Tā arī varētu būt atbilde uz jautājumu, kāpēc Stefānija uzreiz viņu nebrīdināja. Taču bija arī citas iespējas.
Un tagad sākas pats interesantākais. Izraēlieši pēkšņi aktivizējušies, sevišķi pēdējā diennaktī. Mūsu ziņu avoti vēsta, ka vakar Rietumkrastā par to uzzināja no kāda palestīniešu aģenta.
Bet kāda tam visam saistība ar mums?
Tika pieminēti vārdi "Aleksandrijas saikne".
Cik daudz tev ir zināms?
Kontaktpersona man to pavēstīja tikai pirms stundas. Es vēl neesmu visu paziņojis Stefānijai.
Bet kā tas var palīdzēt mums? iejaucās Pema.
Malone turpināja runāt ar Durānu. Man jāzina vairāk.
Es uzdevu jautājumu, Pema paaugstināja balsi.
Malones pacietība bija galā. Es teicu, ļauj man pašam
tikt galā!
Tu nemaz negatavojies viņiem kaut ko dot, vai ne? Viņas acis dusmās zvēroja, un viņa šķita gatava mesties dūru cīņā.
Es gatavojos atgūt Geriju.
Vai esi gatavs riskēt ar viņa dzīvību? Tikai tādēļ, lai aizsargātu kaut kādu sasodītu failu?
Telpā ienāca fotoaparātiem apkrāvušos tūristu bariņš. Viņš atvieglots pamanīja, ka Pemai pietika prāta pieklusināt balsi, un bija pateicīgs par šo nelielo iejaukšanos. Nevajadzēja ņemt Pemu līdzi. Jātiek no viņas vaļā tūlīt pēc Kronborgas atstāšanas, pat ja vajadzēs ieslēgt viņu istabā Torvaldsena namā.
Tūristi aizklīda tālāk.
Malone pievērsās Durānam un jautāja: Pastāsti kaut ko vairāk par…
Norībēja šāviens, un stūrī pie griestiem piestiprinātā novērošanas kamera uzsprāga, pašķīstot dzirkstelēm. Norībēja vēl divi šāvieni. Durāns sagrīļojās, un uz viņa olīvkrāsas krekla izplūda sarkani traipi.
Trešais šāviens, un Durāns sabruka uz grīdas.
Malone apsviedās apkārt.
Divdesmit pēdu attālumā stāvēja vīrietis ar Glock rokā. Malone ar labo roku sniedzās zem jakas pēc sava ieroča.
Nevajag, mierīgi ierunājās svešinieks un pasvieda pistoli.
Malone to noķēra. Satvēra, nomērķēja un nospieda gaili.
Atskanēja klikšķis.
Viņš steigšus nospieda mēlīti vēl un vēlreiz.
Tikai klikšķi.
Svešinieks pasmaidīja. Jūs taču nedomājāt, ka došu jums pielādētu ieroci.
Tad šāvējs izskrēja pa durvīm.
10. NODAĻA VAŠINGTONA 4:40
Stefānija apdomāja Brenta Grīna jautājumu kāpēc jūs man neuzticaties? un nolēma runāt ar priekšnieku skaidru valodu.
Šajā administrācijā visi grib tikt no manis vaļā. Pati nesaprotu, kāpēc vēl esmu šeit. Tāpēc pašlaik neuzticos nevienam.
Grīns par šīm aizdomām pašūpoja galvu.
Tiem failiem bija piekļuvis kāds, kas zināja paroli, viņa piebilda. Tiesa gan, tika izskatīts vismaz kāds ducis failu, taču mēs abi zinām, kāds bija viņu mērķis. Par Aleksandrijas saikni ir zināms tikai dažiem. Pat es nezinu visus sīkumus tikai to, ka mēs pielikām lielas pūles kaut kā tāda dēļ, kas šķita it kā bezjēdzīgs. Jautājumu ir daudz. Atbilžu nav. Saprotiet, Brent… Mēs nekad neesam bijuši tuvi draugi. Kāpēc lai es tagad jums uzticētos?
Teikšu skaidri, atbildēja Grīns. Es neesmu jūsu ienaidnieks. Ja tā būtu, tad mēs tagad šeit nerunātos.
Draugi un kolēģi man daudzreiz ir to teikuši, bet nevarēja ticēt nevienam viņu vārdam.
Nodevēji tādi ir.
Stefānija nolēma pārbaudīt viņu vēl. Vai jūs nedomājat, ka vajadzētu piesaistīt vēl vairāk cilvēku?
Ar to jau nodarbojas FIB.
Brent, mēs taustāmies tumsā. Mums jāzina, kas īsti zināms Džordžam Hadādam.
Tad pienācis laiks ķerties pie Lerija Deilija Baltajā namā. Lai kādu ceļu mēs izvēlētos, visi vedis tieši pie viņa. Tāpēc labāk uzreiz vērsties pie pirmavota.
Stefānija piekrita.
