- Ak, viņš! Tas melis. Nu, dažas dienas iepriekš viņš piezvanīja no Štatiem un apgalvoja, ka grāmata viņam esot nepieciešama svarīgam pētniecības darbam. Viņš teica, ka
esot profesors un ka grāmata viņam esot ļoti vajadzīga. Viņš izturējās ļoti pārliecinoši. Es teicu, ka viņš var to ņemt lasīšanai. Taču pēc tam viņš manā brīvdienā piezvanīja citai bibliotekārei un diezgan izvairīgi izteicās. Nokmans pierunāja manu kolēģi viņam grāmatu pārdot. Viņš nosūtīja naudu ar ekspreša pasta pārvedumu, un tad, kad es nākamajā dienā atgriezos darbā, viņš paziņoja, ka dodas šurp pats. Šajā brīdī es nojautu ko nelāgu. Es nedaudz papētīju un atklāju, ka Čikāgas muzejā tāda profesora Nokmana nemaz nav. Nevienā nodaļā. Vēl pirms viņš spēra kāju šajā zemē, es jau zināju, ka Nokmans ir blēdis. Un jau tad es domāju arī par tevi. Es gribēju tev to iedot palasīties. Man žēl, ka izrāvu tevi no miega. Ir jau pārāk vēls, un arī es esmu nogurusi. Man jāiet mājās un tev arī.
Mollija tikko bija īsti atmodusies, un viņas galva bija pilna jautājumu. Es taču nesapņoju, vai ne? viņa jautāja.
- Nē, iesmējās bibliotekāre. Bet tev to vajadzētu darīt. Tagad tev vajadzētu atrasties gultā ciešā miegā.
- Es vairs neesmu nogurusi.
- Es gan. Man tiešām jāiet mājās. Bet es vēlētos ar tevi kārtīgi izrunāties tad, kad būsi pilnīgā nomodā, viņa piebilda. Tu man varētu izstāstīt kādus savus piedzīvojumus, un es tev izstāstītu kādus no savējiem.
- Vai ari jums ir bijuši piedzīvojumi, izmantojot hipnozi?
- Protams. Piedzīvojumi notiek ar ikvienu, kurš atklāj, ka tam piemīt šīs spējas. Tomēr tagad es reti izmantoju , savu prasmi. Dažkārt es to lietoju, tikai lai palīdzētu cilvēkiem. Man šķiet, ka tā ir vislabāk.
- Tā, kā palīdzējāt man?
- Vai izdevās? Man prieks.
Kādu bridi Mollija klusēja, pārdomājot, cik ļoti viņa mainījusies dažu pēdējo nedēļu laikā. Ja nebūtu bijis bibliotekāres, viņa aizvien vēl būtu nožēlojamā stāvoklī. Bibliotekāres dēļ Mollija bija iemācījusies tik daudz.
- Paldies! viņa teica. Eēē, atvainojos, es pat nezinu jūsu vārdu.
- Lusija Logana, sacīja sieviete ar laipno seju.
- Tāds pats uzvārds kā doktoram? Mollija noelsās.
- Kā doktoram Loganam, kas sarakstījis šo grāmatu?
- Viņš bija mans vecvectēvs, atkal pasmaidījusi, atbildēja Lusija Logana. Bet klausies, šai naktij pārsteigumu būs gana. Tev būs grūti atkal iemigt. Un man jāslēdz telpas. Tāpēc tagad abas iesim, un, Mollij, nāc ciemos, kad vien vēlies, un es tev izstāstīšu visu par savu vecvectēvu, un mēs varēsim parunāt par hipnozi. Labi?
Mollija pamāja un piecēlās.
Kad viņa gāja ārā no bibliotēkas, Lusija Logana pamāja.
- Un priecīgus Ziemsvētkus, Mollij, ja tevi pirms tam nesastapšu!
- Priecīgus Ziemsvētkus! novēlēja ari Mollija, kuras galva bija noreibuši no šīs nakts atklājumiem.
Zem decembra mēness stariem Mollija atgriezās mājās. Ik pa mirklim viņa šūpoja galvu, iedomājoties kādu gadījumu no dažām iepriekšējām nedēļām, atsvaidzinot atmiņā sajūsmas vai baiļu pilnus brīžus un secinot, ka gadījums ir bijis viņas pusē. Viņa apbrīnoja to, kā bija risinājušies notikumi.
Kad viņa kāpa augšup pa lauku ceļu, sāka snigt biezām, mikstām pārslām un zeme zem kājām kļuva balta un viegli gurkstoša. Šķita, ka koki, kas slejas virs ceļmalas dzīvžoga, māj viņai sveicienus.
