— Sveicināts, Kurjer! — viņš teica.
— Jā, — cilvēks nopietni atbildēja, — jūs nez kāpēc mani tā saucat, lai gan pareizāk būtu mani uzskatīt par emisāru.
— Es domāju, man ilgi nāksies jūs meklēt.
— Nē, jūs visi nez kāpēc aplam uztverat stāvokli. Mūs nevajag meklēt, jo tas ir bezjēdzīgi. Jūs varat tikai vai nu būt gatavi tikties ar mums, vai arī nebūt. Jo mēs paši atnākam. Kā es pašlaik.
— Vai tu nolēmi, ka mēs tagad esam gatavi?
— Jūs visi kopā — vēl ne. Tu — esi gatavs. Jo tu esi daudz ko zaudējis — un sapratis un daudz arī ieguvis. Tu esi apjēdzis, ka tas viss, — Emisārs pamāja uz kuģa pusi, — ne tuvu nav pats galvenais. — Viņš uzlika roku uz sirds. — Lūk … — Norādīja ūz stiebriņu. — Un tas… Bet tu jau zini pats. Es dzirdēju, ko tu šeit runāji, kad ar to satikies.
— Vai jūs sen jau mani novērojat?
— Diemžēl nē. Citādi mēs daudz ko būtu paguvuši novērst. Mēs nepaguvām. Tikai tavas bēdas izrādījās tik spēcīgs signāls, ka mēs nevarējām to palaist garām. Bet tu esi sapratis, ka nekas nevar aizstāt dzīvību, lai ari tā liktos tev niecīga, nederīga un nevajadzīga… Tu esi sapratis, ka var rīkoties tikai ar to, ko esi pats izveidojis ar savām rokām, — bet ne vairāk! Un tu sāc saprast, ka daudz grūtāk ir koku izaudzēt nekā nocirst, ka nekāda cirsma pasauli nerada, vienalga, vai cērt kokus vai cilvēkus. Pasaule rodas tikai tad, kad ar prieku stāda kokus un dzemdē bērnus.
— Jā, — piekrita Juniors, — to es laikam esmu sapratis.
— Vai vēlies vēl kaut ko pavaicāt?
— Nē… ja nu… kā es esmu nokļuvis savā izplatījumā? Es no pieredzes zinu, ka pat speciāli iekārtotam kuģim tas nav tik vienkārši.
— Saprotams. Vai tiešām tu domā, ka, ja saprāta radītais ir spējīgs veikt tādu pāreju, vai tad dabā, kur netrūkst ne līdzekļu, ne pacietības, — kaut kas līdzīgs nav radies daudz agrāk? Tu nejauši nosēdies uz klejojošas planētas; pēc jūsu laika rēķina reizi vairākos gadu desmitos tā pāriet no viena izplatījuma citā, vai teiksim tā — viņa piedzimst citā izplatījumā. Šīs dzemdības ir mokošs process — tu pats biji tām liecinieks. Kad sākas pāreja caur izplatījumu robežu, planēta zaudē pusi no savas atmosfēras …
— Melnā siena, — saprata Juniors.
— Jā, tā tas laikam izskatās. Plaisā virsma, mainās reljefs, daudz kas notiek šajos periodos. Tāpēc dzīvībai ir ļoti grūti uz planētas nostiprināties. Mums ir zināmas vairākas tādas planētas, tās visas ir nedzīvas. Jo lielāks gods — ķerties pie tāda uzdevuma un, pat ja neizdodas to atrisināt, tad vismaz pierādīt tiem, kas tev sekos, ka atrisinājums principā ir iespējams. Ja vien tu nepārdomāsi.
— Es nepārdomāšu, — sacīja Juniors. — Tikai uz īsu laiku aizlidošu uz Zemi. Tāpēc vispirms vajag nodrošināt mazuli. — Viņš pamāja uz augu. — Vai zini, es pēkšņi sāku ticēt, ka tas aug no sēklām, kuras mēs ar Zoju stādījām. Pēc tam sapratu, ka nav. Tie laukumiņi palika visbriesmīgākajās stundās ārpus kupola, un tos droši vien aiznesa vētra.
— Taču tie nepazudīs un, iespējams, lai arī ilgus gadus, bet gaidīs tevi. Kas attiecas uz tavu stādiņu, tad es to varētu pieskatīt tavā prombūtnē. Es negribu, lai tu dalītos ar mani nopelnos un… mīlestībā. Tajā, ko tu pret viņu jūti un ko viņš jūt pret tevi.
— Viņš?
— Kas gan tur neparasts? Viņš ir dzīvs! Bet mīlestība piemīt dzīvībai un ne tikai tās saprātīgajām formām vien … Par ko tu aizdomājies?
— Tu noteikti zini. Par to, ja es būtu nosēdies uz normālas planētas, nebūtu vētras un Zoja …
— Un Zoja, — Emisārs sausi teica, — būtu kopā ar tevi. Un tu pieļauj, ka jūs vienmēr būtu laimīgi, zinādams, ka viņa nav cilvēks, bet tikai cilvēka modelis. Tu jau nekad nesaprastu patiesību, pat necenstos to atrast, pārbaudīt sa vu pārliecību. To var saprast, bet, cilvēk, nevaino laika apstākļus, kad vainīgs esi pats, — tad varbūt mēs varēsim satikties tur pie jums, uz Zemes, daudz ātrāk, nekā to šodien var paredzēt.
Beigas
Владимир Михайлов СТЕБЕЛЁК И ДВА ЛИСТКА Фантастическая повесть
Рига «Лиесма» 1987 На латышском языке Серия «Приключения, путешествия, фантастика» С русского перевел Петерис Зирнитпс Художница Инара ЕгереVladimirs Mlhailovs TREŠA PAKSPO Redaktors Andrejs Rijnieks Mākslinieciskā redaktore Maija Dragūne Tehniskā redaktore Ingrīda Barviģe Korektore Ligita Smilga
Nodota salikšanai 11.06.96. Parakstīta iespiešanai 17.10.86. Formāts 84X108/32. Tipogrāfijas papīrs A*9 2. Baltikas garnitūra. Augstspiedums. 9,24 uzsk. iespiedi.; 9,98 uzsk. krāsu nov.; 10,23 izdevn. 1. Metiens 65 000 eks. Pašūt. Ns 759-5. Cena 80 kap. Izdevniecība «Liesma», 226256 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Ka 55/325537/J-2893. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Vāks un priekšlapa iespiesti Rīgas Paraugtipogrāfijā 226004 Rīgā, Vienības gatvē 11.
Mihailovs V.
Mi 292 Trešā pakāpe: Fantastisks stāsts / No kr. vai. tulk. P. Zirnītis; Māksi. I. Jēgere. — R.: Liesma, 1987. — 165 lpp.r il. — (Piedzīvojumi, fant., ceļoj.).
M 47002010200-55 ļ40 _8? 84K7-44
M801(lij—87
[1]