Kur tu biji?
Sekoju Malonem. Viņi ir viesnīcā netālu no Haidparka.
Un kas ir ar Hadādu?
Sieviete papurināja galvu. Nezinu. Es paliku kopā ar Maloni. Viņš noriskēja un uznāca augšā vēlreiz policija jau bija ceļā. Un devās projām ar mugursomu.
Seibrs atzinīgi novērtēja aģentes intuīciju. Mums tomēr jāatrod palestīnietis.
Viņš atgriezīsies, ja vien nav jau novākts. Tu izskaties citādi.
Viņš bija šķīries no kuplajiem, melnajiem matiem un nevīžīgajām drēbēm. Tagad viņa mati bija īsi, gaiši brūni, atsukāti atpakaļ. Viņš bija kārtīgi ģērbies džinsos, audekla kreklā un jakā. Pirms aizbraukšanas no Vācijas viņš vispirms bija ziņojis Zilā krēsla padomniekam visu, ko uzzinājis, bet pēc tam izmainījis savu izskatu. Tas viss piederēja pie rūpīgi izstrādāta plāna, par kuru Alfrēdam Hermanam nebija ne jausmas.
Ko teiksi? viņš apjautājās.
Man labāk patika iepriekšējais izskats.
Viņš paraustīja plecus. Varbūt nākamreiz. Kas notiek?
Viesnīcu novēro. Viņi zvanīs, ja Malone kaut kur dosies.
Par izraēliešiem nav nekādu jaunumu?
Viņu aģents aizdrāzās projām no šejienes.
Seibrs paraudzījās apkārt. Varbūt viņš pagaidīs tepat, līdz Hadāds atgriezīsies. Tā šķita visvienkāršākā iespēja. Viņam noteikti bija vajadzīga visa Hadāda datorā esošā informācija, bet pašu datoru stiept līdzi viņš negribēja. Pārāk apgrūtinoši. Labāk būtu failus nokopēt, un viņš jau bija pamanījis juceklī mētājamies flash atmiņas karti. Viņš to paņēma un ieslēdza brīvā USB portā, atvēra un pārbaudīja atmiņas karti. Tukša.
Tikai daži peles klikšķi, un visi cietā diska faili bija pārkopēti.
Tad viņš aiz monitora pamanīja vēl kaut ko.
Mazu, sarkanu gaismiņu.
Ieskatījies ciešāk, viņš uz galda starp juceklīgajām papīru kaudzēm atrada mazu kabatas diktofonu. Pacēlis to, viņš atklāja, ka putekļu kārta zem tā bija tikpat bieza kā visur citur uz galda. Tātad diktofons tur nolikts nesen. Kasete bija pierakstīta pilna, bet pati ierīce palikusi ieslēgta.
Viņš nospieda attīšanas pogu.
Aģente klusēdama stāvēja līdzās.
Viņš nospieda atskaņošanas pogu.
Bija ierakstīta visa Malones un Hadāda saruna un vēlāk arī izraēliešu ierašanās. Seibrs pārsteigts noklausījās Hadāda slepkavības ierakstu. Pēdējais, ko viņš dzirdēja, bija Kotona Malones paziņojums, ka viņš novāks to maitasgabalu.
Seibrs izslēdza diktofonu.
Hadāds ir miris? brīnījās aģente. Nogalināts šeit? Kāpēc te neizskatās kā nozieguma vietā?
Acīmredzot izraēlieši pirms policijas ierašanās visu satīrīja.
Ko tagad?
Mums ir Malone. Paskatīsimies, uz kurieni viņš mūs aizvedīs.
31. NODAĻA
Malone izgāja no numura un aizsoļoja pa gaiteni. Viņš jau ierodoties bija pamanījis ledus automātu un nobrīnījies. Arī Eiropas viesnīcās parādās arvien vairāk amerikānisku ērtību.
Viņš dusmojās uz sevi par to, ka pakļāvis Pemu briesmām. Taču kāda viņam tobrīd bija izvēle? Viņš nevarēja atstāt Pemu lidostā, kur viņai sekoja kāds vīrietis. Kas viņš bija? Varbūt saistīts ar Gerija nolaupītājiem? Tas šķita loģiski. Taču Malone joprojām zināja pārāk maz.
Izraēlieši bija ātri reaģējuši uz Hadāda ziņojumu, ka viņš ir dzīvs. Tomēr Pemai bija taisnība. Tagad, kad Hadāds bija miris, izraēliešu intereses bija aizsargātas, viņu problēma atrisināta. Un tomēr kāds sekoja Pemai. Nevis viņam.
Kāpēc?
Nonākot pie ledus automāta, izrādījās, ka tas nedarbojas. Kompresors dūca, bet ledus trauks palika tukšs. Tāpat kā Amerikā, viņš nodomāja.
Viņš atvēra kāpņutelpas durvis un nokāpa vienu stāvu zemāk.
Šeit automāts bija pārpilns ar ledu. Iegājis mazā kabīnītē gaiteņa stūrī, viņš piepildīja spainīti.
