– Olsen! - Saliandri palīgs viņu pasauca, atmetot plastmasas aizkara stūri. - Tu vari pienākt pie mums. Pēc dažām minūtēm mēs pārbaudīsim savu briesmoni.
- Skrienu, - Olsens salēcās.
Un šajā brīdī atkal iezvanījās telefons.
Tas bija VaraijU.
- Kas jauns?
- Varu jūs iepriecināt, - sacīja konsuls. – Sakari ir. Grūti noticēt, man pašam bija bail tam noticēt, bet viņi sola, ka pēc dažām minūtēm savienojums būs izveidots.
- Apsveicu, - sacīja VaraijU. - Diemžēl es nevarēšu pie jums ierasties, esmu ļoti aizņemts, šeit atklājušies jauni dati ... bet ceru, ka jūs iztiksiet bez manis?
- Protams. Laimīgi. Mēs izdarīsim visu.
VaraijU nerunāja no pilsētas. Viņa automašīna ar telefonu stāvēja sausā mežā divus kilometrus no kosmodroma. Vējā koki purināja ar garām, sausām skujām, un šķita, ka daudzas mazas bungas vēsta par kaujas sākumu.
VaraijU atļāvās vēl vienu minūti atpūsties. Viņš domāja. Laikam jābūt ļoti precīzam. Jo vēlāk viņš sāks izmisīgas darbības, jo mazāk laika atliks līdz Brāzmas atgriešanās brīdim.
VaraijU ļoti gribēja dzīvot. Un ļoti gribēja uzvarēt. Viņš bija spēlētājs. Spēlētājs ar vēsu prātu un stipriem nerviem. Kopš skolas viņš bija uzvarējis katrā spēlē un visos strīdos. Viņš nekad nebija mīlēts – arī kopš skolas, jo nevienam nepatīk cilvēki, kuri uzvar jebkurā strīdā un izvairās no dūru cīņas, dodot priekšroku kādam, lai izkaujas par viņiem. Viņam nepatika arī drošības dienestā, kurā tikko notika izšķirošā gada pārstrukturēšana, kad jaunais, pazemīgais VaraijU ieradās tur kā parasts sargs.
Sargi, kuriem vajadzēja pretoties klanu pulkiem, neuzticamiem un vardarbīgiem, un aizstāt pilsētas sargus, kurus turēja tirgotāji, stabili pārkārtojās. Un tam vajadzēja speciālistus. VaraijU bija ļoti spējīgs jauneklis, un viņam bija tieksme uz sistemātisku domāšanu. Un tāpēc nebija pārsteidzoši, ka tad, kad uz Galaktikas centru stažēties tika nosūtīti praktikanti no dažādām nodaļām, bez četriem dižciltīgajiem virsniekiem no apsardzes tika aizsūtīts arī viens necils virsnieks VaraijU.
Kad viņš pēc trim gadiem atgriezās, izmainījies, nopietns, pat solīds, viņš tika iecelts par vietnieku vienam no kolēģiem zvaigžņu ceļojumā. Tas bija paša premjera radinieks. Priekšniekam VaraijU nepatika, taču viņš bija spiests atzīt viņa spējas. Pamazām sardzes vienībā, kuru faktiski vadīja VaraijU, viņi pierada visos jautājumos griezties pie vietnieka. Nodaļas vadītājs nopirka lielu māju un rīkoja viesību vakarus. Un, kad viņš drīz pārgāja uz godpilnāku dienestu, kaut kā izrādījās, ka cīņā par priekšnieka vietu citi kandidāti tā sastrīdējušies, ka nekas cits neatlika, kā iecelt pazemīgo VaraijU.
Viņš lēnām virzījās uz augšu pa karjeras kāpnēm. Viņa karjeru apgrūtināja viņa izcelsme un nelaimīgais fakts, ka VaraijU nepatika ne viņa priekšniekiem ne padotajiem. Taču to pašu karjeru veicināja dosjē, ko VaraijU, kurš pētīja slepeno dienestu vēsturi, Ssavāca pret pilsētā un visā valstī pie varas esošajiem.
Līdz četrdesmit gadu vecumam viņš kļuva par galvaspilsētas sargu vadītāju, un tā bija viņa iespēju robeža, pat ņemot vērā viņa personīgās īpašības un savāktos dosjē. Senčus varēja nopirkt, taču cilvēki, no kuriem bija atkarīgs viņa liktenis, lieliski zināja viņa izcelsmi. Un turklāt viņš nepatika nevienam. Lai gan VaraijU nekad netiecās būt mīlēts.
Mēs tevi mīlam tikai tad, ja esi miris un nevienam nevari nodarīt ļaunu, sacīja VaraijU, kurš dažkārt izdomāja aforismus un pierakstīja tos slepenā kladē, kuru nerādīja pat saviem tuvākajiem cilvēkiem, jo arī tuvajiem cilvēkiem viņš nepatika.
