Viņas domas pārtrauca drošs klauvējiens pie durvīm. Savilkusi lūpas patīkamā smaidā un parūpējusies^ par prāta aizsardzību tā, kā bija mācīta, Nasuada sacīja: Ienāciet! Bija svarīgi izturēties pieklājīgi pēc tik nepieklājīgas pavēles ierasties nekavējoties.
Durvis atvērās, un telpā ienāca Triāna. Viņas tumšie mati bija saņemti augstu virs galvas acīmredzamā steigā. Izskatījās, ka burve ir piecelta no gultas. Paklanījusies, kā tas bija ierasts pie rūķiem, viņa sacīja: Jūs gribējāt mani redzēt?
- Gribēju gan. Atlaidusies krēslā, Nasuada ļāva skatienam nomērīt Triānu no galvas līdz kājām. Sajutusi vārdenu pavēlnieces acu skatienu, burve paslēja zodu augstāk. Atgādini man, lūdzu: kāds ir maģijas galvenais likums?
Triāna sarauca pieri. Lai ko tu darītu ar maģiju, tas prasa tikpat daudz enerģijas, cik būtu nepieciešams, lai paveiktu to ar citiem līdzekļiem.
- Un to, ko burvis spēj izdarīt, ierobežo vien viņa dotības un senvalodas zināšanas.
- Pastāv arī citi ierobežojumi, taču būtībā tā ir. Kundze, kāpēc jūs to vaicājat? Kaut arī par šiem maģijas principiem nerunā uz katra stūra, esmu pārliecināta, ka jums tie ir lieliski zināmi.
- Tas tiesa. Gribēju pārliecināties, ka es tos saprotu pareizi. Nepieceldamās no krēsla, Nasuada pieliecās un paņēma kleitu, lai Triāna redzētu sabojātās mežģīnes. Tātad, piemēram, šo dotību, zināšanu un ierobežojumu ietvaros tu spētu radīt burvestību, kas ļautu tev izgatavot mežģīnes, izmantojot maģiju.
Burves tumšajās lūpās iezagās augstprātīgs smīns. Duvrangragāta pilda svarīgākus pienākumus nekā jūsu apģērba lāpīšana. Mūsu māksla nav tik vienkārša, lai izmantotu visādiem niekiem. Esmu pārliecināta, ka jūsu šuvējas un drēbnieki lieliski tiks galā ar šo vajadzību. Ja jūs mani atvainotu, es…
- Apklusti, Nasuada noteica bezkaislīgā balsī. Pārsteigtā Triāna aprāvās pusvārdā. Redzu, ka man jāatgādina Duvrangragātai tas pats, ko reiz biju spiesta iemācīt Vecajo padomei, jā, es esmu jauna, bet es vairs neesmu bērns, pret kuru jāizturas aizbildnieciski. Es vaicāju par mežģīnēm tāpēc, ka tad, ja tu spētu tās ātri un viegli izgatavot ar maģijas palīdzību, tad tas mums ļautu papildināt vārdenu kasi. Mēs pārdotu mežģīnes par saprātīgu cenu visā Impērijā, tādējādi Galbatoriksa ļaudis mums sagādātu izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus.
- Bet tas taču ir smieklīgi, Triāna iebilda. Pat Farika, šķiet, šaubījās. Nav iespējams samaksāt par karu ar mežģīnēm.
Nasuada sarauca uzacis. Kāpēc gan ne? Sievietes, kuras nekad nav varējušas atļauties mežģīnes, būs laimīgas par iespēju iegādāties mūsējās. Tās iekāros ikviena zemnieka sieva, kas grib izskatīties turīgāka nekā patiesībā ir. Pat bagāti tirgotāji un augstmaņi labprāt atvērs savus zelta muķus, jo mūsu mežģīnes būs smalkākas par tām, kas darinātas ar rokām. Mēs drīz būsim tikpat bagāti kā rūķi. Protams, ja tu esi pietiekami prasmīga maģijā, lai paveiktu to, ko vēlos.
Triāna atmeta matus. Jūs apšaubāt manas spējas?
- Tātad tas ir iespējams!
Triāna mirkli vilcinājās, tad paņēma kleitu no Nasuadas un krietnu brīdi pētīja mežģīņu joslu. Beidzot viņa sacīja: Tam vajadzētu būt iespējamam, taču man vēl ir vajadzīgs laiks, lai visu izpētītu un pārbaudītu, pirms kaut ko apsolu.
- Tad nekavējoties ķeries pie darba! No šī brīža tas ir tavs galvenais uzdevums. Un sameklē pieredzējušu mežģīņu darinātāju, lai palīdz tev ar rakstiem.
- Jā, Nasuadas kundze.
Nasuada ļāva balsij atmaigt. Lieliski. Vēl es gribu tevi lūgt sapulcināt spējīgākos Duvrangragātas magus un kopā ar viņiem radīt jaunus maģiskus paņēmienus, kas varētu palīdzēt vārdeniem. Tas tad būtu tavs pienākums, nevis manējais.
