Выбрать главу

Tomēr Lira apmēram zināja, kur atrodas, un visu laiku acu priekšā viņai bija virsdrēbju sainis virs ēdnī­cas kā orientieris, kur jāatgriežas. Viegli bija noteikt, kurā telpā neviena nav, jo paneļi bija tumši. Šur tur lejā bija dzirdamas balsis, kurās viņa ieklausījās, bet tie bija tikai pavāri virtuvē vai medmāsas kabinetā, kas, kā Lira no savas Oksfordas pieredzes zināja, bija viņu kopējā telpa. Sarunās nebija nekā interesanta, tāpēc meitene rāpās tālāk.

Visbeidzot Lira nonāca vietā, kur, pēc viņas aprēķi­niem, vajadzētu būt konferenču zālei, un patiesi te nebija ventilācijas un siltumcauruļu, un visi paneļi virs plašās četrstūrveida telpas bija vienmērīgi apgaismoti. Lira pie­spieda ausi pie paneļa un, saklausījusi vienmuļo pieau­gušo balsu murdoņu, saprata, ka atradusi īsto vietu.

Viņa uzmanīgi klausījās, tad iekārtojās tā, lai būtu pēc iespējas tuvāk runātāju balsīm. Meitene metāla kanālvadā izstiepās visā garumā un nogūlās uz sā­niem, lai pēc iespējas labāk varētu sadzirdēt teikto.

Bija dzirdami pierastie galda piederumu trokšņi un glāžu šķinda, tika lieti dzērieni, tātad sarunas notika pie vakariņu galda. Lira izšķīra četru runātāju balsis, to skaitā Koulteres kundzes. Pārējie trīs bija vīrieši. Šķita, ka viņi runā par izbēgušajiem dēmoniem.

Bet kurš ir atbildīgs par to sektoru? Koulteres kundze jautāja savā dziedošajā intonācijā.

-   Stažieris Makkejs, — teica kāds vīrietis.

-    Bet šādos gadījumos taču ieslēdzas automātiskā signalizācija…

-   Tā nenostrādāja, viņa atbildēja.

-   Uzdrošinos iebilst, Koulteres kundze. Makkejs ap­galvo, ka pirms iziešanas no ēkas tieši vienpadsmitos vakarā viņš ir aizslēdzis visus būrus. Ārējās durvis, protams, nevarēja būt atvērtas nekādā gadījumā, jo viņš ienāca un izgāja pa iekšdurvīm, kā parasti. Slē­dzeņu mehānismā jāievada kods, un atmiņa uzrāda, vai tas ir bijis ievadīts. Ja kodu neievada, ieslēdzas sig­nalizācija.

-   Bet signalizācija neieslēdzās, viņa teica.

-   Ieslēdzās. Diemžēl tā atskanēja laikā, kad visi bija ārā ugunsdzēsības trauksmes mācībās.

-   Bet kad jūs iegājāt atpakaļ telpās…

-   Diemžēl abi trauksmes zvani ir saslēgti vienā ķēdē tā ir shēmas kļūda, kas jāizlabo. Tas nozīmē to: ja uguns­grēka trauksmes zvans tiek atslēgts, atslēdzas arī labo­ratorijas signalizācija. Bet pat tad to varētu pamanīt, jo parasti pēc katra normālā režīma traucējuma tiek veik­tas pārbaudes. Tomēr tieši tobrid negaidīti ieradāties jūs, Koulteres kundze, un, ja atceraties, tūlīt pat vēlējāties tikties ar laboratorijas darbiniekiem. Tāpēc viņi labora­torijā neatgriezās uzreiz.

-   Skaidrs, — Koulteres kundze vēsi noteica. — Tādā ga­dījumā dēmoni ir tikuši izlaisti tieši ugunsgrēka trauk­smes laikā. Šis fakts liecina, ka aizdomās turamo pieau­gušo loks stacijā paplašinās. Vai esat to ņēmuši vērā?

-     Vai esat apsvērusi domu, ka to varēja izdarīt bērns? kāds pajautāja.

Viņa klusēja, un vīrietis tūlīt turpināja:

-    Katram pieaugušajam bija kāds uzdevums, kam bija pilnībā jānododas, un tie visi tika izpildīti. Nav pieļaujama doma, ka kāds pieaugušais būtu atvēris durvis. Tādas iespē­jas nav. Tātad šeit šādā nolūkā ieradies kāds no ārpuses vai ari kāds no bērniem ir atradis ceļu uz laboratoriju, atvēris durvis un būrus un atgriezies atpakaļ galvenajā ēkā.

-     Un kā jūs domājat to noskaidrot? Koulteres kundze jautāja. Nē, pagaidiet, nesakiet neko. Lūdzu, saprotiet, doktor Kūper, ne jau aiz ļauna prāta es jūs kritizēju. Mums jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. Tā bija neiedomājama paviršība saslēgt abus trauksmes zvanus vienā ķēdē. Tas tūlīt pat jāizlabo. Varbūt jūsu izmeklēšanā iesaistīt tatāru apsardzes komandieri? Es gan neuzstāju. Starp citu, kur ugunsgrēka trauksmes bridi bija tatāri? Vai par to jus esat padomājuši?

