- Šaujiet atbilstoši situācijai, - Odincovs ātri teica. - Es izsaukšu papildspēkus. Vai arī atkāpsimies?
- Nepaspēsim, - Ivašura atbildēja tikpat ātri. - Un viņiem ir neparasti ieroči, no tiem nevar aizbēgt vai izvairīties. Viņš izvilka savu blasteru un izšāva vienu šāvienu pa viņiem klāt nākošā briesmoņa kājām. Iesaucās: - Palieciet, kur atrodaties! Pretējā gadījumā mēs atklāsim uguni, lai nogalinātu! Ko jums vajag?
- Neko, - viens no "desantniekiem" atbildēja rīkles balsī, iznīcinot furgonu, no kura Gasparjans tik tikko paspēja izlēkt, ar atbildes šāvienu. Otrais šāviens tika tēmēts uz Odincovu, taču pulkvedis prata ne tikai dot rīkojumus, un mirkli pirms uzliesmojuma nokrita aiz akmens šķembas.
Likās, ka tūlīt sāksies kauja, ar savstarpēju iznīcināšanu, taču šajā brīdī pēkšņi parādījās vēl citas personas. Ar dārdoņu un grāvieniem uz vaļņa pie Torņa sienas parādījās trīs melni jātnieki uz milzīgiem kentauriem. Zaļi zibeņu kinžali nosvilpa, aizmetot "desantniekus" no redzesloka un liekot čūskas galvas briesmonim atkāpties. Atkal uzplaiksnīja zibeņi, kas iegriezās seškājainā milža ķermenī, un viņš pazuda, aizbēga, sekojot saviem pavadoņiem.
Viens no jātniekiem atskatījās, nozibināja vienīgo rubīnā mirdzošo aci, un tajā pašā brīdī kentauru ķēde smagā riksī metās pa vaļņa nogāzi, nojāja sniegotajā līdzenumā, ar nagiem samīdot krūmus un zemākos kokus, atstājot sniegā milzīgas apaļas, melnas pēdas. Uzvirpuļojušie sniega putekļi viņus paslēpa, dunošie rikši noklusa, iestājās klusums...
Cilvēki klusējot pavadīja viņus skatieniem, paskatījās viens uz otru.
- Kas tie par vel... - iesāka Odincovs, bet Ivašura viņu pārtrauca:
- Visi šurp! Nav īstais brīdis uzdot jautājumus. Turēsimies cieši kopā, tagad sāksies... - Viņš nepabeidza.
Ar šņukstu daļa Torņa sienas nokrita uz iekšu, un briesmīgais negatīvā trieciena viļņa spēks ievilka visu grupu radītajā spraugā, iesūcot visus, izņemot vienu no Odincova miesassargiem, tāpat kā putekļsūcēja šļūtene iesūc smalkus smilšu graudus...
IV daļa. ...VALDNIEKI
.
1. nodaļa
Pāvels pirmo reizi mūžā pārkāpa Romašina biroja slieksni. Eirāzijas kontinenta drošības komisārs saprata viņa stāvokli, taču palika atturīgi oficiāls. Viņš piegāja pie sava galda ar melnu matētu virsmu, taču nesēdās un neaicināja viesi apsēsties. Paskatījās uz inspektoru.
Ždanovs stāvēja pilnīgi nekustīgs un ar dzeltenām acīm uzlūkoja komisāru-divi, kurās varēja lasīt tikai nesalaužamu mieru un dažreiz ironiju - ja sarunas nianses abiem kļuva saprotamas pirms mutiska skaidrojuma.
Viņš bija garš, bet attīstīto muskuļu dēļ šķita masīvs, un ar uzsvērtu šiku valkāja inspektora formas tērpu, kas runāja par nosvērtību, precizitāti un pašcieņu. Inspektora seja bija nedaudz noslēgta, bez mīmikas - ilga darba zīmogs kosmosā, kur nebija lielu cilvēku grupu, bet inteliģentais, vērīgais skatiens nodeva viņa izcilo raksturu.
- Atvainojiet, - Pāvels beidzot sacīja, izturēdams komisāra vērtējošo skatienu. - Man ne visai skaidrs, kāpēc mani uzaicināja uz Zemes sektoru.
Pāvels ne velti bija pārsteigts. Viņš bija drošības inspektors tālām kosmosa ekspedīcijām, bet Ignats Romašins vadīja Zemes UASS zinātnisko pētījumu drošības nodaļu. Dienests viens, bet dažādi virzieni, objekti, uzdevumi. Un pēkšņi viņš tiek izsaukts uz centru, atcelts no iepriekšējā darba un uzaicināts uz Zemi...
- Paskaidrošu. - Romašins pamainīja stāju, padomāja, nenovērsdams skatienu.