VaraijU turpmākā karjera bija atkarīga tikai no viņa paša enerģijas. Viņa strādīgums nebūtu palīdzējis viņam iekļūt šaurajā augstmaņu lokā, kas valdīja uz planētas. Prugs pārāk augstu novērtēja savu izcilību. Tātad, vajadzēja apli gāzt, pārraut. Bija tikai viens veids, kā to izdarīt – vardarbība.
VaraijU nespēja uzsākt karu. Armija viņu neatbalstītu. Kalnu klani, lai gan nebija apmierināti ar pilsētas valdību, arī. Ceļu uz varu pavēra ideja, ko izteica vienīgā patiesi tuvā persona DrokU. Viņus saistīja savstarpējas cieņas sajūta. Un savstarpējas bailes. Viņi satikās Galaktikas centrā, jauni ambiciozi provinciāļi.
Tieši DrokU vērsa VaraijU uzmanību uz to, ka uz Ar-A ieradusies arheoloģiskā ekspedīcija. Šķiet, ka nekas nebija tālāk no abu sardzes virsnieku darbiem un vēlmēm. Arheoloģiskā ekspedīcija uz kaimiņu planētas.
Bet galu galā visiem viņu planētas iedzīvotājiem Ar-A nebija tikai kosmisks ķermenis, mēness pie debesīm. Tās dzīve iezīmēja Pe-U dzīves rītausmu, un tās civilizācijas nāve bija tik nesena, ka ugunsgrēku un sprādzienu ugunsgrēki uz tās sejas bija spilgti un acīmredzami. Gigantu spēks un gudrība bija realitāte. Taču bija nepieciešams prātīgs un reizē azartisks vadītājs DrokU, lai šos notikumus saistītu savā labā.
Tobrīd DrokU atradās troņmantnieka Pruga BrendijU galmā. Viņš bija stājies dienestā, izmantojot attālas ģimenes saites, jo cerēja izmantot šo cilvēku kā ambiciozu sabiedroto.
Bet troņa sagrābšana neizdevās. Prugam nācās bēgt uz galvaspilsētu. Prugs atbīdījās rezervē, bet formāli DrokU nepameta kalnu kņaza dienestu.
Divi faktori - ambicioza, uz visu gatava un viegli ietekmējama vadoņa esamība un arheoloģiskais darbs uz Ar-A - tika apvienoti DrokU prātā jau pirms Fotija van Kuna ierašanās, jo pirmās ziņas par arheologu panākumiem sasniedza Pe-U dažas nedēļas pirms van Kuna ierašanās. Tieši DrokU uzņēmās iniciatīvu nākamajiem soļiem. Pirmais bija iedēstīt Pruga BrendijU galvā ideju, ka viņam vajadzētu doties uz Ar-A un pārņemt savā īpašumā dārgumus, kas pretējā gadījumā nonāktu Galaktiskā centra rokās, kam uz tiem bija mazāk tiesību nekā likumīgajam mantiniekam. Otrais solis bija tas, ka DrokU sāka meklēt iepazīšanos ar dzīves neapmierināto VoseņU.
Fotija van Kuna ierašanās paātrināja notikumus. Viņam līdzi bija izrakumu kartes, viņš pats bija precīzas informācijas avots. Pats par sevi viņš vēl neko nebija izlēmis. Bija vajadzīgs kuģis. Kuģis izrādījās Brāzma. Tas, kas notika tālāk, bija vienkārši.
Van Kūnu nomedīja un nolaupīja Pruga cilvēki. Tad spēlei pievienojās VaraijU. Viņam nācās neitralizēt Andreju Brūsu un kuģa kapteini, lai pārliecinātu visus, ka arheologu noslīcinājuši laupītāji ezerā.
VaraijU aģents šāva uz Andreju. Tikai VaraijU aģentiem bija bultas ar izdzēstu zīmi. Jauno laiku sargiem nav vajadzīgi senie goda noteikumi...
Pavadījis minūti ārējā neaktivitātē VaraijU domās izskrēja cauri visai notikumu ķēdei un mēģināja ieskatīties nākotnē. Ja Brāzma tagad startēs no Ar-A, rīt tā būs klāt.
Lai gan oficieris, kurš varētu liecināt pret viņu militārpersonām, ir likvidēts, tuvāko stundu vai pat minūšu laikā notikumos iejauksies armija. Armijas gājienu vajadzētu atlikt līdz rītdienas rītam, un, ja to nevar izdarīt, tad vismaz, lai pataupītu spēkus. Un kuģim "Vacius" nevajadzētu zināt, kur atrodas "Brāzma". Lai tas lido uz šejieni. Viss ir aprēķināts. VaraijU arī ir palīgi, kas prot aprēķināt. Vacius kosmodromu sasniegs rīt pusdienlaikā. Nokavēs. Bet, ja dotos uz Ar-A, tas tur būtu jau rīt, jo tā šajā dienā bija novietojis planētas to orbītā liktenis. Labi novietojis tam, kurš uzvar. Slikti zaudētājam. Un tomēr, riskēsim.
- Riskēsim, - sacīja VaraijU un nospieda pogu uz automašīnas vadības pults. - Gatavi? - viņš jautāja.