Nasuadai.
Šis vārds izrādījās tik negaidīts, ka Eragons nolaida skatienu, drudžaini domādams. Nasuadu kā iespējamo Ažihada aizstājēju viņš nebija iedomājies meitenes jaunības dēļ viņa bija tikai pāris gadu vecāka par Eragonu. Protams, nebija īstu iemeslu, kāpēc Nasuada nevarētu stāties tēva vietā, tikai kāpēc Vecajo padome bija izvēlējusies tieši Ažihada meitu? Kāds viņiem no tā labums? Jaunais Jātnieks atminējās Broma padomu un mēģināja apcerēt tikko uzzināto no visiem iespējamiem viedokļiem, vienlaikus apzinādamies, ka lēmums viņam jāpieņem tūlīt un tagad.
Nasuadai ir dzelžains tvēriens, Safira atgādināja. Viņa līdzināsies tēvam.
Iespējams, bet kāpēc viņi ir izvēlējušies tik jaunu meiteni ?
Lai iegūtu laiku, Eragons vaicāja: Kāpēc ne tu, Jormundur? Ažihads tevi dēvēja par savu labo roku. Vai tas nenozīmē, ka viņa vietā bija jāstājas tev?
Padomes locekļi neveikli saminstinājās. Sabreja iztaisnoja jau tā neticami taisno muguru un sažņaudza rokas sev priekšā uz galda. Umerts un Falberds drūmi saskatījās, bet Elesari tikai pasmaidīja, dunča spalam zvārojoties starp varenajām krūtīm.
- Tāpēc, Jormundurs iesāka, rūpīgi izvēlēdamies vārdus,
- ka toreiz Ažihads runāja par karošanas lietām, ne par ko vairāk. Turklāt es esmu šīs padomes loceklis, un mums ir kāda teikšana tikai tik ilgi, kamēr atbalstām cits citu. Būtu muļķīgi un bīstami vienam no mums pacelties pāri pārējiem. Kad Jormundurs beidza savu sakāmo, padome atviegloti uzelpoja un Elesari pat paplikšķināja pa Jormundura augšdelmu.
Ha! Safira iesaucās. Viņš, visticamāk, labprāt būtu stājies Ažihada vietā, ja vien varētu piespiest pārējos šo atbalstīt. Paskat, kā viņi blenž uz Jormunduru. Kā avis uz vilku.
Vai drīzāk kā šakāļi.
- Vai Nasuadai pietiks pieredzes? Eragons vaicāja.
Elesari paliecās uz priekšu, uzgāzdamās galda malai. Es šeit
biju nodzīvojusi jau septiņus gadus, kad Ažihads pievienojās vārdeniem. Esmu vērojusi, kā Nasuada pieaug no mīļas meitenītes par nelokāmu sievieti. Varbūt viņai vēl reizēm vējš galvā, bet viņa ir laba izvēle vārdenu vadoņa lomai. Cilvēki viņu iemīlēs. Es, Elesari sirsnīgi paplikšķināja pa krūtīm, un mani draugi šajā padomē vienmēr palīdzēsim Nasuadai pārvarēt jebkuras grūtības. Viņai nekad netrūks mūsu padoma. Pieredzes trūkumam nevajadzētu kļūt par šķērsli tam, lai viņa ieņemtu tēva vietu.
Tagad Eragons visu saprata. Viņi grib izvēlēties raustāmu ķiparu!
- Ažihada bēres notiks pēc divām dienām, iestarpināja Umerts.
- Mēs esam iecerējuši uzreiz pēc tam iecelt Nasuadu par vārdenu jauno vadoni. Mums vēl ir jālūdz viņas piekrišana, bet, esmu pārliecināts, viņa piekritīs. Mēs vēlamies, lai tu esi klāt brīdī, kad pasludinām viņu par Ažihada pēcteci, tad neviens, pat Hrotgars, nevarēs neko iebilst. Tad pat tu varētu zvērēt uzticību vārdeniem. Tas atdotu cilvēkiem ticību, kas līdz ar Ažihada nāvi ir sašķobījusies, un novērstu iespējamos šķelšanās mēģinājumus.
Uzticības zvērests!
Safira strauji pieskārās Eragona garam. Ievēro, viņi nevēlas, lai tu zvērētu Nasuadai, tikai vārdeniem kopumā.
Jā, un viņi vēlas būt tie, kas ieceļ Nasuadu, tas norādītu, ka padome ir varenāka par jauno vadoni. Viņi varēja lūgt Arjai vai mums, lai ieceļam Nasuadu, bet tas nozīmētu, ka viņi atzīst šīs darbības veicējs ir varenāks par ikvienu no vārdeniem. Ja viss notiks pēc viņu ieceres, viņi uzsvērs savu pārākumu pār Nasuadu, ar uzticības zvēresta palīdzību iegūs varu pār mums, turklāt uzspodrinās savas spalvas ar to, ka Jātnieks būs visu priekšā atbalstījis Nasuadu.
- Kas notiktu, Eragons vaicāja, ja es izlemtu nepiekrist jūsu piedāvājumam?
