Līdersu satvēra spēcīgas matrožu rokas. Platdibena barka — salas osta — aizdegās.
— Slikti, — Murejs teica. — Simpkinsam ceļš nogriezts.
Caur biezajiem dūmu mutuļiem Gatlings beidzot ieraudzīja, ka uz «Elizabetes» klāja parādās cilvēka stāvs. Simpkinss skrēja šurp. Taču pusceļā viņš ieraudzīja, ka liesmas aizšķērso ceļu. Kādu mirkli viņš stāvēja neziņā, tad metās pa sānu laipām uz to salas daļu, kuru degošā nafta vēl nebija sasniegusi.
«Izaicinošais» jau bija iedarbinājis mašīnas.
— Pacelt enkuru! — Murejs komandēja. — Atpakaļgaitu! Stūri pa labi! Pilnu gaitu!
Tvaikonis brauca apkārt salai, dodamies uz to pusi, kurp skrēja Simpkinss. Simpkinss aizrikšoja līdz pēdējam kuģim un apsēdās, gaidīdams palīdzību. Vējš mainīja virzienu un ietina tvaikoni biezā dūmu segā, tā ka kļuva grūti elpot. Ātri nolaida laivu.
— Ātrāk, ātrāk! Es smoku! — Simpkinss kliedza.
Beidzot viņu uzņēma laivā un nogādāja uz kuģa. Simpkinsa kabatas bija krietni piebāztas, viņa seja izplūda smaidā. Pamanījis Gatlinga pētošo skatienu, viņš uzsita pa kabatām un teica:
— Lietiskie pierādījumi! Taču jāiet pārģērbties, esmu viscaur nokvēpis …
Kapteinis deva komandu iet pilnā gaitā. Ugunsgrēka karstums kļuva neizturams. Dūmi smacēja, liesmas pārņēma aizvien jaunas platības.
— Ja nebūtu aļģu, kas aiztur naftas izplūšanu, bez upuriem neiztiktu, — Murejs paskaidroja.
Pēc stundas ceturkšņa «Izaicinošais» izkļuva no dūmu joslas. Visi atviegloti nopūtās. Uz klāja iznāca Simpkinss. Viņš bija nomazgājies, pārģērbies un tagad svilpoja jautru melodiju. Viviana raudzījās uz salu.
Virs tās ka neaptverami milzīgs jumols, kura virsotne skar augstos spalvu mākoņus, pletās dūmi, kas rietošās saules staros zvēroja sarkanā kvēlē. Lejā verda degošā jūra. Kā uguns stabi cits pēc cita gāzās augstie masti. Aļģēm klātā Sargasu jūra ugunsgrēka gaismā šķita kā asiņu pielieta …
[1] grands — augstākās spāņu muižniecības tituls.
[2] divas reizes: «maz gaisa, sūknējiet spēcīgāk!» Trīs reizes: «Daudz gaisa, sūknējiet lēnāk!» Tomsons izlaida šos signālus, jo viņu ūdenslīdēju tērpiem bija autonoma gaisa apgāde.
Redaktore Z. Kļaviņa. Māksi, redaktors G. KrutoJs. Tehn. redaktore H Pope. Ķorektore R. Mežecka. Nodota salikšanai 1969. g. 30. decembrī. Parakstīta iespiešanai 1970. g. 17. augustā. Tipogr. papīrs Nr. 2, formāts 70X90/32. 12,88 fiz. iespiedi.: 15,07 uzsk. iespiedi.; 14,41 izdevn. 1. Metiens 45 000 eks. Maksā 52 kap. Izdevniecība «Zinātne» Rīgā, TurgeNeva ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas tipogrāfijā «Cīņa» Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 2862. K 2
Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu