Pēc vannas tika pasniegts silts dzēriens no piena un zāļu tējām, tad jauns flaneļa naktskrekls ar puķainu rakstu un robotu apakšmalu, aitādas čības maigi zilā krāsā, un uz gultu!
Ak, cik šī gulta bija mīksta! No naktslampiņas plūda tik maiga gaisma! Un guļamistaba bija iekārtota tik mājīgi, ar nelieliem skapīšiem un mazu galdiņu, kura atvilktnēs tiks saliktas viņas jaunās drēbes, un paklājs no vienas sienas līdz otrai, un jauki aizkari ar zvaigznītēm, mēnestiņiem un planētām! Lira gulēja kā sastingusi, pārāk nogurusi, lai spētu aizmigt, pārāk pārņemta, lai kaut ko jautātu.
Kad Koulteres kundze bija klusi novēlējusi viņai labu nakti un aizgājusi, Panteleimons paraustīja meiteni aiz matiem. Lira gaiņāja dēmonu prom, bet tas čukstēja:
Kur ir tā lieta?
Meitene uzreiz saprata, ko viņš domā. Viņas vecais, noplukušais mētelis karājās skapī. Jau pēc dažām sekundēm Lira bija atpakaļ gultā un, kājas sakrustojusi, sēdēja lampas gaismā, bet Panteleimons cieši vēroja, kā viņa attin melno samta drēbi un aplūko priekšmetu, ko bija iedevis direktors.
- Kā viņš to nosauca? meitene čukstēja.
- Aletiometrs.
Nebija jēgas vaicāt, ko tas nozīmē. Aletiometrs smagi gulēja viņas plaukstās, kristāla virsma spīdēja, misiņa mehānisms smalki pulsēja. Šis priekšmets ļoti atgādināja pulksteni vai kompasu, jo tam bija uz ciparnīcu vērsti rādītāji, bet stundu vai debespušu vietā bija dažādi mazi zīmējumi, katrs no tiem izstrādāts ar ārkārtēju precizitāti, kā ar vissmalkāko un tievāko sabuļa akotu apgleznots ziloņkauls. Viņa grozīja ciparnīcu, lai aplūkotu zīmējumus tuvāk. Tur bija enkurs, smilšu pulkstenis, virs kura atradās galvaskauss, vērša figūra, bišu strops… Pavisam kopā trīsdesmit seši zīmējumi, un viņai nebija ne jausmas, ko tie varētu nozīmēt.
- Re, kur skrūvīte, teica Panteleimons. Pamēģini, vai to nevar uzgriezt.
Tur tiešām bija trīs mazas skrūvītes, un katra bija savienota ar vienu no trim īsākajiem rādītājiem, kas virzījās pa ciparnīcu, klusi, vienmērīgi tikšķot. Rādītājus varēja noregulēt pret jebkuru no zīmējumiem, un, kad tie bija uzstādīti tieši pret zīmējuma centru, tie nekustējās.
Ceturtais rādītājs bija garāks un tievāks, un šķita, ka tas ir izgatavots no cietāka materiāla nekā pārējie. Tā darbību Lira nespēja kontrolēt rādītājs kustējās haotiski kā kompasa adata, tikai tas neapstājās.
- Izskaņa "-metrs" nozīmē, ka tas mērī, teica Panteleimons. — Tāpat kā termometrs. To mums teica Čaplins.
- Jā, bet tas jau nav tas svarīgākais, meitene atčukstēja. Kā tu domā: ko tas mērī?
To nu neviens no viņiem nespēja iedomāties. Lira krietnu laiciņu nopūlējās, grozot rādītājus no viena simbola uz nākamo (eņģelis, bruņucepure, delfīns, globuss, lauta, kompass, svece, zibens, zirgs), un vēroja, kā garākais no tiem šaudās sev vien zināmā virzienā. Lai gan meitene neko nesaprata, viņu ieintriģēja un pārsteidza mehānisma komplicētība un detaļas. Panteleimons pārvērtās par pelīti, lai piekļūtu tuvāk priekšmetam, un uzlika mazās ķepiņas uz tā malas. Podziņām līdzīgās melnās acis ziņkāri spīdēja, kad viņš vēroja rādītājus kustamies.
- Kā tu domā: ko direktors gribēja teikt par tēvoci Ezrielu? viņa jautāja.
- Varbūt mums aletiometrs jāpaslēpj un jāatdod viņam.
- Bet direktors taču pats gribēja viņu noindēt! Varbūt tieši otrādi. Varbūt viņš gribēja, lai mēs to viņam nedodam.
- Nē, Panteleimons atbildēja, direktors teica, lai mēs to slēpjam no viņas…
Pie durvīm viegli pieklauvēja.