-    Jā, esam, nogurušā balsi atbildēja kāds vīrs. — Sardze bija savos posteņos, ik vīrs. Viņiem ir precīzas atskaites.

-    Esmu pārliecināta, ka jūs perfekti pildāt savus pienākumus, — Koulteres kundze teica. Nu ko lai saka. Ļoti žēl. Bet pagaidam par to pietiks. Pastāstiet par jauno separatoru.

Lirai pārskrēja šausmu drebuļi. Tas varēja nozīmēt tikai vienu.

-   Ak, ārsts atviegloti nopūtās, jo saruna pievērsās kam citam, ir panākts ievērojams progress. Ar pirmo modeli nebija izslēgta iespēja, ka pacients var nomirt no šoka, bet tagad ir sperts ievērojams solis uz priekšu.

-   Skrēlingi to darīja ar rokām un labāk par mums, teica kāds vīrs, kas vēl līdz šim nebija runājis.

-   Prakse gadsimtu garumā, otrs iebilda.

-    Bet sākumā vispār vienīgais separācijas veids bija atraušana, — teica galvenais runātājs, lai cik nomā­coši tas bija pieaugušajiem operatoriem. Ja jūs atce­raties, mēs bijām spiesti atlaist diezgan daudzus viņu nervu stāvokļa dēļ. Bet pirmais lielais sasniegums bija Meištates magnētiskā skalpeļa pielietojums ar anes­tēziju. Mēs varējām samazināt operatīvā šoka letalitāti līdz pieciem procentiem un pat mazāk.

-   Un jaunais instruments? Koulteres kundze jautāja.

Lira sāka trīcēt. Asinis viņai saskrēja galvā, un Pan­teleimons spieda savu sermuliņa ķermenīti pie viņas sāniem un čukstēja: Kuš, Lira, viņi to nedarīs mēs viņiem neļausim…

-   Jā, interesanti, ka uz jaunās metodes ceļa mūs uz­vedināja paša lorda Ezriela atklājums. Viņš atklāja, ka mangāna un titāna sakausējumam piemīt spēja izolēt ķermeni no dēmona. Starp citu, kas ir ar lordu Ezrielu?

-     Jūs varbūt neesat dzirdējis, Koulteres kundze teica. — Lordam Ezrielam draud nāvessods. Viņu ievie­toja Svalbārā ar nosacījumu, ka viņš pilnībā atteiksies no saviem filozofiskajiem pētījumiem. Diemžēl lords Ezriels pamanījās sadabūt grāmatas un materiālus un savus ķecerīgos pētījumus ir attīstījis līdz tādam līmenim, ka vienkārši ir bīstami viņu atstāt dzīvu. Lai nu kā, Konsistorija Disciplinārā tiesa ir izvirzījusi jautājumu par nāvessodu, un, spriežot pēc visa, tas tiks izpildīts. Tātad, doktor, jūsu jaunais instruments kā tas darbojas?

-    Ak tā nāvessods, jūs sakāt? Augstais Dievs… Man žēl. Jaunais instruments. Mēs pētām, kas notiek ar pacientu separācijas laikā, kad viņš ir pie samaņas, un tur, protams, nevar iztikt bez Meištates procedūras. Tāpēc mēs esam izgatavojuši sava veida giljotīnu, var sacīt. Tās asmens ir izgatavots no mangāna un titāna sakausējuma. Bērns tiek ievietots boksā nelielā ka­bīnē no tāda paša materiāla sakausējuma -, bet dē­mons līdzīgā boksā, kas savienots ar to. Kamēr viņi ir blakus, saikne, protams, paliek. Tad tiek nolaists as­mens, kas momentāni pārgriež saikni. Un tad viņi kļūst par divām atsevišķām vienībām.

-    Man tas jāredz, Koulteres kundze teica. Drīz, es ceru. Bet tagad es esmu nogurusi. Laikam jādodas pie miera. Rīt es vēlos apskatīt visus bērnus. Gan jau noskaidrosim, kas tur bija ar tām durvīm.

Atskanēja krēslu grūdieni, pieklājības frāzes, un durvis aizvērās. Tad Lira izdzirdēja, ka palikušie atkal apsēžas un turpina sarunu, tikai klusāk.

-   Ar ko nodarbojas lords Ezriels?

-    Man liekas, ka viņam ir pavisam citi uzskati par Putekļiem. Tur tā lieta. Saprotiet, tā ir tīrā ķecerība, un Konsistorija Disciplinārā tiesa nevar pieļaut citu interpretāciju, kā vien apstiprināto variantu. Turklāt viņš grib eksperimentēt…