Brouds saplaka. Kaut kas nebija tā, kā vajag. Viņa vispār nereaģēja. Vīrietim pietrūka sajūsmas, ko deva tās piespiešana pret viņas gribu. Meitenes mutuļojošais naids un rūgtums, ko tai agrāk nekad tā īsti nebija izdevies apslēpt, bija izzudis. Eila vairs necīnījās ar viņu. Viņa izturējās tā, it kā Brouda vispār nebūtu, it kā viņa neko nejustu. Eila nejuta. Viņas domas atradās citā pasaulē, tā nemanīja vīrieša ienākšanu vairāk nekā tā pārmetumus vai spēcīgos sitienu?. Tā bija tikai vēl viena lieta, kas viņai bija jāpieņem, un viņa samierinājās ar to. Viņas rāmais, savaldīgais miers bija atgriezies.
Broudā izraisīja prieku vara pār meiteni, nevis seksuālā pārdzīvojuma bauda. Viņš atklāja, ka vairs nejūtas uzbudināts; viņam radās problēmas, lai uzturētu erekciju. Pēc dažām reizēm, kad tas vispār nespēja nonākt līdz kulminācijai, Brouds pārtrauca un drīz atkāpās pavisam. Tas bija pārāk pazemojoši. "Ar tādu reakciju viņa tikpat labi var būt akmens," viņš nodomāja. "Vienalga, viņa ir tik neglīta, ka esmu tai veltījis pārāk daudz sava laika. Viņa pat nespēj novērtēt godu, ko tai sniedz nākamā vadoņa interese."
Oga sagaidīja to mājās atvieglota - vīrs, šķiet, bija ticis pāri savai neizprotamajai interesei par Eilu. Viņa nebija greizsirdīga; te jau nebija, uz ko būt greizsirdīgai. Brouds bija viņas virs, un viņš nelika manīt, ka grasītos viņu pamest. Jebkurš vīrietis drīkstēja apmierināt savas vajadzības ar jebkuru sievieti, ko iekāroja, tajā nebija nekā neparasta. Oga vienīgi nespēja saprast, kāpēc Brouds pievērsa tik daudz uzmanības Eilai, ja tā nesaprotama iemesla dēļ vispār par to nepriecājās.
Par spīti visiem šiem apsvērumiem, Brouds niknumā zvēroja par Eilas pēkšņo vienaldzību. Viņš bija iedomājies, ka beidzot ir atradis, kā valdīt pār viņu, kā vienreiz par visām reizēm nojaukt tās noslēgtības sienu, un bija atklājis, ka tas viņam dod baudu. Tas vēl vairāk nostiprināja vīrieša apņemšanos atrast, kā tai piekļūt.
19
Eilas grūtniecība apstulbināja visu klanu. Šķita neiespējami, ka sieviete ar tik spēcīgu totēmu, kāds ir viņai, spēj radīt dzīvību. Norisinājās nebeidzamas runas par tā vira totēma garu, kuram bija izdevies pārspēt Alu Lauvu, un ikvienam klana vīram būtu gribējies, ka gods piekristu viņam - kopā ar pieaugošu prestižu. Dažiem šķita, ka tas būs bijis vairāku totēmisko būtību, iespējams, visu vīriešu apvienojums, taču vairums viedokļu pieslējās vienai no divām nometnēm, kuras pamatā šķira vecuma robeža.
Atrašanās sievietes tuvumā bija noteicošais faktors, kāpēc vairums vīriešu uzskatīja, ka sievu dzemdētie bērni ir viņu pašu totēmu radītie rezultāti. Sieviete neizbēgami lielāko daļu laika pavadīja pie tā vīrieša pavarda, ar kuru dzīvoja; iespēja norit viņa totēma garu bija lielāka. Kaut arī vira totēms kaujā varēja aicināt palīgā cita vīra totēmu vai jebkuru garu, kas atradās tuvumā, pirmā totēma dzīvības spēkam bija priekšroka. Garam, kurš palīdzēja, varēja dāvāt privilēģiju uzsākt jaunu dzīvi, bet tas palika tikai un vienīgi tā totēma ziņā, kurš bija lūdzis palīdzību. Divi viri, kas bija uzturējušies vistuvāk Eilai, kopš viņa bija kļuvusi par sievieti, bija Mogurs un Brouds.
- Es saku, tas ir Mogurs, - Zūgs apgalvoja. - Viņam vienīgajam totēms ir spēcīgāks par Alu Lauvu. Un pie kura pavarda viņa dzīvo?
- Ursus nekad neļaus sievietei norīt tā būtību, - Krugs iebilda. - Alu Lācis izvēlas tos, ko sargās, kā Moguru. Vai tu domā, ka Stirna uzveica Alu Lauvu?
- Ar Alu Lāča palīdzību. Moguram ir divi totēmi. Stirnai nebūtu tālu jāmeklē pēc palīdzības. Neviens nesaka, ka Alu Lācis pameta tā garu, es tikai saku, ka tas palīdzēja, - Zūgs iekaisis pastāvēja pie sava.
