\
PIEKTĀ NODAĻA
Dokumenti
Ekspedīcijas «Zonde» pilna sastāva sanāksmes pieraksts
Šuvalovs: Ko mēs spējam darīt?
Kapteinis: Nekādā ziņā mēs nevaram nolaisties ar kuģi uz planētas. Kā visiem zināms, ekspedīciju plānojot, tas nav paredzēts. Kuģis samontēts bezsvara stāvoklī izplatījumā. Uz planētas to saspiedīs paša svars. Protams, ja būs vēlēšanās, var nolaisties kuteros. Bet ar tiem mēs nepārvedīsim aparatūru.
Šuvalovs: Par to nav runa. Es vaicāju: ko mēs spējam darīt? Mēs neesam gatavi tādai rīcībai — nolaisties uz planētas ar attīstītu, saprātīgu dzīvību.
r Averovs: Tas ir dabiski. Neviens nezināja, vai zvaigznēm būs planētas. Ja nekļūdos, ekspedīcijas plānos ierakstīts, ka planētu atklāšanas gadījumā mums-jāaprobežojas ar novēro- sanu no orbītas, lai pēcāk būtu iespējams izpētei sūtīt citu, specializētu ekspedīciju.
Šuvalovs: Labi. Apstākļi var mūs piespiest novirzīties no plāna. Bet kontaktu problēma ir tik sarežģīta..» Kāda būs šejienes saprāta struktūra, komunikativitāte, attīstības pakāpe — par to varam tikai minēt. Mums vispār nav nepieciešamās aparatūras: fizioloģiskās, psiholoģiskās, lingvistiskās. Nāksies taču nodibināt kontaktus ne tikai tāpēc, lai no tā iegūtu kādus pirmos iespaidus. Kontakti mums nepieciešami, lai iegūtu konstruktīvus un pie tam ļoti svarīgus rezultātus.
Uve Jorgens: Tieši kādus rezultātus jūs domājat?
Suvņlovs: Manuprāt, tas ir pilnīgi skaidrs. Uz planētas eksistē saprātīga dzīvība. Pašreiz mūs nevar interesēt šī civilizācija, tās tehnoloģiskais līmenis un pārējie faktori. Secinājums ir viennozīmīgs — tagad mums jārūpējas ne tikai par to, lai novērstu draudus no cilvēces, bet arī par vietējo iedzīvotāju glābšanu. Kāpēc jūs raustāt plecus?
Uve Jorgens: Jūsu tā sauktā viennozīmība man nemaz neliekas tik acīm redzama.
Šuvalovs: Vai jūs runājat nopietni?
Uve Jorgens: Jaunībā es mēdzu jokot pie glāzes Mozeles vīna, bet, tā kā jūsu pasaulē vīna nav, tad es runāju pilnīgi nopietni.
Šuvalovs: Es netaisos par šo tēmu diskutēt. Jebkura saprātīga būtne ir līdzvērtīga cilvēkam, bet ikviena cilvēka dzīvība un drošība ir svēta, "fieši no tā es arī vadīšos. Tātad mums ir divi uzdevumi. Abos gadījumos skaidrs, kas jāveic, toties, vismaz man, pilnīgi nav skaidrs — kā to veikt. Lai aizsargātu cilvēci, mēs, rupji sakot, gatavojāmies šo zvaigzni nodzēst, paldies dievam, ka mums ir tādi līdzekļi. Taču vietējiem iedzīvotājiem, kā jūs saprotat, ar to mēs nepalīdzēsim, gluži otrādi — mēs viņus nonāvēsim. Mēs aprēķinājām.,.
Averovs: Jā. Ja zvaigznes starojums samazinātos par desmit procentiem, tad apstākļi uz planētas kļūtu pilnīgi nederīgi dzīvībai, kas tur pašlaik eksistē. Temperatūras pazemināšanās. Kataklizmas. Apledojums. Bads. Vispārēja bojāeja.
Kapteinis: Cik ilgā laikā?
Averovs: Ja mēs izpildīsim iecerēto operāciju *— domāju, ka citu izeju neatradīsim —, zvaigzne sāks izstarot līdztelpā ik gadus apmēram no divpadsmit līdz četrpadsmit procentu enerģijas. Pēc dažiem gadiem process palēnināsies, bet iedzīvotājiem jau būs vienalga: tie aizies bojā pirmajā gadā.
.Mūks; Vai tad nevar maķenīt lēnāk?
Averovs: Ne ātrāk, ne lēnāk. Centīšos paskaidrot … Mēs nepārvietosim zvaigznes enerģiju līdztelpā — tādu iespēju mums nav. Sis process regulējas pats, tā norise no mums nav atkarīga. Mēs varam, tā sacīt, tikai nospiest pogu — vai arī otrādi, nenospiest.
Kapteinis: Tātad viens gads.
Averovs: Praktiski mazāk.
Stūrmanis: Es gribu kaut ko pateikt. Mēs pašlaik domājam par to, kas ar viņiem • ? t ar cilvēkiem notiks, ja mēs nodzēsīsim zvaigzni,
Jādomā ari par to, kas ar viņiem notiks, ja mēs to nenodzēsīsim.