Koulteres kundze sacīja: Lira, tavā vietā es izslēgtu gaismu. Tu esi nogurusi, bet rīt mūs gaida daudz darīšanu.
Lira ātri pabāza aletiometru zem segas.
- Labi, Koulteres kundze, viņa noteica.
- Nu tad arlabunakti!
- Arlabunakti!
Lira atslīga gultā un nodzēsa gaismu. Bet, pirms iemigt, meitene katram gadījumam pabāza aletiometru zem spilvena.
5 Kokteiļu vakars
Nākamajās dienās Lira visur gāja kopā ar Koulteres kundzi, it kā sieviete būtu viņas dēmons. Koulteres kundze pazina ļoti daudz cilvēku, ko satika visdažādākajās vietās. Rīta pusē bija paredzēta ģeogrāfu sanāksme Karaliskajā Arktikas institūtā, kur Lira sēdētu klāt un klausītos. Tad Koulteres kundzei būtu kas pārrunājams ar kādu politiķi vai ierēdni, ar kuru kopā tiktu ēstas pusdienas smalkā restorānā, kur Lirai pievērstu sevišķu uzmanību un pasūtītu ēdienus īpaši viņai. Meitene iemācītos, piemēram, ēst sparģeļus vai uzzinātu, kā garšo smalkmaizītes. Tad pēcpusdienā viņas varētu iet iepirkties, jo Koulteres kundzei jāgatavojas ekspedīcijai, un bija taču jāiepērk zvērādas, impregnēti audumi un ūdensizturīgi apavi, kā arī guļammaisi, naži un rasēšanas piederumi, kas priecēja Liras sirdi. Pēc tam viņas varētu doties padzert tēju un tikties ar dažām dāmām, kas ir tikpat labi ģērbušās kā Koulteres kundze, ja arī ne tik skaistas vai koptas kā viņa. Tās bija dāmas, kas tik ļoti atšķīrās no sieviešu kārtas skolmeistarēm, ģiptietēm un koledžas kalpotājām, kuras šķita esam bezdzimuma būtnes bez tādām izcilām īpašībām kā elegance, šarms un grācija. Lira tiktu skaisti saģērbta šiem notikumiem, un dāmas viņu lutinātu un iesaistītu savās elegantajās, smalkajās sarunās, kuru vienīgais temats bija citi cilvēki: tāds un tāds mākslinieks, politiķis vai kāds mīlas pāris.
Un, kad pienāktu vakars, Koulteres kundze Liru varētu aizvest uz teātri. Arī tur būtu daudz smalku cilvēku, ar
kuriem tērzēt un kurus apbrīnot, jo izskatījās, ka Koulteres kundze pazina visus ietekmīgos Londonas ļaudis.
Starplaikos starp visiem šiem pasākumiem Koulteres kundze mācītu viņai ģeogrāfijas un matemātikas pamatus. Lirai šajās zinībās bija lieli robi to varētu salīdzināt ar peles iegrauztu pasaules karti, jo Džordanas koledžā viņa tika skolota epizodiski un bez jebkādas sistēmas. Kāds no jaunākajiem zinātniekiem tika norīkots sadabūt viņu rokā un apmācīt tādās un tādās zinībās. Stundas notika aptuveni kādu saspringtu nedēļu, līdz meitene, skolotājam par atvieglojumu, "aizmirsa" uz tām ierasties. Vai arī skolotājs aizmirsa, kas viņam īsti jāmāca, un ilgstoši "borēja" meitenei sava zinātniskā darba tēmu, kāda nu tai mirklī bija. Nebija nekāds brīnums, ka Liras zināšanas bija fragmentāras. Viņa daudz zināja par atomiem un elementārdaļiņām, magnētiskiem lādiņiem, četru veidu pamatmijiedarbibām un citiem eksperimentālās teoloģijas jautājumiem, bet pilnīgi neko par Saules sistēmu. Taisnību sakot, kad Koulteres kundze to noprata un izskaidroja, kā Zeme un pārējās piecas planētas griežas ap Sauli, Lira par to smējās kā par joku.
Taču viņa arī nodemonstrēja, ka kaut ko tomēr zina. Kad Koulteres kundze stāstīja par elektroniem, Lira zinoši noteica: Jā, tās ir negatīvi lādētas daļiņas. Kaut kas līdzīgs Putekļiem, tikai Putekļi nav lādēti.
Tiklīdz Lira to pateica, Koulteres kundzes dēmons nosnaikstīja kaklu, lai palūkotos uz meiteni, un zeltainais mazā ķermenīša apmatojums spīdot saslējās gaisā, it kā pērtiķis pats būtu uzlādēts. Koulteres kundze uzlika roku viņam uz muguras.
- Putekļi? sieviete jautāja.
- Jā. Tie kosmosa Putekļi, vai zināt.