Tas, ka viņu ir izvēlējies Lielais Alu Lauva, ir tikai daļa no meitenes dīvainības. Mēs domājām, ka viņa ir atšķirīga, tāpēc ka viņai patīk iet jūras ūdenī, taču, ja viņa nebūtu bijusi tik atšķirīga, Ona tagad pastaigātos pa garu pasauli. Ona ir tikai meitene, un viņa pat nav dzimusi pie mana pavarda, bet esmu to iemīlējis. Man Onas būtu pietrūcis; esmu pateicīgs, ka viņa nenoslīka.
Eila mums ir sveša, un mēs maz ko zinām par Citiem. Tagad viņa pieder pie klana, bet viņa nepiedzima klanam. Es nezinu, kāpēc viņa vispār gribēja medīt; klana sievietēm nepieklājas medīt, bet iespējams, ka Citu sievietes medī. Nav svarīgi, tas tik un tā nebija pareizi, bet, ja viņa nebūtu iemācījusies lietot lingu, arī Braks būtu miris. Pat negribas domāt par to, kādā veidā viņš būtu nomiris. Viena lieta, ja plēsējs apēd mednieku, bet Braks ir bērns.
Viņa nāve būtu bijusi zaudējums visam klanam, Brun, ne tikai Broudam un tev. Ja viņš būtu nomiris, mēs te nesēdētu, cenšoties izlemt, ko lai dara ar meiteni, kura izglāba viņam dzīvību, mēs būtu sērojuši pēc zēna, kas kādu dienu būtu kļuvis par vadoni. Es domāju, ka meitene ir jāsoda, bet kā gan viņu var nolādēt ar nāvi? Esmu beidzis.
- Zūgs runās, Brun.
- Zūgs drīkst runāt.
- Taisnība tam, ko saka Drūgs; kā tu vari nolādēt meiteni, ja viņa ir izglābusi Brakam dzīvību? Viņa ir citāda, viņa nav piedzimusi klanam, un var būt, ka viņa nedomā tā, kā sievietei jādomā, taču, izņemot to lingas jautājumu, viņa uzvedas, kā pieklājas labai klana sievietei. Viņa ir bijusi paraugsieviete, paklausīga, godbijīga…
- Tā nav tiesa! Viņa ir nepakļāvīga, bezkaunīga, - Brouds pārtrauca.
- Es tagad runāju, Broud, - Zūgs nikni atcirta. Brūns uzmeta jauneklim neapmierinātu skatienu, un Brouds apvaldīja savus jūtu uzplūdus.
- Tiesa, - Zūgs turpināja, - kad meitene bija jaunāka, viņa bija pret tevi bezkaunīga, Broud. Bet tu to izaicināji, tu pats ļāvi, lai tā notiek. Ja tu uzvedies kā bērns, vai tad ir kāds brīnums, ka meitene neizturas pret tevi kā pret vīru? Pret mani viņa nekad nav bijusi citāda, tikai apzinīga un paklausīga. Un viņa nekad nav izturējusies bezkaunīgi ne pret vienu citu vīru.
Brouds nikni paraudzījās uz veco mednieku, taču savaldījās.
- Kaut arī tā nebūtu taisniba, - Zūgs turpināja, - es nekad nevienu neesmu redzējis tik meistarīgi rīkojamies ar lingu kā viņa. Viņa saka, ka iemācījusies no manis. Es par to neko nezināju, taču teikšu atklāti: es vēlētos, kaut man būtu tik apķērīgs skolēns, ko mācīt, un man jāatzīst, ka tagad pats varētu mācīties no viņas. Eila gribēja medīt klanam, bet, kad nevarēja, viņa centās atrast citu veidu, kā palīdzēt. Viņa jau var būt dzimusi pie Citiem, taču savā sirdī pieder klanam. Meitene vienmēr ir stādījusi klana intereses augstāk par savējām. Viņa nedomāja par briesmām, kad devās pakaļ Onai. Varbūt viņa prot peldēt, bet es redzēju, cik Eila bija nogurusi, kad izveda ārā Onu. Jūra varēja paņemt arī viņu. Viņa saprata, ka medīt nav labi, un glabāja savu noslēpumu trīs gadus, tomēr tā ne mirkli nešaubījās, kad Braka dzīvība bija briesmās.
Viņa meistarīgi pārvalda to ieroci, meistarīgāk, kā jelkad esmu kādu redzējis. Žēl būtu, ka tādai meistarībai jāiet zudumā. Es saku: viņai jānes labums klanam, jāļauj viņai medīt…
- Nē! Nē! Nē! - Brouds dusmās pielēca kājās. - Viņa ir sieviete. Sievietēm nedrīkst ļaut medīt…
- Broud, - iebilda vecais, lepnais vīrs. - Es vēl neesmu beidzis. Tu vari lūgt vārdu, kad es būšu pabeidzis.
- Ļauj, lai Zūgs pabeidz, Broud! - vadonis aizrādīja. - Ja tu neproti uzvesties formālā sapulcē, vari iet projām! - Brouds atkal apsēdās, ar pūlēm cenšoties savaldīties.
