Pils tīrā smarža Nasuadai atgādināja reizes, kad viņa te viesojās agrā bērnībā, vēl Orina tēva, karaļa Larkina, valdīšanas laikā. Tolaik viņa Orinu nekad nesatika. Princis bija piecus gadus vecāks par meiteni un jau pildīja troņmantnieka pienākumus. Taču tagad bieži likās, ka viņa ir vecākā no abiem.
Pie Orina laboratorijas durvīm Nasuadai nācās apstāties un pagaidīt, kamēr karaļa miesassargi pieteica ierašanos karalim. Drīz vien kāpņu telpā nodimdēja Orina balss: Lēdija Nasuada! Priecājos, ka varēji atnākt. Gribu kaut ko parādīt.
Sakopojusi visu iecietību, viņa kopā ar Fariku iegāja laboratorijā. Galdu labirintu klāja neticams retoršu, menzūru un kolbu jūklis, kas kā stikla biezoknis ar neskaitāmiem trausliem zariem snaikstījās pēc svešinieku drānu krokām. Metālu garaiņu smagais smārds iecirtās Nasuadai acīs, liekot tām asarot. Pacēlušas kleitas apakšmalu, abas sievietes viena aiz otras aizlīkumoja uz telpas tālo galu, garām smilšu pulksteņiem un svariem, noslēpumainiem sējumiem ar melnas dzelzs apkalumiem, rūķu darinātiem astrolabiem un fosforescējoša kristāla prizmu kaudzēm, kas ik pa mirklim drudžaini uzplaiksnīja ar zilu gaismu.
Orins stāvēja pie galda ar marmora virsmu un ar trīs pēdas garu, bet tikai ceturtdaļcollu resnu stikla caurulīti, kurai viens gals bija aizkausēts, bet otrs atvērts, maisīja tīģelī dzīvsudrabu.
-Augstība, Nasuada sacīja. Būdama līdzvērtīga karalim, viņa sasveicinājās pilnā augumā, bet Farika dziļi pakniksēja. Izskatās, ka esat atlabis pēc pagājušās nedēļas sprādziena.
Orins labsirdīgi saviebās. Esmu secinājis, ka nav īpaši prātīgi slēgtā traukā sajaukt fosforu un ūdeni. Iznākums var izrādīties visai neparedzams.
Vai dzirde ir atjaunojusies?
- Ne pilnīgi, tomēr… Smaidīdams kā puika, kam uzdāvināts pirmais īstais duncis, viņš pie ogļu pannā gailošajām oglēm aizdedzināja tievu sveci. Nasuada nesaprata, kā viņš tādā svelmē spēj paciest vēl vienu karstuma avotu. Tad ar degošo sveci rokā Orins piegāja pie sola un aizdedzināja ar aromātiskām tabakas lapām piebāztu pīpi.
- Nezināju, ka jūs pīpējat.
- Īstenībā es nemaz nepīpēju, karalis atzinās, tikai atklāju, ka mana bungādiņa nav pilnībā noslēgusies, tāpēc pagaidām spēju izdarīt šādi… Ievilcis dūmu, viņš piepūta vaigus, un pēc īsa mirkļa pa Orina kreiso ausi izplūda tieva dūmu strūkliņa un, gluži kā čūska izvijusies no sava midzeņa, saritinājās gaisā līdzās viņa galvai. Notikušais tā pārsteidza Nasuadu, ka viņa sāka smieties. Nākamajā mirklī Orins viņai pievienojās, izpūzdams atlikušos dūmus pa muti. Ļoti savāda sajūta, viņš atzinās. Dūmiem izplūstot no auss, neprātīgi kut.
Atguvusi nopietnību, Nasuada apvaicājās: Vai bija vēl kas, ko vēlējāties apspriest ar mani?
Karalis uzsita knipi. Protams. Iegremdējis garo stikla caurulīti atpakaļ tīģelī, viņš piepildīja to ar dzīvsudrabu, aizspieda atvērto galu ar pirkstu un parādīja caurulīti Nasuadai. Vai piekrītat, ka šajā caurulītē ir tikai dzīvsudrabs?
- Piekrītu. Vai tas ir vienīgais, kāpēc viņš vēlējās mani satikt?
- Un tagad? Ar žiglu kustību viņš apgrieza caurulīti otrādi un ievietoja atvērto galu tīģelī, pirms tam parāvis sāņus pirkstu. Nasuada gaidīja, ka viss dzīvsudrabs izlīs no caurulītes, taču izlija tikai apmēram puse, bet pārējais metāls palika caurulītē. Orins norādīja uz tukšumu virs dzīvsudraba līmeņa. Karalis vaicāja: Un kas atrodas šeit?
- Laikam jau gaiss, sprieda Nasuada.
Orins pasmaidīja un papurināja galvu. Ja tas tā būtu, kā gan gaiss būtu ticis garām dzīvsudrabam? Vai varbūt iesūcies cauri stiklam? Gaiss nekādi nevarēja nokļūt caurulītē. Tad viņš pamāja Farikai. Un kāds ir tavs viedoklis, jaunkundz?