- Bet kāpēc tad viņa nekļuva grūta pagājušajā ziemā? Toreiz viņa arī dzīvoja pie tā pavarda. Tas notika tikai pēc tam, kad Brouds sāka pievērst viņai uzmanību, lai gan neprasi man, ko viņš meitenē ir ieraudzījis. Tieši pēc tam, kad viņš bija pavadījis tās tuvumā tik daudz laika, sākās jaunā dzīvība. Pinkainais Degunradzis arī ir spēcīgs. Ja tam palīdzētu, viņš varētu uzveikt Alu Lauvu, - Krugs strīdējās.
- Es domāju, ka tas bija visu totēms, - Dorvs iestarpināja. - Jautājums ir par to: kas grib viņu par sievu? Visi grib to godu, bet kurš grib sievieti? Brūns vaicāja, vai kāds no vīriem negrib. Ja viņai nebūs vira, bērns var būt nelaimīgs. Es esmu par vecu, lai gan es neteikšu, ka tāpēc to nožēlotu.
- Nu, es viņu ņemtu, ja man vēl būtu pašam savs pavards, - Zūgs žestikulēja. - Viņa ir neglīta, bet strādīga un godbijīga. Viņa prot rūpēties par vīru. Gadu gaitā tas ir daudz svarīgāk nekā labs izskats.
- Es ne, - Krugs papurināja galvu. - Es negribu Sievieti Kas Medī pie sava pavarda. Mogurs ir izņēmums, viņš tik un tā nevar medīt, un tas viņu nesatrauc. Bet iedomājieties, ka es pārradīšos no medībām tukšām rokām un ēdīšu gaļu, ko sagādājusi mana sieva. Turklāt mans pavards ir pietiekami pilns ar Iku un Borgu, un mazuli Igru. Esmu priecīgs, ka Dorvs arī vēl kaut kā var palīdzēt. Un Ika vēl ir pietiekami jauna, lai atkal dzemdētu, - ko var zināt?
- Esmu par to domājis, - Drūgs teica, - bet mans pavards ir vienkārši par daudz pilns. Aga un Aba, Vorns un Ona, un Grūbs. Ko gan es iesākšu ar vēl vienu sievieti un bērnu. Kā ir ar tevi, Grod?
- Nē. Ja vien Brūns neliks, - Groda atbilde bija kodolīga. Vadoņa palīgs tā arī nebija spējis pārvarēt zināmu neveiklību attiecībā uz sievieti, kas nebija dzimusi klanā. Viņš vienkārši nejutās labi tās klātbūtnē.
- Kā ar pašu Bruņu? - Krugs ievaicājās. - Viņš jau bija pats pirmais, kurš meiteni pieņēma klanā.
- Dažreiz ir prātīgi padomāt par pirmo sievieti, iekams vīrs apņem otru, - Gūvs ierunājās. - Jūs jau zināt, ko Ebra domā par zāļu sievas statusu. Iza ir apmācījusi Eilu. Ja tā kļūs par zāļu sievu pa Izas līniju, vai domājat, ka Ebra gribēs dalīt pavardu ar jaunāku sievieti, otro sievu, kurai būs augstāks stāvoklis nekā pašai? Es pats ņemtu Eilu. Kad būšu mogurs, es tik bieži nedošos medībās. Mani nesatrauktu ari, ja viņa pārnestu trusi vai kāmi. Tie vienkārši ir mazi dzīvnieciņi. Es ari nedomāju, ka Ovra iebilstu pret otru sievieti ar augstāku stāvokli, viņas labi satiek. Bet Ovra pati grib mazuli. Viņai būtu grūti dzīvot pie viena pavarda ar kādu sievieti un tās zīdaini. Jo sevišķi tāpēc, ka neviens negaidīja, ka Eilai tāds būs. Man šķiet, tas bija Brouda totēma gars, kas to iesāka; ļoti slikti, ka Brouds domā tā kā tagad, Eila ir jāņem tieši Broudam.
- Neesmu tik pārliecināts, ka tas bija Brouda totēms, - iebilda Drūgs. - Kā ir ar tevi, Mogur? Tu varētu ņemt viņu par sievu.
Vecais virs bija mierīgi vērojis vīru sarunu, kā bieži mēdza to darīt. - Es nedomāju, ka tas bija Ursus vai Stirnas totēms, kas iesāka Eilas bērnu. Es arī neesmu pārliecināts, ka tas bija Brouda totēms. Viņas totēms vienmēr ir bijis mīkla; kas to zina, kas notika. Bet viņai ir vajadzīgs vīrietis. Ne tikai tāpēc, ka viņas mazulis var būt nelaimīgs, kādam vīram ir jāuzņemas par to atbildība, jāgādā par to. Esmu par vecu, un, ja tas būs puika, es nespēšu viņu mācīt. Bet viņa to nevar, viņa medī tikai ar lingu. Es tik un tā nevarētu viņu ņemt. Tas būtu tāpat, kā kad Grods ņemtu Ovru un dzīvotu vēl ar Uku kā savu pirmo sievu. Man viņa ir kādas sievas meita, kāda pavarda bērns, nevis sieviete, kuru apņemt.