Tā nebija tikai gaidāmo medību satraukuma aura, tā bija gandrīz vai taustāma māņticības zemūdens straume. Medību izdošanās tik ļoti bija atkarīga no veiksmes, ka likteņzīmes tika saskatītas visneno- zīmīgākajos atgadījumos. Visi ļoti rūpīgi sekoja katrai savai darbībai un kļuva īpaši aizdomīgi attiecībā uz jebko, kas kaut attāli bija saistīts ar gariem. Neviens nevēlējās būt par iemeslu garu dusmām, kas varēja atnest neveiksmi. Sievietes bija vēl uzmanīgākas, gatavojot ēdienu; piedegusi gaļa varēja būt slikta zīme.
Viri organizēja rituālus katrā plānošanas posmā, raidot dedzīgas lūgšanas, lai pielabinātu neredzamos spēkus sev apkārt, un Mogurs bija aizņemts, skaitot veiksmes buramvārdus un sparīgi buroties, parasti šim nolūkam izmantojot kaulus alas mazajā nodalījumā. Viss, kas noritēja gludi, tika uzlūkots kā labvēlīga zīme, bet jebkura aizķeršanās bija iemesls satraukumam. Visi klana ļaudis bija nervozi, un Brūnam kopš tā brīža, kad viņš bija nolēmis doties mamuta medībās, lāgā nesanāca pat viena nakts, lai kārtīgi izgulētos. Reizēm vīrs vēlējās, kaut nekad nebūtu par to iedomājies.
Brūns sasauca sapulci, lai pārrunātu, kurš ies un kurš paliks mājās. Alas sargāšana bija svarīgs jautājums.
- Es domāju, ka vajadzēs atstāt vienu no medniekiem, - vadonis iesāka. - Mēs būsim projām vismaz vienu mēnesi, varbūt pat visus divus. Tas ir ilgs laiks, un alu nedrīkst pamest neaizsargātu.
Mednieki izvairījās skatīties uz Bruņu. Neviens nevēlējās tikt izslēgts no medībām. Katrs baidījās, ka, uztverot tā skatienu, vadonis varētu tieši viņu izvēlēties par mājās palicēju.
- Brun, tev būs nepieciešami visi tavi mednieki, - Zūgs pamāja. - Manas kājas var nebūt pietiekami veiklas mamuta medībām, taču mana roka vēl ir stipra diezgan, lai spētu noturēt šķēpu. Linga nav vienīgais ierocis, kuru es protu lietot. Dorva redze pavājinās, tomēr viņa muskuļi nav vārgi, un viņš vēl nav akls. Viņš vēl aizvien spēj lietot rungu vai šķēpu, vismaz pietiekami labi, lai nosargātu alu. Kamēr vien mēs uzturam ugunskuru, neviens zvērs nenāks par tuvu. Tev nav jāuztraucas par alu, mēs spēsim to nosargāt. Tev pietiks rūpju, medījot mamutu. Es jau neesmu lēmējs, taču domāju, ka tev vajadzētu ņemt līdzi visus medniekus.
- Es piekrītu, Brun, - Dorvs piebilda, mazliet piemiegtām acīm paliecies uz priekšu. - Mēs ar Zūgu spēsim aizsargāt alu, kamēr jūs būsiet projām.
Brūns skatijās uz Zūgu, uz Dorvu, tad atkal uz Zūgu. Viņš nevēlējās nevienu no saviem medniekiem atstāt mājās. Viņš negribēja darīt neko, kas varētu pakļaut riskam izredzes uz veiksmi.
- Tev taisnība, Zūg, - Brūns beidzot pamāja. - Tikai tas vien, ka jūs nevarat piedalīties mamuta medībās, nenozīmē, ka neesat pietiekami stipri, lai nosargātu alu. Klanam ir veicies, ka jūs abi vēl esat tik spēcīgi, un man ir veicies, ka iepriekšējā vadoņa palīgs vēl aizvien ir kopā ar mums, lai sniegtu mums savu padomu, Zūg. - Nekad nenāca par ļaunu atgādināt vecajam vīram, ka viņš tiek novērtēts.
Pārējie mednieki uzelpoja. Neviens no tiem netiks atstāts. Viņiem bija žēl veco vīru, kas nevarēs piedalīties lielajās medībās, bet tie jutās pateicīgi, ka tieši viņus atstās sargāt alu. Bija skaidrs, ka arī Mogurs nespēs veikt ilgo un grūto ceļu; viņš nebija mednieks. Taču Brūns reiz bija redzējis, kā vecais, kroplais vīrs, aizstāvot sevi, pietiekami sparīgi un draudīgi bija vicinājis resno staigājamo nūju, un savā prātā pieskaitīja Moguru pie alas sargātājiem. Skaidrs, ka šie trīs varēja tikt galā tikpat labi kā viens mednieks.
