Sāpes radās pēkšņi — sāpes no tēla: PetriA guļ uz dīvāna, un viņas mati pieskaras grīdai. Viņš to redzēja tik skaidri, ka aizvēra acis no sāpēm un kauna PetriA priekšā, jo bija spējis par viņu aizmirst.
Viņas slepkava atrodas uz kuģa. Un nav svarīgi, kurš viņu nogalināja. Vienkārši viņiem šī slepkavība ir maza epizode, kuru rīt pat neatcerēsies, ja nebaidīsies no asinsatriebības. Un gājuši bojā citi cilvēki, kuri viņu priekšā ne pie kā nebija vainīgi, bet negribot viņiem traucēja.
Vara - tā ir cilvēku nogalināšana, lai iegūtu nesodītu iespēju nogalināt vēl vairāk. Vara varas dēļ. Jo neviens neapēdīs vairāk par trim porcijām un neuzvilks vairāk par trim drēbju kārtām. Prugs ir tikai rotaļlieta mierīgā, smaidīgā DrokU rokās…
Pēkšņi atskanēja zummeris. Ieslēdzās interkoma ekrāns. Uz tā bija DrokU seja.
- Ja jums tas interesē, - viņš teica, - redzamības zonā ir parādījies kosmosa flotes kuģis. Somova katalogs informē, ka kuģis saucas "Vacius".
— Tātad viss ir beidzies?
- Sēdiet un gaidiet... Es paziņošu.
Prugs ieradās uz tiltiņa trīs minūtes vēlāk.
Viņš izskatījās slikti - acīmredzot, nebija atguvies no pārslodzes. Vai varbūt pēc vakardienas iedzeršanas.
Viņš ilgi skatījās ekrānā. Tad pajautāja:
- Kas tas par kuģi? Patruļkreiseris?
- Nē, - DrokU attrauca. - Tas ir kosmosa flotes kuģis ar nosaukumu "Vacius", civilais laineris. Tā ātrums ir mazāks nekā mums.
- Mēs varam aizbēgt?
- Jā, ja tagad mainīsim kursu, mēs nokļūsim uz Pe-U pirmie. Dators jau aprēķina jauno kursu.
Dators nosignalizēja, ziņojot par jaunajiem virziena datiem.
- Viņš nav bruņots, - sacīja Prugs. - Pats lien mums rokās.
- Jā, - DrokU piekrita.
- Muļķi, - Prugs iesmējās. - Viņi nesaprot, ar ko viņiem darīšana.
- Uzsākt bremzēšanu, - DrokU teica, - un noraidīt briesmu signālu. Labi, ka esam gatavi šādai iespējai.
- Gaiteņos mēs esam stiprāki. Un paturiet prātā, Prugs BrendijU nekad nav bēdzis no neviena... VoseņU, tu paliksi šeit, lai dotu signālu un ļoti uzmanīgi vērotu, kā viņi mums tuvosies. Tiklīdz viņi palaidīs savu mazo kuģi, paziņo man. Es sagatavošu tikšanos. DrokU dosies man līdzi. Kad viss būs gatavs, es atgriezīšos šeit.
Prugs bija lielisks. Viņš plaši vēzēja rokas, un apmetņa zelta rotājumi mirdzēja tiltiņa lampu gaismā. Viņa vaigi pietvīka. Viņš kļuva jaunāks. Viņš bija karotājs, viltīgs, bet drosmīgs. Un viņš devās kaujā.
Prugs pagrūda DrokU pa priekšu, un tas pirmais izgāja gaitenī.
- Jā, - Prugs atcerējās, - kur ir DreijU?
- Kajītē, - DrokU teica. - Es pārbaudīju.
- Nosūti karavīru, lai viņu atved pie manis, kad kuģis būs pavisam tuvu. Ja uz "Vacius" radīsies šaubas, mēs piespiedīsim DreijU saukt viņus palīgā.
Andrejs apstājās pie nelielajām skafandru telpas durvīm. Kādu laiku viņš stāvēja nekustīgi, skatījās uz skafandriem un mēģināja pārliecināt sevi, ka tie ir tikai skafandri, visparastākie skafandri, un nekas vairāk, ka tie nav bendes - nav kaut kas briesmīgs, kam viņš nekad vairs nespēs pieskarties.
Bet tur ārā jau bremzē "Vacius", un tā kapteinis jau pavēlējis sagatavot desanta kuteri.
Un piloti – viņu vidū varētu būt kāds no viņa paziņām – jau gatavojas pārejai uz "Brāzmu".
Viņi, visticamāk, būs piesardzīgi, taču neviens nav sastapies ar mežonīgajiem BrendijU klana medniekiem, vai saticis simt divdesmit kilogramus smago BrendijU mantinieku ar mežacūkas iekšām.
Andrejs izvēlējās savam augumam atbilstošu skafandru un automātiski pārbaudīja, vai viss ir savās vietās. Viņš mēģināja sevi pārliecināt, ka uzvilcis skafandru uz minūti katram gadījumam un pēc tam tūlīt atkal novilks.