- Piedāvājumam? Falberds, šķietami apmulsis, pārvaicāja. Kāpēc tu tā jautā? Nekas, protams, nenotiks. Tikai būtu varen nelāgi, ja tevis nebūtu klāt Nasuadas iecelšanas brīdī. Ja Farthenduras kaujas varonis novēršas no viņas, viņai gribot negribot jādomā, ka šis Jātnieks neuzskata viņu par atbalstīšanas cienīgu un vārdenus kalpošanas vērtus! Kurš gan spētu pārciest tādu kaunu?
Tātad padomes atbilde bija skaidrāka par skaidru. Eragons zem galda sažņaudza Zaroka spalu. Jauneklis vēlējās kliegt, ka nevajag viņu ar varu piespiest atbalstīt vārdenus, ka viņš to būtu darījis arī no brīva prāta. Taču tagad viņš instinktīvi vēlējās dumpoties, izvairīties no važām, kurās viņu mēģināja iekalt. Ņemot vērā to, ka Jātniekus tur augstā godā un cieņā, es domāju, ka mani pūliņi būtu visauglīgākie, ja pats nostātos vārdenu priekšgalā.
Gaisotne telpā kļuva nospiedoša. Tas nebūtu prātīgs lēmums, Sabreja noskaldīja.
Eragons prātā meklēja izeju no saspīlētās situācijas. Tagad, pēc Ažihada nāves, Safira ierunājās, var izrādīties neiespējami saglabāt neatkarību no visām ieinteresētajām pusēm, kā to būtu vēlējies viņš. Mēs nedrīkstam sadusmot vārdenus, un, ja šī padome spēs saglabāt savu spēku arī tad, kad par vadoni kļūs Nasuada, mums jāsaglabā labas attiecības arī ar viņiem. Atceries, arī viņu rīcību tāpat kā mūsējo nosaka vēlme saglabāt savu vietu starp vārdeniem.
Bet ko viņi prasīs no mums tad, kad būsim zvērējuši tiem uzticību? Vai viņi saglabās spēkā vārdenu vienošanos ar elfiem un ļaus mums doties uz Elesmēru pabeigt mācības vai varbūt pavēlēs mums darīt ko citu ? Jormundurs liekas esam godavīrs, bet kā ar pārējiem padomes locekļiem ? To es nezinu.
Safira ar zodu iedrošinoši pieskārās Jātnieka galvai. Piekriti piedalīties ceremonijā par godu Nasuadai! To, manuprāt, mums nāktos darīt jebkurā gadījumā. Ja runājam par uzticības zvērēšanu, raugies, lai tevi nepiespiež rīkoties tā, kā tu nevēlies. Iespējams, līdz ceremonijai vēl notiks kas tāds, kas mainīs mūsu stāvokli… Varbūt Arja ieteiks kādu labu risinājumu.
Eragons negaidīti pamāja ar galvu un paziņoja: Lai notiek, kā vēlaties. Es piedalīšos ceremonijā, kurā Nasuadu iecels par vārdenu vadoni.
Šķita, ka Jormundurs atviegloti uzelpo. Labi, ļoti labi. Pirms tu dodies projām, mums gan ir jāatrisina vēl viena lieta jāsaņem Nasuadas piekrišana. Ja reiz visi esam sanākuši vienuviet, nav iemesla to atlikt uz vēlāku laiku. Es lūgšu uzaicināt Nasuadu un arī Arju mums ir vajadzīga elfu piekrišana, pirms paziņojam par šo lēmumu publiski. Arjas piekrišanai nevajadzētu radīt grūtības viņa taču neiebildīs mūsu padomei un tev, Eragon. Viņai nāksies piekrist mūsu viedoklim.
- Pagaidiet, atskanēja Elesari pavēlošā balss, un viņas acīs iedzalkstījās tērauda spīdums. Tavs godavārds, Jātniek! Vai tu piekriti ceremonijas laikā dot uzticības zvērestu?
- Jā, to tev vajadzētu apsolīt, Falberds piebalsoja. Tas būtu apkaunojums vārdeniem, ja mēs nespētu tevi pienācīgi pasargāt.
Cik skaisti viņš to aprakstīja!
Bija vērts mēģināt, Safira viņu mierināja. Šķiet, ka šobrīd tev nav citas iespējas kā vien piekrist.
Viņi neuzdrošināsies kaut ko uzsākt pret mums, pat ja es atteikšos.
Neuzdrošināsies gan, taču viņi var pamatīgi bojāt mums dzīvi. Ne jau sevis tevis paša dēļ es saku: piekriti. Ir neskaitāmas briesmas, no kurām es nespēju tevi, Eragon, pasargāt. Ņemot vērā, ka mums būs jāstājas pretī Galbatoriksam, tev ir vajadzīgi sabiedrotie, nevis ienaidnieki. Mēs nevaram vienlaikus stāties pretī Impērijai un vārdeniem.
- Es došu uzticības zvērestu. Ap galdu bija skaidri manāmas atvieglojuma zīmes pat Umerts nemākulīgi mēģināja noslēpt uzelpu. Viņi baidās no mums!
Un pareizi dara. Safiras teiktajā izskanēja izsmiekls.