Farika palūkojās uz caurulīti, tad paraustīja plecus un noteica: Tur neatrodas nekas, Augstība.
- Ak, manuprāt, tur ir tieši tas, ko tu teici: nekas. Uzskatu, ka esmu atrisinājis vienu no dabas filozofijas senākajām mīklām, man ir izdevies radīt vakuumu un pierādīt tā esamību. Tas pilnībā apgāž Vahera teoriju un nozīmē, ka Lādins bija īsts ģēnijs. Nolāpītajiem elfiem vienmēr izrādās taisnība!
Nasuadai nācās savaldīties, lai saglabātu balsī sirsnību. Un kāda gan ir šī atklājuma nozīme?
- Nozīme? Orins palūkojās uz vārdenu vadoni ar patiesu pārsteigumu. Nozīmes tam nav nekādas. Vismaz nespēju to iedomāties. Tomēr šis atklājums palīdzēs izprast mūsu pasaules mijiedarbības, dažādu parādību izcelsmi un norisi. Tas ir brīnišķīgs atklājums. Kas gan to zina, kādus vēl noslēpumus mums izdosies uzzināt, pateicoties šim atklājumam? Runādams viņš iztukšoja caurulīti un uzmanīgi ielika ar samtu iztapsētā kastē līdzās citiem smalkiem rīkiem. Tiesa, mani īpaši saista iespēja izmantot maģiju, lai izvilinātu no dabas tās noslēpumus. Piemēram, vakar ar vienu vienīgu burvestību Trianna palīdzēja man atklāt divas pilnīgi jaunas gāzes. Iedomājieties, ko visu mēs varētu uzzināt, ja mērķtiecīgi izmantotu maģiju dažādās dabas filozofijas jomās?! Es apsveru iespēju pats apgūt burvestības, ja atklātos, ka man piemīt vajadzīgās dotības, un man izdotos pierunāt kādus maģijas lietpratējus atklāt viņu noslēpumus. Žēl, ka ar jums nav Pūķu Jātnieka Eragona; esmu pārliecināts, ka viņš spētu man palīdzēt.
Paskatījusies uz Fariku, Nasuada lūdza: Pagaidi mani ārpusē. Sieviete pakniksēja un izgāja no laboratorijas. Kad Nasuada saklausīja aizveramies durvis, viņa sacīja: Orin. Vai esat zaudējis prātu?
- Ko jūs ar to gribat teikt?
- Kamēr jūs aizvadāt cauras dienas, veicot nevienam nesaprotamus eksperimentus, un apdraudat savu dzīvību, jūsu valstij kuru katru brīdi var uzbrukt. Jūsu lēmumus gaida simtiem jautājumu, bet jūs pūšat no ausīm dūmus un spēlējaties ar dzīvsudrabu.
Karaļa sejas vaibsti nocietinājās. Nasuada, es lieliski apzinos savus pienākumus. Jūs vadāt vārdenus, bet es vēl arvien esmu Surdas valdnieks un ieteiktu jums to atcerēties, pirms ņemat mutē tik nicīgus vārdus. Vai man atgādināt, ka jūsu atrašanās šeit ir atkarīga tikai un vienīgi no manas labvēlības?
Nasuada apzinājās, ka tie ir tukši draudi; pārāk daudzi surdieši bija rados ar vārdeniem. Abas puses bija gana cieši saistītas, lai pamestu viena otru nelaimē. Nē, TDrina aizvainojuma īstais iemesls bija viņa varas apšaubījums. Ņemot vērā, ka ilglaicīgi turēt kaujas gatavībā lielus kareivju pulkus nebija iespējams Nasuada pati bija pārliecinājusies, ka tik liela bezdarbībā nīkstošu vīru skaita pabarošana ir murgains pārbaudījums viņas apgādniekiem, vārdeni pamazām sāka meklēt darbu, iekopa zemi un citādi iekļāvās Surdas saimnieciskajā dzīvē. Ko pēc kāda laiciņa darīšu es pati ? Komandēšu neesošu armiju ? Kalpošu par Orina ģenerāli vai padomnieku ? Stāvoklis bija neskaidrs. Ja viņa rīkotos pārāk strauji un uzņēmīgi, Orins varētu to uztvert kā apdraudējumu un nostāties pret viņu, jo īpaši tagad, kad Nasuada varēja gozēties vārdenu pie Farthenduras izcīnītās uzvaras slavā. Taču, ja viņa vilcinātos pārāk ilgi, viņi zaudētu iespēju izmantot Galbatoriksa mirkļa vājumu. Nasuadas vienīgais trumpis cīņā pret apkārt valdošo šaubu un pretestības mudžekli bija iemesls, kāpēc viņa bija rīkojusies tik izlēmīgi, proti, Eragons un Safira.