Drūgs atkal palūkojās uz kodolu, pagrieza to un nošķēla vēl vienu šķilu, lai pretējā galā iepriekšējai sitamajai platformai izveidotu vēl vienu, tad nošķēla otru - iepriekš apstrādāto šķilu. Dažos mirkļos Drūgs bija nošķēlis sešas šķilas un aizmetis krama kodola atlikumu. Tām visām bija gara ovāla forma, un plānākajā galā tās sašaurinā- jās, veidojot asu smaili. Virs rūpīgi pārbaudīja šķilas un sakārtoja tās vienā rindā, lai veiktu pēdējo apstrādi un iegūtu rīkus, kādus bija gribējis. No akmens, kas bija gandrīz tikpat liels kā tas, no kura tika izgatavots viens vienīgs rokas cirvītis, viņš ar jaunākas metodes palīdzību bija ieguvis sešus asmeņus ar cērtošām malām; tiem varēja piešķirt daždažādu noderīgu darbarīku formu.
Ar nelielu, nedaudz plakanu, apaļīgu akmeni Drūgs saudzīgi nodauzīja pirmās šķilas aso malu vienā pusē, lai šauro galu padarītu vēl smailāku un, kas vēl svarīgāk, lai notrulinātu otru malu un rokā turamais nazis būtu izmantojams, nesavainojot tā lietotāju; pilnveidoja to, lai, neuzasinot jau tā plāno un aso malu vēl vairāk, nolīdzinātu muguriņu drošai turēšanai. Vīrs kritiski novērtēja nazi, notīrīja vēl dažas sīkas skaidiņas, tad apmierināts nolika to zemē un pasniedzās pēc nākamās šķilas. Veicot tādu pašu procesu, viņš izgatavoja otru nazi.
Nākamā šķila, kuru Drūgs izvēlējās no tām, kas atradās tuvāk olveidlgajai serdei, bija lielāka. Viena mala bija gandrīz taisna. Atstutējot šķilu pret laktu, Drūgs ar nelielu kaula gabalu atdalīja no asās malas mazu gabaliņu, tad vēl dažus, atstājot V veida robiņu virkni. Viņš nogludināja izrobotā rīka muguriņu, vēlreiz pārbaudīja tikko izgatavoto zāģi ar mazajiem zobiņiem, tad pamāja ar galvu un nolika to malā.
Izmantojot to pašu kaula gabalu, riku meistars kādas mazākas, apaļākas šķilas asajai malai piešķīra izliektu, slīpu formu, izveidojot izturīgu riku ar nedaudz notrulinātiem galiem, kas spiediena rezultātā, kādam grebjot koku vai kasot zvērādas, tik viegli nesalūztu un nesabojātu arī pašas ādas. Vēl kādas šķilas asajā malā Drūgs iecirta vienu dziļu V veida robu, kas īpaši noderēja, izgatavojot koka šķēpu smailes, un pēdējai šķilai, kura izbeidzās ar spiču smaili plānajā galā, bet kurai bija diezgan viļņoti asmeņi, notrulināja abas malas, neskartu atstājot smaili. Šo rīku varēja izmantot kā īlenu, ar ko izdurt caurumus ādā, vai kā urbi, ar ko izurbt caurumus kokā vai kaulā. Visi Drūga rīki bija paredzēti turēšanai rokā.
Drūgs vēlreiz pārskatīja visu riku komplektu, ko bija izgatavojis, tad pamāja Eilai, kura aizgrābta bija uzmanīgi vērojusi, gandrīz neuzdrīkstoties elpot. Viņš pasniedza tai kasīkli un vienu no platajām, asajām šķilām, kura bija nošķelta rokas cirvīša izgatavošanas procesā.
- Tu drīksti tos ņemt. Tie tev var noderēt, ja nāksi mums līdzi mamuta medībās, - viņš pamāja.
Eilas acis spīdēja. Meitene turēja rīkus tā, it kā tie būtu visvērtīgākās dāvanas. Bija jau arī. "Vai tas ir iespējams, ka mednieki mani varētu ņemt līdzi mamuta medībās?" viņa prātoja. Eila vēl nebija sieviete, un parasti kopā ar medniekiem devās vienīgi sievietes un zīdāmi mazuļi, ja tādi bija. Tomēr viņai bija sievietes augums, un tovasar meitene jau bija pievienojusies dažiem īsiem medību gājieniem. "Varbūt mani paņems. Es tā ceru, es patiesi ceru," viņa nodomāja.
- Meitene glabās šos rīkus līdz mamuta medībām. Ja mednieki viņu nolems ņemt līdzi, viņa tos lietos pirmo reizi, apstrādājot mamutu, ko mednieki nogalinās, - Eila teica.
Drūgs norūcās, nopurināja sīkās akmens skaidas un šķembas no klēpim pārklātās ādas, novietoja tās viducī mamuta pēdas laktu, sitamo akmeni, kaula āmuru, slīpējamo kaulu un akmeni, ietina tos un stingri apsaitēja. Pēc tam vīrs savāca jaunos instrumentus un devās uz nojumi, kur mitinājās kopā ar pārējiem pavarda locekļiem. Viņa dienas darbi bija beigušies, lai gan vēl bija tikai pēcpusdiena. Pavisam īsā laika sprīdī viņš bija izgatavojis dažus ļoti smalkus rīkus un nevēlējās izaicināt veiksmi.