- Linga nav nopietns ierocis. Es sāku attīstīt savu prasmi tikai tad, kad kļuvu par vecu, lai medītu ar šķēpu. īsta vīra ieroči ir visi pārējie ieroči. Es saku: jāļauj viņai medīt, bet tikai ar lingu. Lai linga kļūst par vecu vīru un sieviešu vai vismaz šīs sievietes ieroci. Tagad es esmu beidzis.
- Zūg, tu zini tāpat kā es, ka lingu ir daudz grūtāk lietot nekā šķēpu, un tu esi daudzreiz sagādājis gaļu, kad medībās neveicās. Nemazini savu vērtību meitenes dēļ. Šķēpam ir vajadzīga tikai stipra roka, - iebilda Brūns.
- Un stipras kājas un sirds, un labas plaušas, un krietni daudz drosmes, - Zūgs atbildēja.
- Interesanti, cik daudz drosmes bija vajadzīgs, lai stātos pretim nākamajam lūsim pēc tam, kad viens jau bija uzbrucis, - vienai pašai, tikai ar lingu rokā? - komentēja Drūgs. - Es neiebilstu pret Zūga priekšlikumu, ja viņa medī tikai ar lingu. Šķiet, ka gariem nekas nav pretim; viņa tomēr nes mums veiksmi. Kā ar mūsu mamuta medībām?
- Es nedomāju, ka mēs varam pieņemt šādu lēmumu, - Brūns teica. - Es pat neredzu, kā mēs varam ļaut viņai dzīvot, nemaz nerunājot par medīšanu. Tu zini, kādas ir tradīcijas, Zūg. "Iā nekad agrāk nav noticis; vai gari patiesi to pieļaus? Tomēr kā tu varēji pieļaut tādu domu? Klana sievietes nemedī.
- Jā, klana sievietes nemedī, bet šī to ir darījusi. Varbūt man tas neienāktu prātā, ja nezinātu, ka viņa to prot, ja nebūtu jau redzējis, kā viņa to dara. Es tikai gribu teikt: ļausim viņai turpināt darīt to, ko viņa jau ir darījusi.
- Ko tu teiksi, Mogur? - Brūns vaicāja.
- Ko gan tu gaidi no Mogura - viņa taču dzīvo pie tā pavarda! - Brouds sarūgtināts iejaucās.
- Broud! - Brūns dusmās zvēroja. - Vai tu apvaino Moguru, ka viņš savas jūtas, savas intereses vērtē augstāk par klana interesēm? Vai tad viņš nav mogurs? Lielais Mogurs? Tavuprāt, viņš neteiks, kā ir pareizi, kā ir patiesībā?
- Nē, Brun. Brouda vārds ir vietā. Manas jūtas pret Eilu ir visiem zināmas; nav viegli aizmirst, ka es viņu mīlu. Manuprāt, jums visiem to vajadzētu ņemt vērā, lai gan es centos nostumt emocijas malā. Nevaru būt drošs, ka man tas ir izdevies. Esmu badojies un meditējis kopš jūsu atgriešanās, Brun. Pagājušajā naktī es atklāju ceļu uz atmiņām, par kurām es neko nezināju, varbūt es nekad nebiju tajās ieskatījies.
Sen atpakaļ, vēl ilgi pirms tam, kad mēs izveidojām klanu, sievietes palīdzēja vīriem medīt. - Visi neticīgi noelsās. - Tā ir taisnība. Mums būs rituāls, un es jūs turp aizvedīšu. Toreiz, kad mēs pirmo reizi mācījāmies taisīt darbarīkus un ieročus, - un mēs piedzimām ar zināšanām, kas līdzinājās atmiņām, tomēr tās bija kas cits - gan sievietes, gan vīrieši nogalināja zvērus pārtikai. Toreiz viri vienmēr negādāja par sievietēm. Tāpat kā lāču māte, sieviete medija sev un saviem bērniem.
Tikai vēlāk viri sāka medīt, lai gādātu par savu sievieti un mazajiem, un vēl vēlāk sieviete ar bērniem palika mājās. Klans sāka veidoties tad, kad viri sāka rūpēties par bērniem, kad tie sāka gādāt par pārtiku, un tas veicināja klana augšanu. Ja mazuļa māte, cenšoties sagādāt sev ēdamo, nomira, tad nomira ari bērns. Tomēr tā pa īstam klans izveidojās, kad cilvēki pārtrauca karot savā starpā un iemācījās sadarboties, kopīgi medīt. Pat tolaik dažas sievietes vēl medīja, un viņas bija tās, kas sarunājās ar gariem.
Brun, tu apgalvoji, ka agrāk tas netika darīts. Tev nav taisnība; klana sievietes ir agrāk medījušas. Toreiz gari tam piekrita, bet tie bija citi gari, senie gari, nevis totēmu gari. Tie bija vareni gari, taču tie jau sen kā devušies pie miera. Es neesmu pārliecināts, vai tos var saukt par pilntiesīgiem klana gariem. Patiesībā tos negodāja vai nepielūdza, no tiem drīzāk bijās; taču tie nebija ļauni, bet vienkārši spēcīgi.