Tālumā Mollija ieraudzīja Braiersvilas reklāmas dēli. Qube cilvēki peldkostīmos izskatījās tā, it kā viņu mirdzoši baltie zobi tagad klabētu. Un Mollija nodomāja, cik smieklīgi gan ir tas, ka vēl tikai pirms trijām nedēļām viņa bija uzskatījusi, ka šie cilvēki ir brīnišķīgi, un kā viņa bija alkusi tiem līdzināties. Tagad meiteni vismazāk uz pasaules interesēja viņu Qube dzīve. Viņai dzīvojama pašai sava dzīve, un tā ir daudz interesantāka un nozīmīgāka nekā tiem ļaudīm.
Sniegs piepildīja gaisu, virpuļojot ap Molliju, apslāpējot skaņas, tā ka viņas gājiens bija ļoti kluss un nemanāms. Pirmo reizi mūžā viņa tiešām izjuta sajūsmu par savu dzīvi. Viņai patika būt Mollijai Mūnai, apzinoties, ka viņa nebūt nav pati pilnība.
Hipnozes grāmata bija pārliecinājusi, ka viņa spēj iemācīties visu, ja vien cenšas. Ja pirms sešiem mēnešiem kāds būtu teicis, ka viņa būs liela hipnotizētāja, viņa nebūtu tam ticējusi, jo uzskatīja, ka viss viņā ir nejēdzīgs. Tagad Mollija nespēja vien nociesties, kad varēs izmēģināt visu iespējamo. Viņa sāks skriet krosu tikai tāpēc, lai redzētu, vai viņai tajā veicas labāk. Un viņa tiešām iemācīsies dejot stepu. Ne jau tāpēc, lai kļūtu par ārkārtīgi slavenu stepa dejotāju, bet lai tas viņai padotos tik labi, ka sagādātu prieku. Tagad Mollijai vairs nerūpēja slava. Meitene vienkārši vēlējās izbaudīt savu dzīvi un palīdzēt citiem izbaudīt viņējo.
Un līdz Ziemsvētkiem palikušas tikai piecas dienas! Mollija, būdama tik aizņemta visu laiku, bija to pilnīgi piemirsusi. Viņa pasmaidīja. Šie būs visu laiku paši labākie t Ziemsvētki.
Mollija ieelpoja svaigo, auksto nakts gaisu un uzsmaidīja mierīgajai, dusošajai ainavai. Šonakt dzīve bija gandrīz vai pārāk aizraujoša. Ko viņa bija domājusi, kad pirmo
reizi atklāja hipnozes grāmatu? Ka tās sniegtās iespējas ir bezgaligas? Šonakt Mollijai likās, ka tā ir pilnīga patiesība attiecībā uz viņas dzīvi. No papēžiem līdz matu galiņiem. Dzīve likās apburoša. Un vēlreiz Mollija nodomāja, cik labi gan ir būt vecajai, parastajai un vienkāršajai Mollijai Mūnai.
Priekšā mēness gaismā kā sudraba josta mirdzēja ceļš uz mājām, uz Laimes namu.
Tūkstoš kilometru tālumā, desmit kilometru augstu debesīs virs Itālijas Alpiem, kāda lidmašīna meta nāves cilpu. Lidmašīnā sēdēja divas sievietes viena muskuļaina un otra kaulaina. Lidotājai acīs bija traks spīdums un nebija zobu. Viņas zobi, iekārti aukliņā, kā svārsts šūpojās zem zoda. Spēcīgās miesas būves sievietei aiz viņas mugurā bija T krekls ar uzrakstu priekšpusē LABĀK MĪLI ITĀLIJU, CITĀDI…
Kad lidmašīna atkal meta cilpu, spēcīgā sieviete jautāja: Kā būtu ar uno pasta molto, molto bene[7], Agnese?
Mmmmmm, jā, bet, Edna, tikai ne pārāk piparotu. Šoreiz tiešām, Edna… ne pārāk piparotu.
BEIGAS
Džordžija Binga
MOLLIJAS MŪNAS FANTASTISKĀ HIPNOZES GRĀMATA
Redaktore Rūta Koluža
[1] moon (angļu vai.) mēness
[2] adder odze, stone akmens (tulk. no angļu vai.)
[3] scarlet (angļu vai.) spilgti sarkana krāsa
[4] toad (angļu vai.) krupis
[5] vachts jahtas, yodeling jodelēšana, hypnotism hipnoze, ypnotism ipnoze (tulk. no angļu vai.)
[6] king (angļu vai.) karalis
[7] uno pasta molto, molto bene (itāļu vai.) vienu ļoti, ļoti labu makaronu porciju