- Iza! Iza! Paskaties! Tos man iedeva Drūgs. Viņš pat ļāva man skatīties, kamēr tos taisīja, - Eila, gluži kā Krebs, rādīja simbolus ar vienu roku, skrienot pie zāļu sievas un uzmanīgi turot darbarīkus otrā. - Viņš teica, ka rudeni mednieki došoties mamuta medībās, un viņš taisīja rīkus, ar kuriem vīri varēs izgatavot jaunus ieročus īpaši tam gadījumam. Viņš teica, ka tie man noderēs, ja es iešu medniekiem līdzi. Vai tu domā, ka es varētu tikt viņiem līdzi?
- Varētu gan, Eila. Es tikai nesaprotu, kāpēc tu par to tā priecājies. Tas būs smags darbs. Būs jāizkausē visi tauki un jāizkaltē lielākā daļa gaļas, un tu nevari iedomāties, cik daudz gaļas un tauku ir vienam mamutam. Tev būs tālu jāiet, un tas viss būs jānes atpakaļ.
- Ak, mani neuztrauc, ka būs smagi jāstrādā! Es vēl nekad neesmu redzējusi mamutu, izņemot reiz tālumā no kalna kores. Es gribu iet. Ak, Iza, es ceru, ka varēšu iet!
- Mamuti reti kad atklīst tik tālu uz dienvidiem. Viņiem patīk aukstums, bet te ir pārāk karstas vasaras. Ziemā te ir par daudz sniega un viņiem nav, ko ēst. Bet es jau ilgi neesmu ēdusi mamuta gaļu. Nav nekā garšīgāka par vērtīgo, maigo mamutu, un tam ir tik daudz tauku, ko var izmantot dažādām vajadzībām.
- Kā tu domā, māt, - vai viņi ņems mani līdzi? - Eila aizrautīgi žestikulēja.
- Brūns man nestāsta par saviem plāniem, Eila. Es pat nezināju, ka viņi grasās iet; tu zini par to vairāk nekā es, - Iza atbildēja. - Bet es nedomāju, ka Drūgs būtu kaut ko tādu teicis, ja tas nebūtu iespējams. Es domāju, ka viņš tev ir pateicīgs par to, ka izglābi Onu, un šie rīki un ziņa par medībām ir tas, kā viņš tev saka paldies. Drūgs ir jauks vīrs, Eila. Tu esi laimīga, ja viņš uzskata, ka esi viņa dāvanu vērta.
- Es tos glabāšu līdz mamuta medībām. Es viņam teicu: ja iešu, tad tur lietošu tos pirmo reizi.
- Tā ir laba doma, Eila, un tas bija pareizi, ka pateici to viņam.
14
Mamuta medības, plānotas agri rudenī, kad milzīgie, noaugušie zvēri migrēja uz dienvidiem, bija labākajā gadījumā nedrošs pasākums, un viss ldans bija satraukts. Ikviens spējīgs cilvēks tiks iekļauts garajā pārgājienā uz pussalas ziemeļu galu, tuvu vietai, kur tā savienojās ar kontinentu. Šis laiks paies ceļojot, apstrādājot un konservējot gaļu, kausējot taukus un atgriežoties atpakaļ uz alu, visas pārējās medību aktivitātes tiks apturētas. Turklāt nebija pārliecības, ka, tur nokļuvuši, tie mamutu atradīs vai, ja atradīs, ka medniekiem veiksies. Vienīgi tas fakts, ka veiksmes gadījumā viens gigantisks zvērs nodrošinās pietiekami daudz gaļas, lai uzturētu klanu daudzu mēnešu garumā, un milzīgu kvantumu tauku, kas bija tik svarīgi ldana izdzīvošanai, lika vispār par šādām medībām domāt.
Mednieki bija ieplānojuši agri pavasari krietni lielāku medību skaitu nekā parasti, lai iekrātu tik daudz gaļas, ar kuru pietiktu visai nākamajai ziemai, ja tie būs taupīgi. Viņi nevarēja atļauties tādu greznību kā mamutu medības, nenodrošinoties nākamajai aukstajai sezonai. Savukārt nākamajai klanu Sapulcei bija jānotiek pēc diviem gadiem, un tajā vasarā medību gandrīz nebūs. Visa sezona paies ceļā pie klana, kas organizēs svarīgo notikumu, piedaloties lielajos svētkos un atkal atgriežoties. Šādu sapulču ilglaicīgā pieredze Brūnam mācīja, ka klanam ir jāsāk krāt pārtiku un rezerves krietni iepriekš, lai nodrošinātos ziemai pēc Sapulces. Šis bija iemesls, kāpēc viņš nolēma doties mamuta medībās. Pietiekami krājumi nākamajai ziemai plus veiksmīgas mamuta medības nodrošinās tiem labu sākumu. Ar pienācīgi uzglabātu kaltētu gaļu, dārzeņiem, augļiem un labību viņi noteikti iztiks divus gadus.