- Tas ir cilvēks bez dēmona!
- Tieši tā. Un tā viņa atklāja, ka dēmonu ir iespējams atdalīt.
- Un… Tonijs Kosta man stāstīja par šausmīgajiem radījumiem, ko viņš sastapis ziemeļu mežos. Iespējams, tie varētu būt kaut kas līdzīgs.
- Tieši tā. Vārdu sakot, Galvenā Ziedojumu padome tika dibināta, pamatojoties uz šo ideju, kā ari uz Baznīcas dogmu apsēstību ar iedzimto grēku.
Lorda Ezriela dēmons saspicēja ausis, un vīrietis uzlika roku uz tā skaistās galvas.
- Kad viņi atšķēla dēmonu, notika vēl kaut kas, viņš turpināja. Bet viņi to nepamanīja. Enerģētiskā saikne, kas ķermeni savieno ar tā dēmonu, ir neiedomājami spēcīga. Pēc grieziena izdarīšanas visa šī enerģija ātrāk par sekundi izkliedējas. Viņi par to neiedomājās uzskatīja, ka tas ir šoks, niknums vai garīgā vardarbība, un pieradināja sevi to uztvert bezkaislīgi. Tāpēc nenovērtēja, ko šī enerģija varētu panākt un kā to varētu izmantot…
Lira nespēja mierīgi nosēdēt. Viņa piecēlās un, piegājusi pie loga, neko neredzošām acīm lūkojās bezgalīgajā, drūmajā tumsā. Cik viņi bija cietsirdīgi! Lai cik svarīgi bija noskaidrot patiesību par iedzimto grēku, tas, kā viņi izrīkojās ar Toniju Makariosu un pārējiem, bija pārāk nežēlīgi. To nekas nevarēja attaisnot.
- Bet ko darījāt jūs? — meitene jautāja. Vai arī jūs griezāt?
- Mani interesē pavisam kas cits. Es uzskatu, ka Ziedojumu padomes pētījumi nav pietiekami dziļi. Es gribu noskaidrot pašu Putekļu izcelsmi.
- Izcelsmi? Kur tad tie rodas?
- Citā pasaulē, ko mēs redzam caur Auroru.
Lira pagriezās pret tēvu. Viņš bija atlaidies krēslā, mierīgs un varens, viņa acis kvēloja kā dēmonam. Meitene viņu nemīlēja, viņa nespēja uzticēties viņam, bet cienīt cienīja, apbrīnoja šo ekstravaganto greznību, kādu tēvs bija spējis radīt ap sevi šai pamestajā nostūrī, un viņa varenās ambīcijas.
- Kas tad ir šī cita pasaule? meitene jautāja.
- Viena no neskaitāmām paralēlajām pasaulēm. Raganas par tām zina jau gadsimtiem ilgi, bet pirmie teologi, kas to pierādīja matemātiski, tika izslēgti no Baznīcas pirms piecdesmit vai vairāk gadiem. Un tomēr tā ir patiesība, to nav iespējams noliegt.
Bet nevienam neienāca prātā, ka ir iespējams nokļūt no vienas pasaules citā. Mēs domājām, ka tas ir pret pastāvošajiem likumiem. Nu, mēs kļūdījāmies, bet iemācījāmies saskatīt pasauli tur, augšā. Ja jau gaisma var tur nokļūt, ari mēs varam. Un mums jāiemācās to saskatīt, Lira, tieši tāpat, kā tu iemācījies nolasīt aletiometru.
Tā pasaule un visas citas pasaules radās varbūtības rezultātā. Piemēram, kad tu met monētu, tā var krist uz vienas puses vai otras, un mēs nezinām, uz kuras, pirms monēta nav sasniegusi zemi. Ja tā nokrīt ar labo pusi uz augšu, varbūtība, ka uz augšu varētu būt kreisā puse, atkrīt. Bet līdz tam brīdim iespējami bija abi varianti.
Bet otrā pasaulē nokrīt kreisā puse. Un, kad tas notiek, divas pasaules savienojas. Es izmantoju šo piemēru ar monētu, lai tev būtu skaidrāks. Būtībā šīs iespējas un to zudums elementārdaļiņu līmenī notiek tieši tādā pašā veidā: vienubrīd ir iespējami vairāki varianti, nākamajā realizējas tikai viens no tiem, bet pārējie vairs neeksistē. Pārējās pasaules realizējas kaut kur citur.
Es gribu doties uz to pasauli aiz Auroras, lords Ezriels teica, jo domāju, ka no turienes uz šo pasauli nāk visi Putekļi. Tu redzēji tos diapozitīvus, ko es rādīju zinātniekiem koledžas atpūtas telpā. Tu redzēji, ka Putekļi uz šo pasauli nāk no Auroras. Tu pati redzēji šo pilsētu. Ja gaisma spēj šķērsot plaisu starp pasaulēm, ja Putekļi to var, ja mēs varam redzēt šo pilsētu, tad mēs varam uzcelt tiltu uz turieni un tikt tam pāri. Tam ir nepieciešama milzīga enerģija. Bet es to varu paveikt. Kaut kur tur ir radušies Putekļi, nāve, grēks, nelaimes, iznīcība. Cilvēki grib iznīcināt visu, ko tie redz, Lira. Tas ir iedzimtais grēks, un es gribu to iznīcināt. Nāvei būs beigas.
