Viņš piegāja tuvāk gaismai. Fotogrāfija bija uzņemta tuvplānā un detalizēta. Atradu.
Viņš palasīja relikvārija aprakstu, lai redzētu, vai kaut kas tajā varētu būt noderīgs, un uzzināja, ka tas ir izgatavots no koka un pārklāts ar sudrabu. Lai to novietotu uz altāra, bija jānoņem apakšējās rindas centrālā glezna, kas vēlāk pazuda. Šīs pazudušās gleznas attēls tika iegravēts relikvārija durvīs, noslēdzot gleznu kopējo ikonogrāfisko ciklu tās visas bija veltītas Kristus dzimšanai. Uz durvīm bija attēlots Gaspars viens no gudrajiem, pielūdzot jaundzimušo bērnu. Grāmatā bija rakstīts, ka epifānija tiek skaidrota kā laicīgā pakļaušanās dievišķā priekšā, un trīs gudrie simbolizē trīs tolaik zināmās pasaules daļas Eiropu, Āziju un Āfriku.
Tad viņš atrada interesantus vārdus.
Aculiecinieki stāsta, ka noteiktos gada laikos šeit esot vērojama neparasta parādība, ko izraisa baznīcā iespīdošie saules stari. Divdesmit dienas pirms pavasara ekvinokcijas un trīsdesmit dienas pēc rudens ekvinokcijas saules zeltainie stari no vakarlūgšanas stundas līdz saulrietam, ieplūstot no rietumiem un sniedzoties 450 soļu attālumā, virzās taisnā līnijā caur kori un visu baznīcu līdz relikvārijam, pārvēršot tā sudrabu zeltā. Kāds no Belemas draudzes priesteriem, dedzīgs vēstures pētnieks, sendienās bija izteicis šādu novērojumu: "Šķiet, ka saule lūdz Radītājam atļauju uz dažām nakts stundām atstāt godpilno kalpošanas posteni un apsola rītausmā atkal atgriezties un spīdēt."
Nolasījis šo fragmentu, viņš secināja:
Acīmredzot Sargi ir labi izglītoti.
Un prot izvēlēties īsto laiku, piebilda Pema. Pagājušas divas nedēļas pēc rudens ekvinokcijas.
Malone izplēsa attēlu no grāmatas un atcerējās pārējo mīklas tekstu. Atrodi to vietu, kas veido adresi bez vietas, kur ir atrodama cita vieta. Tas ir nākamais uzdevums. Un grūtāks.
Koton, tu noteikti jau esi pamanījis saistību.
Viņš bija pamanījis un priecājās, ka arī Pemai galva strādā.
Kur zvaigzne atkāpjoties atrod rozi, caururbj koka krustu un pārvērš sudrabu zeltā. Atrodi to vietu. Viņa norādīja uz attēlu no grāmatas. Relikvārija durvis. Betlēme. Kristus dzimšana. Šeit ir Belema. Atceries, ko mēs no rīta Londonā lasījām. Belema portugāļu valodā Betlēme. Un ko rakstīja Hadāds? Lieli ceļojumi bieži sākas ar atklāsmi.
Izskatās, ka tu pirmā tiksi cauri visām briesmām līdz uzvarai, viņš uzslavēja.
Tālumā nošķindēja plīstoši stikli.
Tas bija no krusta ejas puses, teica Makolums.
Malone metās pie gaismas slēdža un izslēdza halogēna
spuldzītes. Viņus atkal apņēma tumsa, un pagāja brīdis, līdz acis ar to aprada.
Vēl viens blīkšķis.
Viņš pielavījās pie durvīm un noteica, no kurienes nāk skaņa. Slīpi pāri krusta ejai, tālākajā galā, apakšējā stāvā.
Viņš pustumsā pamanīja kustību un ieraudzīja trīs vīrus iznākam pa kādām stikla durvīm.
Visiem rokās bija ieroči.
Viņi izklīda apakšējā galerijā.
52. Nodaļa VAŠINGTONA 14:45
Stefānija pasniedza kontrolierim biļeti un iegāja Nacionālajā aviācijas un kosmosa muzejā. Grīns viņām līdzi nenāca, jo ģenerālprokurora klātbūtne šādā sabiedriskā vietā nepaliktu nepamanīta. Stefānija bija izvēlējusies šo muzeju tā ēkas daudzo caurspīdīgo stikla sienu dēļ un tāpēc, ka tas bija izslavēts kā pasaulē vislabāk apmeklētais muzejs, tajā bija stingra apsardze un metāla detektori. Viņa šaubījās, vai Deilijs pašlaik uzdrošinātos vērsties pret viņu oficiāli, jo tas izraisītu netīkamus jautājumus, taču viņš varētu paņemt līdzi Heteri Diksoni un viņas jaunos arābu sabiedrotos.