Viņš dzirdēja, kā aizveras kāda numura durvis, tad atskanēja balsis. Viņš vēl joprojām bēra spainītī ledu, kad garām pagāja divi vīrieši, satraukti sarunādamies. Pagriezies, lai ietu projām, viņš ar acs kaktiņu pamanīja viena profilu, kalsno augumu un tumšo iedegumu.
Kārnais. No Hītrovas lidostas.
Šeit, viesnīcā, vienu stāvu zemāk par viņiem.
Viņš paslēpās dziļāk nišā un vēroja, kā abi svešinieki iekāpj liftā.
Un brauc uz augšu.
Viņš metās uz kāpnēm un joņoja augšup. Atverot durvis nākamajā stāvā, viņš dzirdēja nošķindam lifta zvaniņu un redzēja, kā abi vīrieši iznāk no kabīnes.
Malone izslīdēja pa durvīm un piesardzīgi ieskatījās gaitenī. Viņš redzēja, kā viens no svešajiem paņēma no paklāja paplāti ar traukiem un pacēla to vienā rokā. Otrs izvilka revolveri ar īsu stobru. Viņi devās tieši uz numuru, kur gaidīja Pema.
Malone nikni sevi nolamāja.
Hadāda pistole bija palikusi numurā uz galda. Viņš nebija to paņēmis līdzi. Gudri gan. Tagad nāksies improvizēt.
Abi nepazīstamie apstājās pie durvīm. Vīrs ar ieroci rokā pieklauvēja un pakāpās sāņus. Otrs izlikās par viesmīli, augstu pacēlis paplāti vienā rokā.
Viņi pieklauvēja vēlreiz.
Varbūt Pema vēl runā pa telefonu ar Geriju? Tad Malone iegūtu mazliet laika.
Apkalpošana numurā, ierunājās viens no svešiniekiem.
Atšķirībā no Amerikas viesnīcām, kur actiņa durvīs ir
vienmēr, britiem tādas parasti nav, un ari šī viesnīca nebija izņēmums. Atlika tikai cerēt, ka Pemai pietiks prāta nepagriezt durvju rokturi.
Es atnesu pasūtīto ēdienu, skaļā balsī paziņoja viens no svešiniekiem.
Klusums.
Kungs pasūtīja.
Sasodīts! Pema mierīgi var noticēt, ka viņš pasūtījis ēdienu, kamēr viņa gulēja. Bija jārīkojas. Pacēlis ledus spainīti, lai aizsegtu seju, viņš sāka iet pa gaiteni.
Ēdiens tika pasūtīts šim numuram, skaidroja vīrietis.
Malone dzirdēja noklikšķam durvju slēdzenes.
Palūkojies pāri spainīša malai, viņš redzēja, ka virs ar pistoli ir viņu pamanījis. Ierocis uzreiz tika paslēpts. Izmantojot šo atelpas brīdi, Malone iesvieda bruņotajam sejā ledus spainīti, bet vīram ar paplāti iezvēla ar labo dūri pa žokli. Viņš dzirdēja, kā nokrakšķ kauli, un svešinieks nogāzās uz paklāja, izmētājot pa grīdu paplātes saturu.
Ar ledu apbērtais atguvās no šoka un atkal pacēla ieroci, bet Malone viņam divreiz iegāza pa galvu un iespēra ar celi pa krūtīm.
Uzbrucējs sakņupa un palika nekustīgi guļam.
Numura durvis atvērās.
Pema raudzījās viņam pretī.
Kāpēc tu atvēri durvis? Malone noprasīja.
Es domāju, ka tu pasūtīji ēdienu.
Viņš paķēra pistoli un aizbāza aiz jostas. Un es tev nebūtu pateicis? Viņš ātri pārmeklēja abus svešiniekus, bet neatrada nekādus dokumentus.
Kas viņi ir? jautāja Pema.
Šis tev sekoja lidostā.
Satvēris Kārnā rokas, viņš ievilka to numurā. Pēc tam sagrāba otru aiz kājām un arī ievilka iekšā pa durvīm. Tu esi spītīga. Viņš aizcirta durvis ar kājas spērienu.
Es biju izsalkusi.
Kā klājas Gerijam?
Labi. Bet es nepaspēju neko daudz parunāties.
Viens no svešiniekiem sāka vaidēt. Drīz viņi atgūs samaņu. Malone paņēma ādas somu un Hadāda pistoli. Ejam.
Mēs dodamies projām?
Ja vien tu nevēlies sagaidīt, kad šie atjēgsies.
Varēja redzēt, ka šādas izredzes Pemu nevilina.
Tev ir ierocis, viņa atgādināja.
Kuru es nevēlos izmantot. Šeit nav Mežonīgie Rietumi. Mēs esam viesnīcā, apkārt cilvēki. Tāpēc labāk rīkosimies gudri un pazudīsim. Šajā pilsētā viesnīcu netrūkst.