- Un nu, kuras sievietes ņemsim sev līdzi? - Brūns jautāja. - Ebrai jānāk.
- Ūkai arī, - Grods piebilda. - Viņa ir stipra un pieredzējusi, un viņai nav mazu bērnu.
- Jā, Uka ir laba izvēle, - Brūns piekrita, - un Ovra, - viņš teica, uzlūkojis Gūvu. Māceklis piekrītot pamāja.
- Un kā ar Ogu? - Brouds vaicāja. - Braks jau staigā, un drīz jau būs pienācis gads, kad tiks atšķirts no krūts; viņš neaizņem tai daudz laika.
Brūns brīdi padomāja. - Neredzu iemesla, kāpēc ne. Pārējās sievietes palīdzēs to pieskatīt, un Oga ir laba strādniece. Mēs varēsim viņu izmantot.
Brouds izskatījās iepriecināts. Viņš bija apmierināts, uzzinājis, ka vadonis ir labās domās par tā sievieti; tas bija kompliments viņa labajām mācīšanas spējām.
- Dažām sievietēm būs jāpaliek pieskatīt bērnus, - Brūns pamāja.
- Kā būtu ar Agu un Iku? Grūbs un Igra vēl ir par mazu, lai dotos tik tālā ceļā.
- Aba un Iza varētu tos pieskatīt, - Krugs izteica savas domas.
- Igra nesagādā Ikai lielas raizes. - Vairums vīru tālā ceļojumā labprāt vēlējās savas otrās puses ņemt līdzi, tad tie nebūs atkarīgi no cita vīra sievas, kas tos apkalpos.
- Es nezinu, kā būs ar Iku, - Drūgs piebilda, - bet es domāju, ka Aga šoreiz varētu palikt. Trīs no bērniem ir viņas, un, kaut arī viņa paņemtu līdzi Grūbu, es zinu, ka Onai viņas pietrūktu. Taču Vorns gribētu nākt ar mums.
- Es domāju, ka jāpaliek abām, gan Agai, gan Ikai, - Brūns nolēma, - un Vornam ari. Viņam tur nebūs, ko darīt, puika vēl nav tik liels, lai medītu, un viņš nemaz tik ļoti negribēs palīdzēt sievietēm, jo sevišķi mātei neesot blakus, kas viņu pieskatītu. Viņam vēl būs citas mamutu medības.
Mogurs līdz šim nebija neko bildis, bet nu juta, ka pienācis īstais brīdis. - Iza ir pārāk vārga, lai ietu, un viņai jāpaliek un jārūpējas par Ubu, bet nav iemesla, lai Eila neietu.
- Viņa vēl pat nav sieviete, - Brouds iejaucās, - un turklāt gariem var nepatikt, ja mums līdzi ir kāds svešais.
- Augumā viņa ir lielāka nekā sieviete, - Drūgs iebilda, - laba strādniece, ar veiklām rokām, un gari ir viņai labvēlīgi. Kā bija ar alu? Un ar Onu? Es domāju, ka viņa nesīs veiksmi.
- Drūgam taisnība. Viņa ātri strādā un ir tikpat stipra kā sieviete. Viņai nav bērnu, par ko uztraukties, un viņa ir mazliet apmācīta kā zāļu sieva. Tas var noderēt, lai gan es labāk būtu ņēmis Izu, ja viņa būtu stiprāka. Eila nāks mums līdzi, - Brūns pamāja, izbeidzot sarunas.
Uzzinājusi, ka viņa dosies līdzi mamuta medībās, Eila bija tik sajūsmināta, ka nespēja nosēdēt mierā. Viņa uzmācās Izai ar jautājumiem par to, kas jāņem līdzi, un pēdējās dienas pirms plānotās došanās ceļā sapakoja un atkal pārpakoja savu grozu vairākas reizes.
- Tu taču negribēsi ņemt tik daudz, Eila. Mājupceļā tavs nesamais būs daudz smagāks, ja medības izdosies. Bet man ir kaut kas, ko tev gan vajadzētu paņemt. Es to tikko pabeidzu.
Eilai sakāpa acīs prieka asaras, ieraugot Izas rokā izstiepto somu. Tā bija izgatavota no apdarinātas veselas ūdrādas ar neskartu galvu, asti un ķepiņām. Iza bija lūgusi, lai Zūgs tai vienu sagādā, un, iesaistot Agu un Abu, bija turējusi to noslēptu pie Drūga pavarda, lai sagādātu meitenei pārsteigumu.