Viņas izspraucās cauri drūzmai un pārlaida skatienu milzīgās, trīs kvartālus garās celtnes interjeram, kas bija veidots no tērauda, marmora un stikla. Angāram līdzīgajā telpā ar gandrīz simts pēdas augstiem griestiem bija parādīta lidošanas vēsture no brāļu Raitu lidaparāta līdz Lindberga Spirit of St. Luis un Apollo 11, kas devās uz Mēnesi.
Daudz cilvēku, nomurmināja Kasiopeja.
Viņas pagāja garām 1MAX kinoteātrim, pie kura stāvēja liela rinda, un iegāja rosības pilnajā Kosmosa zālē. Deilijs stāvēja pie dabiskā lielumā izgatavota zirneklim līdzīga Mēness moduļa, kas bija novietots, it kā nolaižoties uz Mēness virsmas ar astronautu uz kāpnītēm.
Ņemot vērā visu notikušo, Deilijs izskatījās mierīgs. Ierasti elegantajā frizūrā nebija izspūris neviens mats.
Atkal esat apģērbies, Stefānija ierunājās, nākdama tuvāk.
Es jūs pietiekami nenovērtēju, Stefānij. Tā bija kļūda. Tādas es vairs nepieļaušu.
Vai visus pavadoņus atstājāt mājās? Viņa zināja, ka Deilijs reti kaut kur iet bez miesassargiem.
Visus, izņemot vienu.
Viņš pamāja ar roku, un Stefānija un Kasiopeja pagriezās. Shjlab ekspozīcijas tālākajā galā parādījās Hetere Diksone.
Tā nebija runāts, Lerij, Stefānija iebilda.
Jūs jautājāt par Aleksandrijas saikni? Viņa var pastāstīt to, ko jūs vēl nezināt.
Diksone cauri ļaužu pūlim soļoja pie viņiem. Pie Mēness moduļa bija sapulcējies bariņš trokšņainu bērnu, spiežoties pie koka margām, kas iežogoja ekspozīciju. Deilijs piegāja tuvāk šaurajam celiņam moduļa aizmugurē, kas stiepās paralēli stikla sienai, aiz kuras atradās ļaužu pārpilnā muzeja kafetērija.
Tu tomēr esi līķis, Diksone paziņoja Stefānijai.
Es nenācu šurp klausīties draudus.
Bet es esmu te tikai pēc savas valsts valdības pavēles.
Vispirms svarīgāko, atgādināja Deilijs.
Diksone izņēma elektronisku ierīci apmēram mobilā tālruņa lielumā un to ieslēdza. Pēc dažām sekundēm viņa papurināja galvu. Viņām nav mikrofonu.
Stefānija zināja, kā šī ierīce darbojas. Magelāna nodaļas aģenti tādas lietoja katru dienu. Viņa paņēma detektoru un pavērsa pret Diksoni un Deiliju.
Tas neko neuzrādīja.
Viņa pasvieda aparātu Diksonei. Labi, tā kā esam vieni, vari runāt.
Tu esi maita, paziņoja Diksone.
Jauki. Varbūt tagad beidzot vari pievērsties galvenajam.
īsi un skaidri stāsts ir tāds, ierunājās Deilijs. Pirms trīsdesmit gadiem Džordžs Hadāds lasīja Rijādā izdotu
Saūda Arābijas avīzi, pētīja Rietumu Arābijas vietu nosaukumus un tulkoja tos senebreju valodā. Kāpēc viņš tā darīja, man nav ne jausmas. Izklausās bezjēdzīgi. Taču viņš bija sācis ievērot, ka daži nosaukumi ir saistīti ar Bībeli.
Senebreju valoda ir grūta, ieminējās Kasiopeja. Nav patskaņu. Grūti tulkojama un pārpilna ar neskaidrām nozīmēm. Nepieciešama pieredze.
Viņš ir eksperts?
Diez vai.
Hadāds ir eksperts, iebilda Deilijs. Un nelaime ir tāda. Šie viņa pamanītie bībeliskie vietu nosaukumi bija koncentrēti apmēram četrsimt jūdžu garā un simts jūdžu platā zemes joslā Saūda Arābijas rietumdaļā.
Asirā? jautāja Kasiopeja. Tur, kur ir Meka?
Deilijs pamāja ar galvu. Hadāds gadiem ilgi pētīja citas teritorijas, taču šādu senebreju bībelisko vietu nosaukumu koncentrāciju neatrada nekur citur pasaulē, arī pašā Palestīnā ne.
Stefānija apjauta, ka Vecā derība bija seno jūdu vēstures pieraksts. Tātad, ja mūsdienu Rietumu Arābijas vietu nosaukumi tulkojumā senebreju valodā tiešām ir minēti Bībelē, tam būtu satriecošas politiskas sekas. Jūs gribat teikt, ka Svētajā zemē nebija jūdu?
Protams, ne. Mēs tur bijām. Viņš tikai grib teikt, ka Hadāds uzskatīja, ka Vecajā derībā ir aprakstīta jūdu dzīve Rietumu Arābijā. Pirms pārceļošanas uz ziemeļiem, uz tagadējo Palestīnu.