Skafandrs atvērās kā parasti, ielaižot Andreju. Kā kāpuru kokonā. Tagad vajag spert soli. Andrejs nevarēja piespiest sevi spert šo soli, viņš zināja, ka pēc pirmā soļa noteikti būs jāsper nākamo. Nekur nevar dēties.
Viņam šķita, ka sadzirdēja klauvējienu - varbūt kāds pamanījis, kā viņš iegāja skafandru telpā? pārdomām un satraukumam nebija laika. Beigu beigās taču tūkstošiem astronautu izgājuši kosmosā...
Andrejs nolaida ķiveres vizieri un pārbaudīja, kā ieplūst gaiss. Tad viņš ātri uzkāpa pa pie sienas piestiprināto trapu. Atvēra dienesta lūku. Un nokļuva šaurajā telpā starp kuģa apvalkiem. Saskaņā ar instrukciju šeit nedrīkstēja ienākt bez skafandra, jo, lai arī vadības ierīces uzreiz paceltu trauksmes signālu, šeit var būt gaisa noplūde.
Kamēr Andrejs, saliekts, gāja starp apvalkiem, viņš joprojām varēja sevi mierināt, ka netaisās iziet ārā. Līdz sasniedza ārējo lūku.
Lūka bija paslēpta aiz nelielas slūžu telpas. To bija atļauts izmantot tikai ārkārtas gadījumos - ārējam remontam.
Andrejs iespiedās slūžu kamerā. Tā bija labi pazīstama. Viņš to četrus gadus redzēja murgos.
Andrejs aizvēra aiz sevis iekšējo lūku un sastinga. Viņš saprata, ka ne par ko pasaulē nespēs atvērt ārējo lūku ...
Pirms četriem gadiem un četriem mēnešiem Andrejs Brūss, viens no jaunākajiem un slavenākajiem Kosmosa flotes kapteiņiem, lidoja ar "Orionu" netālu no planētas ar dīvainu nosaukumu Kastrolis. Kāds to tā nolamāja, lūk, arī aizķērās. Kastrolis bija vulkānu kolekcija – spļaudās, lej, šņāc... Vulkanologi strādāja orbitālajā stacijā un no turienes nolaidās, lai novērotu un izmērītu.
Orbīta bija aprēķināta pareizi, nekas nevarēja notikt, bet notika. Gāzu izplūde no planētas sasniedza staciju, jo trīs reizes pārsniedza pieļaujamās vērtības, tika sabojāti stacijas dzinēji, gāja bojā vairāki cilvēki, kuri strādāja uz planētas - vispār notika katastrofa.
"Orions" mainīja kursu, lai no stacijas izņemtu vulkanologus. Evakuācija bija grūta, taču beidzās laimīgi. Tiesa, tika sabojātas ārējās antenas.
Lidojuma laikā nācās labot ārējo apvalku un antenas. Kapteinis to var arī nedarīt, un neviens no viņa negaida šādu darbu, taču uz klāja bija maz cilvēku, visi bija aizņemti ar vulkanologiem, starp kuriem bija daudz ievainoto un apdedzināto. Tāpēc nebija pārsteidzoši, ka arī kapteinis nodarbojās ar remontu.
Viņš strādāja kopā ar mehāniķi Braku. Viņi bija ārā apmēram stundu. Un tad mehāniķis Braks sāka padot briesmu signālus. Signāli pienāca slikti, tie netika uzreiz uztverti. Braks ziņoja, ka kāda nezināma iemesla dēļ pārplīsusi kapteiņa drošības trose, un viņš aizmests bezdibenī.
Ja Braks būtu bijis uzmanīgāks, nekas šausmīgs nenotiktu – cilvēks būtu pārvērties par kuģa pavadoni un nebūtu aizlidojis tālu. Nu, viņam būtu bail, bet tad viņu atgrieztu mājās.
Šoreiz izrādījās, ka, pārtrūkstot trosei, Andrejs tika aizmests no kuģa un ieguva paātrinājumu. Savukārt Braks viņu pazaudēja no redzesloka, pat neatcerējās, kurā virzienā kapteinis aizlidojis.
Kuģis samazināja ātrumu un sāka manevrēt, cenšoties atrast kapteini.Tā bija kļūda, jo tādā gadījumā cilvēku, kurš lido ar iepriekšējo ātrumu, atrast kosmosā ir gandrīz neiespējami. Piedevām cilvēka ķermeņa izmēri ir tik niecīgi, ka vairākus tūkstošus kilometru attālumā cilvēku nereģistrē pat visjutīgākie instrumenti. Andrejs bija iekritis bezdibenī.
Viņš iekrita bezdibenī uz sešdesmit trīs stundām. Viņš vairākas reizes gāja bojā, viņš nolidoja neticami daudzas kilometru pasaules.
Pēdējo sešdesmit trīs stundu laikā viņu bija meklējuši seši Kosmosa flotes kuģi un patruļkreiseris — par laimi, tas notika netālu no dzīvas satiksmes trases — . Un viņu atrada Vitass Jakubauskas.