"Interesants tips, - Pāvels savukārt nodomāja. - Jauns, bet deniņi nosirmojuši, skops emocijās, bet seja vienkārša, varbūt mazāk atvērta un stingrāka, bet tas ir raksturs. Pieļauju, ka viņa izturība nav zemāka par manējo. Un šķiet, ka zoda un kakla āda ir reģenerēta - manāms spīdums un nedaudz sārta krāsa..."
- Pirmkārt, jums aiz muguras ir desmit gadu pieredze kosmosā, - turpināja Romašins, - bet kosmoss cilvēkā veicina spēju domāt neaprobežoti, nestandartā, nestereotipiski. Otrkārt, jūs esat fiziķis pēc izglītības, kas ir svarīgi, un, treškārt, izcils sportists. Ir arī ceturtkārt, bet mēs par to parunāsim atsevišķi.
- izklausās intriģējoši.
- Diemžēl, esmu spiests izteikties miglaini, it īpaši attiecībā par jūsu kandidatūras izvēli. Atgriezīsimies pie galvenā. Es jūs iepazīstināšu ar lietas būtību, iedošu sakarus, kodus informācijas izsniegšanai. Jūs strādāsiet pēc saviem plāniem un ar savām metodēm. Uzreiz gribu atzīmēt: citas mūsu departamenta grupas strādās paralēli jums un jau strādā, taču lai tas jūs nemulsina, dublēšanās ir nepieciešama, jo lietu stāvoklis prasa ārkārtas pasākumus, kādus - vēl nezina neviens. Tagad es jums parādīšu, kāpēc patiesībā jūs esat šeit. - Neizejot no vietas, Romašins deva komandu biroja inkam,(inks- saīsinājums no Intelektuālā KompjūterSistēma - nākotnes datoru nosaukums-tulk) un tas atvēra apjomīgo paplašinātas informācijas paketi par katastrofu laika laboratorijā. Informācijas pakete beidzās ar Hronokvantu paātrinātāja avāriju: tā divu kilometru tornis pēkšņi uzplaiksnīja ar zilu mirgojošu gaismu, no tā augšas debesīs aizlidoja gigantisks zils zibens, nodrebēja zeme, no Torņa sienām visos virzienos triecās baismīgs viesulis, izraujot ar saknēm simtiem un tūkstošiem koku...
Ieraksts beidzās.
Romašins novērtējoši paskatījās uz inspektoru.
- Tagad jūs zināt gandrīz visu. Galvenie konsultanti jums būs bijušais laika laboratorijas vadītājs Atanass Zlatkovs un hronofiziķis, pareizāk sakot, hronomehānikas inženieris Igors Maričs, tiešais eksperimenta dalībnieks. Viņš ir vienīgais... - Romašins atkal ieskatījās Pāvela acīs, - kurš izdzīvoja no visa laboratorijas darbinieku personāla. Tātad jūs tikko redzējāt, kā tas notika. Katastrofas sekas ir briesmīgas. Tika bojāta Tālās Novērošanas orbitālā stacija; eksperimenta laikā tā atradās virs laboratorijas. Ap hronokvantu paātrinātāja torni, ko mēs saucam vienkāršāk - "Stumbrs", mežs un... viss pārējais tika iznīcināts desmit kilometru rādiusā. Reģiona siltuma bilance ir izjaukta. Hronoputu dēļ nav iespējams tuvoties "Stumbram" - temporālie efekti; laboratorijas ēka palika nesagrauta, bet nevienam neizdevās tajā iekļūt.
Romašins apklusa. Arī Pāvels paklusēja, tad teica:
- Atvainojiet, bet es joprojām nesaprotu, kas izraisīja katastrofu. Eksperiments neizdevās, notika katastrofa, ir jāizpēta cēloņi, jānovērš sekas... Vai ne? Parastā formula biroja līnijas nodaļu darbam. Kur šeit ir darbs drošības dienestam?
- Eksperiments ne tikai neizdevās, tas kļuva nekontrolējams un... turpinās līdz šai dienai! Hronourbis - hrono-sabrukšanas reakcijas ģenerators-ierosinātājs - ir iekritis pagātnē par simtiem miljonu, varbūt pat par miljardiem gadu. Bet galvenā nelaime ir tā, ka "Stumbrs" ir nestabils, šūpojas laikā, iespējams, ģenerators turpina strādāt un iet dziļāk pagātnē. Pie kā tas var novest, nav zināms. Jūsu uzdevums ir noskaidrot cilvēciskā faktora vainas pakāpi.
Pāvels klusējot sagremoja teikto. Viņam jau bija sakrājies daudz blakusjautājumu, sarunu biedram turpinot stāstu, taču bija pāragri tos izteikt skaļi. Departamentā glabājas pilns ziņojums par notikušo, un, iepazīstot to, noteikti tiks atrastas atbildes uz lielāko daļu jautājumu.