- Jā, Nasuadas kundze.
- Tagad tu vari iet. Es gaidīšu tavu ziņojumu rīt no rīta.
- Jā, Nasuadas kundze.
Nasuada apmierināta noskatījās pakaļ burvei, tad aizvēra acis un ļāvās izbaudīt lepnuma mirkli par tikko paveikto. Viņa zināja, ka neviens vīrietis, pat ne viņas tēvs, nebūtu iedomājies šādu risinājumu. Šis tad būs mans ieguldījums vārdenu uzvarā, viņa noteica pati pie sevis, vēlēdamās, kaut Ažihads būtu līdzās. Skaļāk viņa sacīja: Farika, vai es tevi pārsteidzu?
- Jūs vienmēr pārsteidzat mani, kundze.
ELVA
Kundze?… Kundze, ir vajadzīga jūsu klātbūtne. Kas lēcies? Nevēlēdamās nekur iet, Nasuada pavēra acis un ieraudzīja telpā ienākam Jormunduru. Stiegrainais kareivis noņēma bruņucepuri, pasita to zem labās rokas un pienāca tuvāk, kreiso roku uzlicis uz zobena spala.
Bruņukrekla gredzeni nožvadzēja, viņam paklanoties. Mana pavēlniece.
- Sveicināts, Jormundur. Kā šodien jūtas dēls? Viņa priecājās par bruņinieka klātbūtni. Starp visiem Vecajo padomes locekļiem viņš visvieglāk bija pieņēmis Nasuadas patstāvīgumu un kalpoja viņai ar to pašu sunisko uzticību un apņēmību, ar kādu bija kalpojis Ažihadam. Ja visi mani kareivji būtu kā viņš, neviens nespētu mūs apturēt.
- Viņa kāss ir pierimis.
- Priecājos to dzirdēt. Kāpēc esi ieradies?
Jormundurs sarauca pieri. Ar brīvo roku viņš pārbrauca pār matiem, kas aizmugurē bija saņemti zirgastē, tad attapās un nolaida roku atpakaļ pie sāniem. Maģija, turklāt ļoti dīvaina maģija.
- Tiešām?
- Vai atceraties meitenīti, kuru Eragons svētīja?
-Atceros gan. Nasuada mazulīti bija redzējusi tikai reizi, taču bija dzirdējusi pārspīlētus stāstus, kas klīda starp vārdeniem, kā arī zināja par cerībām, kuras vārdeni loloja tad, kad meitenīte pieaugs. Nasuada pret to visu izturējās lietišķāk. Lai par ko kļūtu mazulīte, tas notiks pēc daudziem, daudziem gadiem, bet tad kauja ar Galbatoriksu jau būs uzvarēta vai zaudēta.
- Mani lūdza aizvest jūs pie viņas.
- Lūdza? Kurš? Un kāpēc?
- Kāds zēns apmācību laukumā minēja, ka jums vajadzētu redzēt bērniņu. Teica, ka jums būšot interesanti. Viņš atteicās nosaukt savu vārdu, bet izskatījās kā mūsu raganas kaķacis, kad tas pārvēršas par cilvēku, tāpēc es iedomājos… Lai nu kā, tagad jūs visu zināt. Jormundurs izskatījās samulsis. Es apvaicājos par meitenīti ļaudīm un dzirdēju visādas savādas lietas… viņa esot citāda.
- Kādas lietas?
Vecais karavīrs paraustīja plecus. Gana savādas, lai uzskatītu, ka jums jāizpilda kaķača lūgums.
Nasuada sarauca pieri. Seni stāsti nebeidza atgādināt, ka nelikties ne zinis par kaķača padomiem ir muļķības kalngals un bieži var iznīcināt cilvēku. Tiesa, kaķača pavadone zālīšu pazinēja Andžela bija vēl viena maģijas pratēja, kurai Nasuada īsti neuzticējās; viņa likās pārāk neatkarīga un neparedzama. Maģija, viņa novilka, it kā tas būtu lāsts.
- Maģija, piekrita Jormundurs, tikai viņa mutē šim vārdam bija apbrīnas un baiļu pieskaņa.
- Lieliski! Dosimies pie meitenītes. Vai viņa dzīvo pilī?
- Orins viņai un aprūpētājai ierādījis mitekli pils rietumu spārnā.
- Aizved mani pie viņas.
Sakārtojusi svārkus, Nasuada lika Farikai atcelt visas todien paredzētās tikšanās un izgāja no sava kambara. Vārdenu pavēlniece dzirdēja, kā Jormundurs viņai aiz muguras uzsit knipi un pavēl četriem sargiem pavadīt viņus. Pēc mirkļa viņš panāca Nasuadu un izstāstīja, kur jāiet.
Boromeo pils bija sakarsusi tā, ka likās viņi ir iesprostoti milzīgā maizes krāsnī. Gaiss virs palodzēm virmoja kā izkausēts stikls.