Koton, kas noticis?
Viņš īsuma aprakstīja notikušo. Stefānija atbildēja:
Pie mums bija ielaušanās. Pirms diviem mēnešiem. Kāds piekļuva slepenajiem failiem.
Vai varētu paskaidrot tuvāk?
Tagad ne. Mēs gribējām paturēt to noslēpumā. Man jānoskaidro daži jautājumi. Mazliet uzgaidi, es tūlīt došu ziņu. Kur tu esi?
Tava labākā dāņu drauga mājā.
Nodod viņam miļus sveicienus.
Viņš dzirdēja, kā dānis aiz muguras klusi iesmejas, un zināja, ka Stefānija un Henriks gluži kā šķīrušies vecāki ir spiesti paciest viens otru tikai viņa dēļ.
Mēs tagad te sēdēsim un gaidīsim? noprasīja Pema. Viņa arī bija lasījusi Malonem pār plecu.
Jā, tieši tā ari darīsim.
Pema nikni metās uz durvju pusi. Kā gribat. Es gan kaut ko darīšu.
Piemēram, ko? apjautājās Malone.
Iešu uz policiju.
Viņa atrāva durvis. Gaitenī stāvēja Jespers, aizšķērsojot ceļu. Pema nikni raudzījās uz namzini. Ejiet nost no ceļa!
Jespers nekustējās ne no vietas.
Pema noskaitusies pievērsās Henrikam. Lieciet savam sulainim paiet nost, vai arī es viņu pagrūdīšu!
Varat mēģināt, atbildēja Torvaldsens.
Malone nopriecājās, ka Henriks bija paredzējis Pcmas neapdomību. Klausies, Pema! Es esmu panikā tāpat kā tu.
Taču policija neko nespēs līdzēt. Mums ir darīšana ar profesionāli, kurš mūs apsteidz vismaz par divām dienām. Lai vislabāk varētu palīdzēt Gerijam, man vajadzīga informācija.
Tu nemaz nebēdājies par Gerija pazušanu. Nemaz neesi pārsteigts. Tev, kā vienmēr, viss vienalga.
Tas bija netaisnīgs pārmetums, sevišķi tāpēc, ka to izteica sieviete, kura tikai pirms diviem mēnešiem bija mierīgi paziņojusi, ka viņš nav dēla tēvs. Tagad Malone bija sapratis, ka šis atklājums nemaina viņa attieksmi pret Geriju zēns bija un vienmēr paliks viņa dēls -, bet bijušās sievas meliem gan bija liela nozīme. Dusmas aizžņaudza elpu. Tu pati visu sabojāji. Vajadzēja piezvanīt man tajā pašā bridī, kad tas notika. Tu esi pietiekami gudra, lai atrastu kādu iespēju slepus sazināties ar mani vai Stefāniju. Viņa ir turpat Atlantā. Taču tu devi tiem neliešiem divas dienas laika. Es nevaru cīnīties reizē ar tevi un viņiem. Apsēdies un paklusē!
Saspringtajā klusumā Pema bridi stāvēja kā sastingusi. Tad beidzot padevās un bezspēkā noslīga uz ādas dīvāna.
Jespers klusi aizvēra durvis un palika ārpusē aiz tām.
Pasaki man tikai vienu, Pema ierunājās, nodūrusi skatienu grīdā, ar stingu sejas izteiksmi.
Malone jau zināja, ko viņa jautās. Kāpēc es nevaru dot viņiem to, ko viņi prasa?
Zēna dzīvība ir apdraudēta.
Nevis kura katra zēna, bet mūsu dēla dzīvība.
Pema neatbildēja. Varbūt viņa beidzot bija sapratusi, ka Kotonam taisnība. Pirms rīkoties, bija nepieciešama informācija. Tāpēc viņš bija spiests nogaidīt. Tāpat kā dienā pēc juridiskās fakultātes eksāmeniem vai tad, kad viņš lūdza viņu pārcelt no flotes uz Magelāna nodaļu, vai tad, kad viņš iesoļoja Stefānijas Nelies kabinetā, lai iesniegtu atlūgumu.
Nepacietība, ilgošanās, cerības, un tas viss apvienojumā ar neziņu.
Tāpēc viņš arī gribēja zināt, ko īsti Stefānija dara.