- Tāpēc viņi jūs šeit ieslodzīja?
- Jā. Viņi ir nobijušies. Un tam ir iemesls.
Viņš piecēlās kopā ar savu dēmonu lepnu, skaistu un plēsīgu. Lira nekustīgi sēdēja. Viņai bija bail no sava tēva, un viņa ar to bezgalīgi lepojās. Meitenei likās, ka tēvs ir traks, bet vai viņai par to spriest?
- Ej gulēt, lords Ezriels teica. Torolds tev parādīs, kur ir tava gulta.
Viņš piecēlās, lai aizietu.
- Jūs nepaņēmāt aletiometru, Lira teica.
- Ak jā. Patiesībā pašlaik man to nemaz nevajag, viņš teica. Un man no tā tāpat ir maz labuma, ja nav skaidrojošo grāmatu. Zini, es domāju, ka koledžas direktors to deva tieši tev. Vai viņš tiešām teica, ka tev tas jāatdod man?
- Nu jā! Lira atbildēja. Bet tad pārdomāja visu un aptvēra, ka patiesībā direktors nemaz nebija lūdzis to darīt viņa pati visu laiku to bija pieņēmusi kā faktu, jo kāpēc gan citādi viņš meitenei būtu to devis? Nē, — Lira teica. Es nezinu. Es domāju…
- Nu, man tas nav vajadzīgs. Tas ir tavs, Lira.
- Bet…
- Arlabunakti, bērns.
Meitene bija pārāk apmulsusi, lai spētu izteikt tos daudzos, svarīgos jautājumus, kas bija viņai uz mēles, tāpēc tikai paņēma aletiometru un ietina to melnajā samta audumā. Tad apsēdās pie kamīna un lūkojās, kā tēvs aiziet.
22 Nodevība
Lira pamodās no tā, ka kāds svešinieks raustīja viņu aiz rokas, un, kad Panteleimons uzlēca kājās un iebrēcās, viņa atpazina Toroldu. Sulainis turēja petrolejas lampu, un viņa rokas drebēja.
- Jaunkundz, jaunkundz, celieties ātri augšā! Es nezinu, ko lai dara. Viņš man neatstāja nekādus norādījumus. Man liekas, ka viņš ir sajucis prātā.
- Ko? Kas noticis?
- Lords Ezriels, jaunkundz. Kad jūs aizgājāt gulēt, viņam uznāca kaut kas līdzīgs delīrijam. Es nekad viņu nebiju redzējis tādā stāvoklī. Viņš sapakoja visus savus instrumentus un baterijas kamanās, iejūdza suņus un aizbrauca. Un viņš aizveda zēnu, jaunkundz!
- Rodžeru? Viņš aizveda Rodžeru?
- Lords Ezriels lika man viņu pamodināt un saģērbt, un man ne prātā nenāca viņam iebilst es nekad to neesmu darījis. Zēns visu laiku taujāja par jums, jaunkundz, bet lords Ezriels lika viņam braukt vienam. Jūs atceraties, kad jūs pirmoreiz ienācāt pa durvīm, jaunkundz? Viņš ieraudzīja jūs un negribēja ticēt savām acīm, un lika jums iet prom.
No noguruma un bailēm Lirai galvā bija īsts juceklis, tāpēc viņa jautāja: Nu? Un?
- Tas tāpēc, ka viņam vajadzēja pabeigt eksperimentu, jaunkundz! Bet, kad lordam Ezrielam kaut ko vajag, viņam tikai jāpavēl un…
Tagad Lirai galvā viss dunēja un sanēja, it kā viņa censtos apslāpēt kādu domu, kas pārvarēm lauzās smadzenēs.
Meitene izkāpa no gultas un pasniedzās pēc drēbēm, bet tad pēkšņi sabruka, un viņu sagrāba izmisīgas elsas. Lira tās centās apslāpēt, bet tas bija spēcīgāks par viņu it kā pats izmisums lauztos uz āru. Viņa atcerējās tēva vārdus: Enerģētiskā saikne, kas savieno ķermeni ar vina dēmonu, ir neticami spēcīga; un, lai uzceltu tiltu starp divām pasaulēm, nepieciešama fenomenāla enerģija…
Meitene saprata, ko bija izdarījusi.
Viņa bija mērojusi visu šo ceļu, lai kaut ko nodotu lordam Ezrielam, domādama, ka zina, ko viņam vajag; bet tas nemaz nebija aletiometrs. Viņam bija vajadzīgs bērns.