Kapteinis: Pareizi.
Uve Jorgens: Kas notiks ar viņiem? Viņi gluži vienkārši iztvaikos dažās minūtēs.
Piteks: Deviņās minūtēs, jo viņi atrodas deviņu gaismas minūšu attālumā no zvaigznes. .
Uve Jorgens: Tā ka viņiem jāiet bojā jebkurā v gadījumā. Viņi ir nolemti. Vai tad jālauza galva, meklējot neeksistējošu atrisinājumu? Glābsim Cilvēci — tas ir mūsu pienākums.
Šuvalovs: Es aizliedzu turpmāk tādas sarunas. Saprotiet: no tā brīža, kad mums kļuva zināms par šeit esošo dzīvību, neatkarīgi no savas gribas mēs esam uzņēmušies atbildību par tās glābšanu.
(Uve: Jorgens kaut ko neskaidri murmina.)
Šuvalovs: Nesaprotu,
Uve Jorgens: Tas bija citā valodā. Atvainojiet.
Šuvalovs: Lūdzu. Tātad — kādā veidā mēs varam izglābt iedzīvotājus?
Lokanā Roka: Ir tikai viens paņēmiens. Kad tuvojās aukstums, mēs devāmies uz vietām, kur bija siltāks. Mēs aizgājām. Lai arī viņi aiziet.
Averovs: Evakuācija? Acīmredzot vienīgā izeja?
Šuvalovs: Vai citi paņēmieni nav iespējami? Piemēram, atgādāt no Zemes un iedegt šeit mazu lokālu sauli? Cilvēkiem ir tāda pieredze.
Kapteinis: Tas būtu visdrošākais. Cik daudz laika vajag tādai operācijai?
Šuvalovs: M-m… Grūti atbildēt precīzi, bet, ņemot vērā ceļu turp un atpakaļ, varam ari ne- pagūt. Jo vairāk tādēļ, ka šī saule vēl jāizga- tavo: tās izstaro juma parametriem jāatbilst nevis mūsu spīdeklim, bet Dāla zvaigznei, tātad būs vajadzīgs laiks aprēķiniem, projektēšanai, izgatavošanai, izmēģināšanai. t . Jā, varam nokavēt.
Aveiovs: Tas atkrīt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka, lai no planētas vadītu tādu sauli, nepieciešama vissarežģītākā elektronika, lieljaudas enerģētiskās iekārtas, degvielas krājumi un iekārta tās transportēšanai, milzums speciālistu un tā tālāk. Sarežģīti un ne pārāk droši. Turklāt līdz šim tādām saulēm bijusi tikai palīgloma, tās nav pilnībā aizstājušas spīdekli.
Šuvalovs: Tātad evakuēt iedzīvotājus. Nešaubos, ka Zeme būs ar mieru piešķirt šīs pasaules iedzīvotājiem kādu no Saules sistēmas planētām vai arī atradīs apdzīvošanai derīgu kaut kur citur, Kaut vai planētu pie objekta' numur seši, atceraties?
Kapteinis: Viņiem pietiks pat ar nelielu apgabalu. Spriežot pēc mūsu novērojumiem no augšas, apdzīvota ir tikai neliela planētas daļa. Būtisks ir kas cits. Pagaidām esam atraduši vienīgi principiālu iespēju. Cik lielā mērā tā realizējama tehniski? Man te ir milzums neskaidrību,
Uve Jorgens: Visiem. Cik cilvēku apdzīvo planētu? Cik kuģu vajadzēs, lai tos pārvestu? Cik laika aizņems tik daudzu kuģu būve? Kur ņemt tiem ekipāžas?
Šuvalovs: Jānoskaidro, Lai noskaidrotu, vajadzīgi kontakti. Tādēļ arī par visu vairāk pašlaik man rūp kontaktu problēma. "
Averovs: Es neesmu pārliecināts, ka viņiem jau būtu nodibināta Kontaktu pārvalde.
Šuvalovs: Mans draugs, jūs ironizējat, bet tas ir nopietni. Protams, neviens no mums negaida, lai mēs te atklātu Kontaktu pārvaldi vai kaut ko tamlīdzīgu. Es pieļauju, ka iesākumam varētu uzzināt vismaz elementāro. Piemēram, kā iekārtota viņu sabiedrība. Kāda ir tās sarežģītības pakāpe. .
Averovs: Kāda starpība?
Šuvalovs: Liela, mans draugs. Te likumsakarība ir skaidra. Pieņemsim, ka jūs esat atlidojis un gribat vērsties pie iedzīvotājiem. Mūsu kolēģa stūrmaņa laikmetā visu izšķīra' pilngadīgo pilsoņu sanāksmē. Lokanās Rokas laikabiedri jūs aizvestu pie virsaiša, sasauktu kaut ko līdzīgu vecāko padomei un tur pieņemtu lēmumu. Kas attiecas uz tik attīstītu sabiedrību kā mūsējā …
Averovs: Tieši sabiedrībā, kas ir pietiekami attīstīta, pat ļoti sarežģītais ekspedīcijas jautājums tika izlemts ātri un vienkārši.