6. NODAĻA VAŠINGTONA PIRMDIENA, 3. OKTOBRIS, 22:30
Stefānija Nelle priecājās, ka ir viena. Viņu nomāca raizes, bet to viņa nevēlējās nevienam izrādīt, sevišķi priekšniecībai. Viņa reti atļāvās pārdzīvot par ārpasaules notikumiem, taču Gerija Malones nolaupīšana Stefāniju tiešām satrieca. Viņa bija ieradusies galvaspilsētā darba darīšanās un tikko bija atgriezusies no vēlas vakariņu tikšanās ar pa• domnieku nacionālās drošības jautājumos. Arvien mērenāk noskaņotie kongresmeņi bija ierosinājuši izmaiņas vairākos pēc 11. septembra pieņemtos likumos. Pieauga atbalsts līdz noteiktam termiņam spēkā esošu likumu atcelšanai, tāpēc administrācija gatavojās cīņai. Vakar vairāki augsti valdības ierēdņi TV sarunu šovos bija nosodījuši drošības kritiķus, un arī rīta laikrakstos bija publicēti administrācijas propagandas mašīnas sagatavotie raksti. Stefānija bija ataicināta no Atlantas, lai palīdzētu svarīgāko senatoru lobešanā. Šāvakara tikšanās bija gatavošanās rītdienas pasākumam. Viņa zināja, ka visi grib iepriekš izdibināt, ko tieši viņa gatavojas teikt.
Stefānija necieta politiku.
Savas karjeras laikā Tieslietu departamentā viņa bija kalpojusi trim prezidentiem. Tomēr nebija šaubu, ka pašreizējai administrācijai bija visgrūtāk izpalikt. Izteikti labēji noskaņotais prezidents ar katru dienu kļuva kategoriskāks. Viņš atradās amatā jau otro termiņu, vēl bija atlikuši trīs gadi,
tāpēc viņš sāka domāt par to, kā ieiet vēsturē, un kāds tituls gan būtu labāks par Terorisma iznicinātāju!
Stefānijai tas viss bija vienaldzīgs.
Prezidenti nāca un gāja.
Un, tā kā konkrētie apdraudētie pretterorisma drošības pasākumi tiešām bija izrādījušies noderīgi, viņa bija nomierinājusi nacionālās drošības padomnieku, teikdama, ka rīt uzvedīsies labi un Kapitolijā teiks to, ko vajag.
Taču tad viņa vēl nezināja par Kotona Malones dēla nolaupīšanu.
Torvaldsena kabinetā griezīgi iezvanījās telefons, pārbiedējot Maloni.
Henriks pacēla klausuli. Prieks tevi dzirdēt, Stefānij. Mīļi sveicieni tev arī. Dāņu uzņēmējs smaidīja pats par savu zobgalību. Jā. Kotons ir šeit.
Malone paķēra klausuli. Runā!
Ap Darba svētkiem mēs atklājām ielaušanos sistēmā, kas bija notikusi daudz agrāk. Kāds bija pamanījies izskatīt slepenos failus, jo īpaši vienu.
Malone zināja, kas tas ir par failu. Vai saproti, ka, noklusējot šo informāciju, jūs pakļāvāt briesmām manu dēlu?
Klausulē iestājās klusums.
Atbildi, sasodīts!
Koton, es nevaru. Un tu zini, kāpēc. Labāk pasaki, ko tu tagad domā darīt.
Viņš saprata šā jautājuma īsto nozīmi. Vai viņš atdos noslēpumainajam zvanītājam Aleksandrijas saikni? Kāpēc lai es to nedarītu?
Tu esi vienīgais, kurš var atbildēt uz šo jautājumu.
Kas ir tā vērts, lai riskētu ar mana dēla dzīvību? Man jāsaprot viss kopumā. Ko man pirms pieciem gadiem nepateica?
Es ari to gribētu zināt, atbildēja Stefānija. Man ari neko neteica.
Šo dziesmiņu viņš jau bija dzirdējis. Nemēģini mani apvārdot. Man nav tāda noskaņojuma.
Es nemeloju. Man tiešām neko nepaskaidroja. Tu pats pieteicies, un man tika dota atļauja. Es jau sazinājos ar ģenerālprokuroru un drīz saņemšu atbildes.
Kā vispār kāds uzzināja par to saikni? Tas viss taču bija klasificēts kā slepens daudz augstākos līmeņos par tavējo. Tādi bija noteikumi.
Lielisks jautājums.
Tu vēl neesi pateikusi, kāpēc nepaziņoji man par ielaušanos.
Nē, Koton, neesmu.
Vai tev neienāca prātā, ka es esmu vienīgais cilvēks pasaulē, kas par to zina? Tik vienkāršs secinājums?
Kā es varēju paredzēt to visu?
Tāpēc, ka tev ir divdesmit gadu pieredze. Tāpēc, ka neesi muļķe. Tāpēc, ka mēs esam draugi. Tāpēc… Viņš vairs nespēja valdīties. Tava stulbuma cena var būt mana dēla dzīvība.
Viņš redzēja, ka šie vārdi ir atkal satraukuši Pemu, un cerēja, ka viņa neuzsprāgs.
Es to saprotu, Koton.
Viņš neļaus sevi iežēlināt. Nu gan es jūtos labāk.
Es palikšu un rīkošos tepat. Taču varu tev kaut ko piedāvāt. Man ir aģents Zviedrijā, kas rīt no rīta var ierasties Dānijā. Viņš tev visu pateiks.