. Vienīgi esiet piesardzīgāki nākamreiz, bērni.
- Un tu neesi dusmīga par to, ko izdarīju Pikinga jaunkundzei? Džons jautāja.
- Es pilnīgi varu saprast tavu vēlēšanos palīdzēt Trampa kundzei, māte atbildēja. Bet iegaumē manus vārdus. Tam visam var būt sekas, kuras tu neparedzēji. Jebkurai džinu spēka lietošanai cilvēku pasaulē ir nejauša un neparedzama ietekme. Tas bija vēl kas tāds, ko, manuprāt, Nimrods jums paskaidroja. Tad viņa pasmaidīja. Bet nē, es neesmu dusmīga. Varbūt tā ir labāk. Man nebūtu nekāda prieka aizliegt jums abiem apmeklēt Rakšasasa kunga grāmatas prezentāciju.
- Kas ir grāmatas prezentācija? Džons jautāja.
- Viesības, lai nosvinētu grāmatas izdošanu, dumjais, paskaidroja Filipa.
- Vai tad vecais Rakšasass ir uzrakstījis grāmatu? brīnījās Džons, neņemdams vērā māsu.
- Jā, atbildēja Gonta kundze. Rakšasasa Saīsinātos Bagdādes likumus.
- Tas noteikti neizklausās pēc Opras izvēles, Džons teica.
- Kad notiek viesības? jautāja Filipa. Un kur?
- Šovakar Ņujorkā, veikalā Aizzīmogotā grāmata, Rietumu 57. ielā.
- Šovakar? Džons pārjautāja. Bet kāpēc tu mums neteici agrāk? Vai tēvocis Nimrods tur būs?
- Protams. Tāpēc jau jums neteicu iepriekš. Viņš gribēja, lai tas būtu jauks pārsteigums.
Aizzīmogotā grāmata bija atbilstošs nosaukums, jo šai Ņujorkas grāmatnīcai nebija durvju, tikai kuģa iluminatora formas un lieluma lodziņš un blakus uz ķieģeļu sienas piestiprināta misiņa plāksnīte ar glīti iegravētu veikala nosaukumu un adresi. Nevienam nekad nerastos aizdomas, ka šeit vispār atrodas grāmatnīca.
- Vai esi pārliecināts, ka šī ir īstā vieta? Filipa jautāja Džonam.
- Tā rakstīts ielūgumā, viņš atbildēja, parādīdams viņai kartīti ar grāmatas nosaukumu un mazu 57. ielas plānu starp Brodveju un Sesto avēniju.
- Droši vien te ir kāda slepena ieeja, Filipa ieminējās un sāka lasīt, kas rakstīts uz apgaismotas kartītes gabaliņa, kurš bija vienīgais priekšmets veikala apaļajā lodziņā.
- Manuprāt, mēs tiešām tiekam gaidīti, Džons piebilda. Turklāt mūs sagaida ļoti varens džins.
- Kāpēc tu tā domā? Filipa jautāja.
- Ļoti vienkārši. Šī ir vienīgā iela Ņujorkā, uz kuras nav sniega.
- Tev taisnība, viņa piekrita. Sniegs ir abos ielas galos, bet ne šeit.
- Protams, man ir taisnība, sacīja Džons. Un vai jūti gaisu? Tas īstenībā ir silts. Faktiski tas ir varbūt desmit grādu siltāks nekā blakus ielā. Gluži kā mikroklimats. Tur tiešām vajag lielu spēku. Kāds iespējams, Nimrods vai Rakšasasa kungs ir mēģinājis šo ielu padarīt tīkamāku daudziem siltumu mīlošiem džiniem.
Bet Filipa gandrīz neklausījās. Tā ir mīkla, viņa beidzot paziņoja, norādot uz kartīti dīvainajā, apaļajā lodziņā. Manuprāt, ja atrodam atminējumu, mēs varam tikt iekšā. Klausies: "Mūžīgi sākuma sākumā. Ar to beidzas laiks un Visums. Bez tā nav beigu. Un tas ir jebkuras vietas nobeigums."