Un Grīns pasniedzās pēc tālruņa klausules.
Malone dzirdēja, kā Lī Durāna slepkava aiz durvīm kliedz, ka šeit ir bruņots uzbrucējs, kas tikko nošāvis cilvēku.
Un viņam vēl joprojām rokā bija Glock.
Vai viņš ir miris? murmināja Pema.
Muļķīgs jautājums. Bet stāvēt šeit ar slepkavības ieroci bija vēl muļķīgāk. Nāc!
Mēs nedrīkstam viņu atstāt.
Viņš ir miris.
Pemas acīs pavīdēja histērija. Malone atcerējās, kā jutās pats, kad pirmoreiz redzēja kādu mirstam. Tev nevajadzēja to redzēt. Bet tagad mums jāiet.
Aiz durvīm atskanēja draudīgu soļu klaudzoņa uz grīdas plāksnēm. Droši vien apsardze. Saķēris Pemu aiz rokas, viņš parāva to uz Stūra kambara pretējo galu.
Viņi izskrēja cauri vairākām telpām. Tās visas bija līdzīgas, ar nedaudzām senlaicīgām mēbelēm, blāvas rīta gaismas apspīdētas. Viņš pamanīja novērošanas kameras un saprata, ka jāizvairās no tām. Iebāzis Glock jakas kabatā, viņš izvilka Beretta.
Viņi iegāja Karalienes kambarī.
Aiz muguras atskanēja balsis. Laikam bija atrasts līķis. Viņiem tuvojās soļu duna un saucieni.
Karalienes kambarim bija trīs durvis. Aiz vienām bija kāpnes, kas veda uz augšu, aiz otrām kāpnes uz leju, bet trešās durvis veda uz blakus esošo telpu. Neviena novērošanas kamera nebija redzama. Viņš nopētīja istabas iekārtojumu, pulēdamies izlemt, ko darīt. Pie ārējās sienas slējās milzīgs skapis.
Viņš nolēma riskēt.
Pieskrējis pie skapja, viņš sagrāba divviru durvju dzelzs rokturus. Skapis bija plašs un tukšs. Pietiekami daudz vielas viņiem abiem. Viņš pamāja Pemai. Šoreiz viņa paklausīja bez vārda runas.
Lien iekšā, viņš čukstēja.
Pirms paslēpšanās skapī viņš atrāva vaļā abas durvis, kas veda uz kāpnēm. Tad ielīda slēptuvē, aizvēra aiz sevis durvis cerībā, ka vajātāji nodomās, ka viņi aizbēguši pa kāpnēm un tālāk pils dzīlēs.
Stefānija klausījās, kā Brents Grīns stāsta Lerijam Deilijam par notikušo. Viņu neatstāja doma, vai tas augstprātīgais ēzelis jau tāpat nezina visu un vēl vairāk.
Es zinu par Aleksandrijas saikni, skaļrunī atskanēja Deilija balss.
Vai pastāstīsiet mums arī? pajautāja Grīns.
Kaut es to varētu. Nav atļauts.
Pat ģenerālprokuroram un elitārākā izlūkdienesta vadītājai?
Tikai dažām personām. Atvainojiet, jūs abi pie tām nepiederat.
Kā tad kādam izdevās ielūkoties? jautāja Stefānija.
Jūs vēl neesat atklājuši?
Varbūt esmu.
Iestājās saspringts klusums. Deilijs acīmredzot apdomāja Stefānijas teikto.
—Tas nebiju es.
Ko citu jūs teiktu?
Pievaldiet muti.
Viņa izlikās šo piezīmi nedzirdam. Malone atklās viņiem saikni. Viņš neriskēs ar savu dēlu.
Tad viņš būs jāaptur, atbildēja Deilijs. Mēs to nedosim nevienam.
Stefānija saprata, ko viņš gribēja teikt. Jūs gribat to sev, vai ne?
Tieši tā.
Viņa nespēja tam noticēt. Apdraudēta ir zēna dzīvība.
Tā nav mana problēma, paziņoja Deilijs.
Zvans Deilijam bija kļūda, un Stefānija redzēja, ka arī Grīns tagad to ir sapratis.
Lerij, Grīns neatlaidās. Palīdzēsim Malonem. Nesarežģīsim viņa uzdevumu vēl vairāk.
Brent, tas ir nacionālās drošības jautājums, nevis labdarības pasākums.
Interesanti gan, ierunājās Stefānija. Jūs it nemaz neraizējaties par to, ka kāds piekļuvis mūsu slepenajiem failiem un uzzinājis visu par bezgala svarīgo Aleksandrijas saikni. Tas taču ari it kā ir nacionālās drošības jautājums.
Jūs ziņojāt par ielaušanos pirms vairāk nekā mēneša. Lietu izmeklē FIB. Bet ko darāt jūs, Stefānij?
Man tika pavēlēts nedarīt neko. Un ko darījāt jūs, Lerij?